Skip to content Skip to footer
Search

Loading Results

Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2022

Vadītāju viedoklis par uzņēmējdarbības vidi Baltijā un pasaulē

PwC Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja ik gadu pēta uzņēmumu vadītāju noskaņojumu un viedokli par uzņēmējdarbības izaicinājumiem un attīstības perspektīvām.
CEO Survey

PwC 2022. gada 17. janvārī klajā laida 25. "Globālo uzņēmumu vadītāju aptauju" ("PwC's 25th Annual Global CEO Survey"). Ar mērķi nomērīt "biznesa klimatu" Baltijā - noskaidrojot uzņēmumu vadītāju sajūtas, ieceres un redzējumu par uzņēmējdarbības vidi, - 2021. gada nogalē veicām Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.  2022. gada pirmajos mēnešos pēc ilgāka laika varam vērot sava veida “atgriešanos” pirmspandēmijas laikā. Tiek apspriesta pakāpeniska ierobežojumu atcelšana, uzņēmumi un institūcijas atsāk sniegt pakalpojumus klātienē. Divu gadu laikā notikušās pārmaiņas ir uz visiem laikiem mainījušas daudzus procesus sabiedrībā, attiecībās, biznesa vidē. Uzņēmumu vadītāji šajā jaunajā, dziļi digitalizētajā pasaulē saskata labu potenciālu attīstībai, vienlaikus aizvien lielākas rūpes ir par darbinieku piesaisti. Piedāvājam iepazīties ar uzņēmumu vadītāju viedokli Latvijā un Baltijā.

Pārliecība par tautsaimniecības attīstību pasaulē un reģionā

Uzņēmumu vadītāju vidū valda optimisms attiecībā uz tuvākā gada laikā gaidāmo tautsaimniecības izaugsmi pasaulē. Ja 2020. gadā ekonomikas izaugsmi sagaidīja vien 13% vadītāju Latvijā (18% Lietuvā un tikai 9% Igaunijā), šogad pozitīvu vērtējumu snieguši 50% vadītāju Latvijā, 42% Lietuvā un 64% Igaunijā. Pērn Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju viedoklis bija līdzīgs šī gada rezultātiem. Tas gan aizvien vēl ir mazāk nekā Eiropā, kur par ekonomikas izaugsmi nākamā gada laikā ir pārliecināti 81% aptaujāto uzņēmumu vadītāju Rietumeiropā un 68% Centrālajā un Austrumeiropā (CAE). 

 

Uzņēmumu vadītāji Baltijā prognozē savas valsts tautsaimniecības izaugsmi

Jautājums: Vai, Jūsuprāt, Jūsu mītnes valsts tautsaimniecības izaugsme nākamajos 12 mēnešos paātrināsies, nemainīsies vai palēnināsies?

Pieaugusi vadītāju pārliecība par Latvijas tautsaimniecības izaugsmi uz kuru norāda 50% aptaujas dalībnieku Latvijā. Tas ir būtiski vairāk nekā aizvadītajā gadā (43%) un pirms diviem gadiem (tikai 14%). Vadītāji Latvijā (50%) un Igaunijā (62%) ir optimistiskāki savās prognozēs par valsts ekonomisko attīstību, kamēr vadītāji Lietuvā ir piesardzīgāki - uz tautsaimniecības izaugsmi norāda 45% (2021. gadā - 58%), bet 39% vadītāju Lietuvā uzskata, ka tā saglabāsies esošajā līmenī. Pēdējos divos gados Baltijas reģionā sasniegts vēsturiski augstākais vadītāju pārliecības līmenis par valsts tautsaimniecības izaugsmi. Salīdzinot ar 2020.gada rādītājiem, Latvijā tas pieaudzis vairāk nekā 3 reizes. Arī Lietuvā un Igaunijā uzņēmumu vadītāju optimisms par savas mītnes valsts tautsaimniecības izaugsmi ir ievērojami audzis, salīdzinot ar 2020. gadu.

Izaugsmei svarīgi kaimiņvalstu tirgi

Jautājums: Kuras valstis, izņemot savu mītnes valsti, Jūs uzskatāt par svarīgākajām Jūsu uzņēmuma izaugsmei nākamajos 12 mēnešos?

Latvija


Lietuva


Igaunija


Aptaujas rezultāti apliecina, ka joprojām liela nozīme uzņēmuma attīstībā ir tieši kaimiņvalstīm. Baltijas reģiona valstu ietekmi izceļ uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Valstis, kuras uzņēmumu vadītāji Latvijā atzīst par nozīmīgākajām sava biznesa izaugsmei, ir Lietuva (37%), Igaunija (37%), Vācija (24%), Zviedrija (21%) un Somija (13%). Salīdzinot ar aizvadītā gada aptaujas rezultātiem, Latvijas uzņēmumu vadītāju vidū sarucis Krievijas novērtējums (no 18% uz 4%), taču augšgalā esošo valstu saraksts palicis nemainīgs. Gan Lietuvas, gan Igaunijas uzņēmumu vadītāju ieskatā Latvija ir stratēģiski ļoti svarīgs noieta tirgus viņu vadītajiem uzņēmumiem, ierindojot Latviju attiecīgi pirmajā un trešajā vietā. Uzņēmumu vadītāji Igaunijā atzīmē arī Skandināvijas valstu ietekmi uz viņu vadīto uzņēmumu izaugsmi tuvākā gada laikā, kamēr vadītāji Lietuvā raugās ne tikai Skandināvijas valstu virzienā, bet kā būtiskas sava biznesa attīstībai izceļ arī lielākās Centrāleiropas un Rietumeiropas valstis.

Riski - veselība, ģeopolitika un kiberdrošība

Jautājums: Cik lielā mērā Jūs esat noraizējies par turpmāk minētajiem globālajiem draudiem, kas nākamo 12 mēnešu laikā varētu negatīvi ietekmēt Jūsu uzņēmumu?

Uzņēmumu vadītāju optimisms vairumā gadījumu ir liels, bet viņi arī labi apzinās potenciālos apdraudējumus, kas nākamajos 12 mēnešos varētu ietekmēt viņu vadītos uzņēmumus. Baltijas valstīs uzņēmumu vadītāji starpā valda vienprātība par to, ka galvenais globālais apdraudējums (apkopojot atbildes ļoti satrauc un ārkārtīgi satrauc), ir veselības apdraudējums (tostarp Covid-19 un citas pandēmijas, hroniskas slimības, garīgās veselības spriedze). Uz veselības apdraudējumu norāda 65% aptaujātie uzņēmumu vadītāji Latvijā, 52% Lietuvā un 48% Igaunijā. Latvijas uzņēmumu vadītājus satrauc arī ģeopolitiskā situācija (45%) un makroekonomiskā nepastāvība (42%) radot bažas par potenciālo inflācijas ietekmi, IKP svārstībām, kā arī situāciju darba tirgū un spēju piesaistīt un noturēt talantīgus darbiniekus. Ņemot vērā novēroto dažādu kiberuzbrukumu skaita pieaugumu, uzņēmumu vadītājus Baltijas vastīs satrauc arī kiberdrošības riski. Latvijā kā satraucošus (apkopojot atbildes ļoti satrauc un ārkārtīgi satrauc), tos atzīmē 39%, Igaunijā 38%, bet Lietuvā pat 50% aptaujātie uzņēmumu vadītāji. 

Kiberdrošības apdraudējums joprojām ir galvenais risks uz kuru norāda aptaujātie uzņēmumu vadītāji pasaulē (49%), kā vienlīdz satraucošu minot arī veselības apdraudējumu (48%). CAE un Rietumeiropas reģiona uzņēmumu vadītāji kā galvenos apdraudējumus, kas varētu negatīvi ietekmēt viņu vadītos uzņēumus izceļ kiberdrošības riskus (CAE - 40%, Rietumeiropa - 50%), veselības apdraudējumus (CAE - 53%, Rietumeiropa - 37%) un makroekonomisko nepastāvību (CAE - 48%, Rietumeiropa - 38%).

CEO Survey

Klimata neitralitātes saistības

Novērotās klimata pārmaiņas, Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata konferencē Glāzgovā (COP26) apspriestās iniciatīvas, kā arī plašās diskusijas par vides, sociālajiem un labas pārvaldības (ESG) jautājumiem pievērš klimata problēmām un to radītajiem riskiem arvien lielāku uzmanību, tostarp uzņēmēju vidū, un klimata neitralitātes mērķi un apņemšanās tiek iekļauti uzņēmumu ikdienas darba kārtībā. Lai sasniegtu globālos klimata mērķus, ir nepieciešama vienota rīcība. Valstis visā pasaulē virzās uz klimata neitralitāti, taču aptauja liecina, ka ir jāpanāk lielāks progress, lai veicinātu globālo klimata mērķu sasniegšanu.

 

Piektā daļa aptaujāto uzņēmumu vadītāju Baltijā norāda, ka viņu vadītie uzņēmumi ir apņēmušies mazināt klimata pārmaiņas

Jautājums: Vai Jūsu uzņēmumam ir apņemšanās attiecībā uz oglekļa neitralitāti un /vai uz nulles emisijām (net zero)?

21% aptaujāto uzņēmumu vadītāju Latvijā norāda, ka viņu vadītajiem uzņēmumiem ir oglekļa neitralitātes saistības. Uz nulles emisiju saistībām norāda tikai 13% aptaujāto. No trim Baltijas valstīm Igaunija izceļas ar lielāko vadītāju skaitu, kuru uzņēmumi jau ir uzņēmušies klimata neitralitātes saistības - 25% oglekļa neitralitātes saistības un 17% nulles emisijas saistības. 

Vidēji trešdaļa Baltijas, Eiropas un pasaules biznesa vadītāju apgalvo, ka viņu pārstāvētie uzņēmumi joprojām ir šo saistību uzņemšanās procesā. Tas atspoguļo vadītāju pārliecību, ka klimata pārmaiņas šobrīd neietekmē ieņēmumu pieaugumu. Jāņem gan vērā, ka tuvākajā nākotnē klimata neitralitāte būs būtisks faktors uzņēmuma konkurētspējas nodrošināšanai, jo tādus rādītājus kā siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomi vērtēs ne tikai finansējuma sniedzēji, bet arī sadarbības partneri, kuri vēlēsies sekot līdzi arī savu piegāžu ķēžu radītajai ietekmei. Jau šobrīd daļa uzņēmumu veic šādus datu apkopojums un publicē nefinanšu ziņojums un šo uzņēmumu loks turpinās pieaugt.

Tomēr daudziem uzņēmumiem joprojām nav šādas apņemšanās

Jautājums: Cik precīzi ir turpmāk minētie apgalvojumi par to, kāpēc Jūsu uzņēmums nav izdarījis apņemšanos attiecībā uz oglekļa neitralitāti un/vai nulles emisijām (net zero)?

Iemesli, kāpēc vairums uzņēmumu Baltijas valstīs nav uzņēmušies oglekļa neitralitātes un/vai nulles emisiju saistības, pēc uzņēmumu vadītāju domām, ir dažādi. Galvenie no tiem - uzņēmums nerada būtiskas siltumnīcefekta gāzu emisijas, darbības nozarē nav izstrādāta dekarbonizācijas pieeja, un nespēja novērtēt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Salīdzinoši neliels skaits uzņēmumu vadītāju Baltijā ir norādījuši, ka viņu vadītie uzņēmumi nav finansiāli spējīgi uzņemties saistības vai, ka klimata pārmaiņas nav svarīgas to ārējām/iekšējām ieinteresētajām pusēm.

Visā pasaulē nulles oglekļa emisiju saistības ir ciešāk saistītas ar lielām oglekļa emisijām un lieliem uzņēmumiem. Kā liecina PwC Globālās uzņēmumu vadītāju aptaujas dati, to vadītāju vidū, kuru uzņēmumi ir izdarījuši nulles emisiju apņemšanos, dominē elektroenerģijas un komunālo pakalpojumu sektors (40% ir izdarījuši šādu apņemšanos), kam seko enerģētika (39%), telekomunikācijas, bankas un kapitāla tirgi (abi 24%). Apmēram divas trešdaļas (65%) uzņēmumu vadītāju ar 25 miljardu USD vai lielāku apgrozījumu ir izdarījuši nulles emisiju apņemšanos, pretstatā tikai 10% uzņēmumu ar apgrozījumu zem 100 miljoniem USD. Saskaņā ar Baltijas uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultātiem, Baltijā šobrīd nav novērojamas tendences, kas liecinātu par klimata pārmaiņu saistību uzņemšanos izteikti kādā nozarē vai tikai kādas noteiktas kategorijas uzņēmumu sektorā.

Darbinieku piesaistes izaicinājums

Uzņēmumu vadītāji Baltijā norāda uz grūtībām piesaistīt jaunus darbiniekus - viens no lielākajiem uzņēmumu vadītāju izaicinājumiem Baltijā ir darbaspēka pieejamība. Lai apmierinātu uzņēmēju vajadzības un veicinātu esošo bezdarbnieku nodarbināšanu, jāmeklē veidi, kā šos cilvēkus iesaistīt darba tirgū. Aizpildot brīvās vakances, virkne uzņēmumu raugās arī ārvalstu virzienā, kā arī meklē biznesa procesu automatizācijas iespējas un veidus, kā celt darba ražīgumu un efektivitāti izmantojot tehnoloģijas. Tehnoloģiju izmantošana vairs nav tikai iespēja, bet kļuvusi par nepieciešamību.

 

Darba tirgū valda sīva konkurence par labāko talantu piesaisti

Jautājums: Vai Jūsu nozarē kopumā ir kļuvis grūtāk vai vieglāk piesaistīt darbiniekus, vai arī nav izmaiņu?

Ja pagājušā gada aptaujas rezultāti liecināja par darbaspēka pieejamības uzlabošanos Baltijas reģionā, ko daļēji varēja skaidrot ar pandēmijas radīto ietekmi uz darba tirgu un darba ņēmēju pārkvalifikāciju, tad šogad situācija ir pretēja un aptaujātie uzņēmumu vadītāji atkal iezīmē visai dramatisku ainu, attiecībā uz darbaspēka pieejamību. Darba tirgū valda sīva konkurence par labāko talantu piesaisti. Lietuvā 89%, Igaunijā 75%, savukārt Latvijā 67% aptaujāto uzņēmumu vadītāju norāda, ka viņiem ir kļuvis grūtāk uzņēmumam piesaistīt jaunus darbiniekus. Šie rādītāji ir aptuveni divas reizes augstāki nekā gadu iepriekš, kad tika konstatēts augstākais optimisma līmenis pēdējo gadu laikā. Aizvadītajā gadā šis rādītājs bija zemāks - Latvijā 39%, Lietuvā 47% un Igaunijā 30%.

51% aptaujāto uzņēmumu vadītāju Latvijā norāda, ka nākamo 12 mēnešu laikā plāno savu darbinieku skaitu saglabāt esošajā līmenī, savukārt 40% no aptaujātajiem darbinieku skaitu plāno palielināt. Tikai 9% aptaujāto Latvijā plāno samazināt darbinieku skaitu nākamā gada laikā. Lietuvā un Igaunijā ir lielāks to vadītāju īpatsvars, kuri plāno palielināt darbinieku skaitu savā uzņēmumā, attiecīgi 55% un 61%, savukārt uz darbinieku skaita saglabāšanu esošajā līmenī norāda 41% aptaujāto Lietuvā un 37% Igaunijā. 

Jautājums: Vai apsverat iespēju nākamo 12 mēnešu laikā palielināt sava uzņēmuma darbinieku atalgojumu?

Ievērojami lielākā daļa aptaujāto uzņēmumu vadītāju Baltijā apsver iespēju tuvāko 12 mēnešu laikā palielināt savu darbinieku atalgojumu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies to vadītāju skaits, kuri norāda, ka neplāno pārskatīt darbinieku atalgojuma līmeni (Latvija - 18%, Lietuva - 2% , Igaunija - 6%). Baltijas uzņēmumu vadītāji plāno darbinieku algu pieaugumu pamatā 6-10% robežās.

Domā par efektivitāti, sagaida to arī no valsts

Uzņēmējdarbības vides kvalitāte ir viens no priekšnosacījumiem Latvijas tautsaimniecības konkurētspējai un attīstībai. Jo labāki apstākļi tiek nodrošināti uzņēmējiem, jo lielākas investīcijas iespējams sagaidīt valsts tautsaimniecībā. Tas savukārt nozīmē jaunu darbavietu rašanos un veicina labklājības līmeņa paaugstināšnos valsts iedzīvotāju vidū. Ņemot vērā, ka viens no lielākajiem uzņēmēju izaicinājumiem pēdējo gadu laikā ir bijis efektivitātes kāpināšana, līdzīgu rīcību uzņēmumu vadītāji sagaida arī no valsts.

Uzņēmumu vadītāji Latvijā sagaida valdības efektīvāku darbību

Jautājums: Kā Jūs vērtējat pašreizējās Latvijas valdības sekmes šādu mērķu sasniegšanā?

Vispārējā apmierinātība ar valdības darbu uzņēmumu vadītāju vidū Latvijā ir zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Kā veiksmīgākās jomas uzņēmumu vadītāji (apkopojot atbildes “diezgan efektīvi” un “ļoti efektīvi”) izceļ valsts aizsardzību un drošību 27% (Lietuvā 60%, Igaunijā 54%), sniegto valdības atbalstu uzņēmumiem pandēmijas seku pārvarēšanai 23% (Lietuvā 49%, Igaunijā 19%) un finanšu sektora stabilitāti un kredītu pieejamību 17% (Lietuvā 49%, Igaunijā 43%). Latvijas un Lietuvas vadītāju ieskatā veiksmīgākās jomas sakrīt, savukārt uzņēmumu vadītāji Igaunijā izceļ nodokļu sistēmas konkurētspēju 42% (Latvijā - 11% , Lietuvā - 29%) un līdzsvarotu akcīzes politiku 24% (Latvijā - 10%, Lietuvā - 21%).

Latvijas vadītāju ieskatā visneefektīvāk (apkopojot atbildes “pilnībā neefektīvi” un “diezgan neefektīvi”) valdība strādā pie valsts administrācijas izmaksu mazināšanas (83%, pērn – 84%), izglītības politikas pieskaņošanas tautsaimniecības vides izmaiņām (60%, pērn – 70%) un nodokļu režīma konkurētspējas veicināšanas (58%, pērn – 59%). Arī aizvadītajā gadā uzņēmumu vadītāji Latvijā izcēla šīs pašas jomas. Lielāka neapmierinātība ar valdības darbu iepriekšminēto mērķu sasniegšanā valda mazo un vidējo uzņēmumu sektorā, kamēr lielo uzņēmumu vadītāji ir noskaņoti optimistiskāk. 

Pandēmijas laikā uzņēmumi ir pierādījuši, ka spēj ātri un efektīvi reaģēt uz pārmaiņām, optimizēt izmaksas un ieviest dažādus jauninājumus. Operatīvu un sistemātisku rīcību uzņēmumu vadītāji sagaida arī no valsts pārvaldes. 

Valdības prioritātes uzņēmumu vadītāju ieskatā ir nemainīgas

Jautājums: Kuri no turpmāk minētajiem tematiem Latvijas valdībai jāuzskata par galvenajām prioritātēm?

Uzņēmumu vadītāji Latvijā kā galvenās valdības prioritātes izceļ nodokļu vides konkurētspēju (71%, pērn – 65%), uzņēmējdarbības vides attīstīšanu (61%, pērn – 54%) un izglītības politikas atbilstību ekonomiskās vides izmaiņām (55%, pērn – 36%). Vadītāju viedoklis par galvenajām valdības prioritātēm, salīdzinot ar aizvadīto gadu, praktiski nav mainījies. Nodokļu režīma konkurētspēja tiek atzīta kā galvenā valdības prioritāte Latvijā un Lietuvā (64%), savukārt aptaujātie uzņēmumu vadītāji Igaunijā norāda, ka, viņuprāt, Igaunijas valdības galvenā prioritāte ir darba tirgus atvērtība speciālistiem no trešajām valstīm (57%) uz ko norāda arī vadītāji Lietuvā (59%), savukārt uzņēmumu vadītāji Latvijā to nemin starp galvenajām valdības prioritātēm (22%).

Par aptauju

Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja tika veikta laika posmā no 2021. gada 2. decembra līdz 2022. gada 12. janvārim tiešsaistē. Aptaujā piedalījās 291 respondents - uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji Latvijā (112), Lietuvā (64) un Igaunijā (115) no vairāk nekā desmit dažādām uzņēmējdarbības nozarēm – tirdzniecība, finanšu sektors, būvniecība, apstrādes rūpniecība, IT un telekomunikācijas, veselības aprūpe, transporta un citas. Aptaujāto uzņēmumu vadītāju pārstāvēto uzņēmumu apgrozījums aizvadītajā pārskata gadā:

  • 28% nepārsniedza 5 miljonus eiro;
  • 12% robežās no 5 - 10 miljoniem eiro;
  • 10% robežās no 11 - 20 miljoniem eiro;
  • 15% robežās no 21 - 50 miljoniem eiro;
  • 10% robežās no 51 - 99 miljoniem eiro;
  • 9% robežās no 100 - 200 miljoniem eiro;
  • 8% vairāk nekā 200 miljoni eiro;
  • 8% nevēlējās norādīt.
Piezīmes:
  • Aptaujas pamatā tika izmantoti globālās uzņēmumu vadītāju aptaujas jautājumi, kas papildināti ar Latvijai, Igaunijai un Lietuvai specifiskiem jautājumiem.

  • Šajā pārskatā atspoguļotās procentuālās atšķirības veidojas, izmantojot noapaļotas procentuālās vērtības.

Sazinieties ar mums

Zlata Elksniņa-Zaščirinska

Zlata Elksniņa-Zaščirinska

Vadošā partnere Latvijā, PwC Latvia

Tel: + 371 67094400

Kalvis Gavars

Kalvis Gavars

PwC mārketinga un komunikācijas vadītājs, PwC Latvia

Tel: +371 67094400

Sekojiet mums