PwC ir viens no pasaules lielākajiem nodokļu pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem nodokļu prakses lieluma, pakalpojumu apjoma un reputācijas ziņā. Klienti sadarbojas ar mums, jo, sniedzot pakalpojumus, spējam apvienot gan dziļu izpratni par viņu uzņēmumu un attiecīgo uzņēmējdarbības vidi, gan zināšanas par nodokļiem daudzās pasaules valstīs un atsevišķu valstu līmenī. Laikos, kad nodokļu tiesību aktu normas kļūst arvien sarežģītākas, bet nodokļu plānošana tiek uzlūkota arvien neviennozīmīgāk, mēs palīdzam uzņēmumiem:
Šā gada 31. oktobrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Grāmatvedības likuma grozījumus, kuri nosaka, ka Latvijā turpmāk rēķini jāizraksta kā strukturēti elektroniskie rēķini. Šīs izmaiņas attieksies uz visiem uzņēmumiem, kam ar 2025. gada 1. janvāri budžeta iestādēm izrakstītie rēķini būs jānoformē kā strukturēti elektroniskie rēķini. No 2026. gada 1. janvāra šī prasība būs obligāta arī uzņēmumu savstarpējos darījumos Latvijā (Business to Business – B2B).
Šā gada septembrī Eiropas Savienības Tiesa pieņēma gala spriedumu lietā “Eiropas Komisija (EK) pret Īriju un Apple”. Tiesa apstiprināja, ka divi Īrijas īstenotie nodokļu pasākumi ļāva Apple savos iekšgrupas darījumos izmantot transfertcenas, kas neatbilst nesaistītu personu darījuma principam, veidojot nelikumīgu valsts atbalstu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. panta 1. punktu. Šādu priekšrocību Apple baudīja laikposmā no 1991. līdz 2014. gadam, un tiesa nosprieda, ka uzņēmumam jāatmaksā Īrijas valstij 13 miljardi eiro nesamaksāto nodokļu veidā. Šī ir vēsturē lielākā nelikumīgā valsts atbalsta summa.
Mēs savā praksē esam saskārušies ar diametrāli pretējiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedokļiem par to, kā valsts vai Eiropas Savienības (ES) fondu piešķirtais finansējums ietekmē pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tādēļ personām, kas šādu finansējumu saņem, šis jautājums ir rūpīgi jāpārdomā un, iespējams, PVN piemērošana savlaicīgi jāsaskaņo ar VID. Lai palīdzētu orientēties, šajā rakstā sniegsim vadlīnijas, balstoties uz vērtējumu, ko 2024. gada 4. jūlijā savā spriedumā lietā C‑87/23 izteikusi Eiropas Savienības Tiesa (EST). Lietas pamatā ir biedrības “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija” (LIKTA) strīds ar VID.