Nupat veiktā “Baltijas cilvēkkapitāla un darba vides aptauja” tika organizēta Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Aptauja izzināja gan darba devēju, gan darba ņēmēju viedokļus par darba vides nozīmīgumu un tās ietekmi uz produktivitāti un karjeras izaugsmi, sniedzot padziļinātu ieskatu pašreizējās darba vides tendencēs un nākotnes izaicinājumos.
Baltijas cilvēkkapitāla un darba vides aptauja 2025
Aicinām iepazīties ar aptaujas rezultātiem (PDF, 1.5 MB)
Darba devēji Baltijā pastāv atšķirīgas pieejas cilvēkkapitāla jautājumos
Stratēģiska pieeja cilvēkkapitāla problēmu risināšanā ir nevienmērīga un ierobežota
Darba devēji atzīst talantu piesaistes, inovāciju un efektīvas vadības kritisko nozīmi ilgtermiņa izaugsmes nodrošināšanā, taču pastāv ievērojama plaisa starp šo atziņu un mērķtiecīgu darbību.
Līdzīga situācija ir Lietuvā (15%), taču lielāku nozīmi šim jautājumam pievērš aptaujātie Igaunijā, kur 31% aptaujāto darba devēju norāda uz stratēģijas esamību. Vairāk nekā 40% aptaujāto darba devēju Baltijā (Latvija 47%, Lietuva 48% un Igaunija 41%) atklāj, ka nav izveidojuši īpašu stratēģiju, bet akūtos problēmjautājumus risina, reaģējot reaktīvi.
Darba devēji iegulda darbinieku apmācībās un automatizē rutīnas funkcijas
Lai nodrošinātu prasmju un kompetenču attīstību, kas nepieciešamas, lai apmierinātu darbaspēka pieprasījumu nākotnē, darba devēji Latvijā galvenokārt koncentrējas uz standartizētu apmācību programmu piedāvājumu – gan vispārējā personāla (16%), gan vadības līmenī (12%), kā arī automatizē specifiskas funkcijas (11%).
Darba devēji Organizācijas pakāpeniski pievēršas jomas izprašanai un sakārtošanai
Iekļaujoša darba vide tiek uzskatīta par svarīgu, lai piesaistītu un noturētu talantīgus darbiniekus
Dažādības un iekļaušanas (D&I) iniciatīvas vēl nav plaši ieviestas organizācijās, kas liecina, ka daudzi darba devēji vēl atrodas sākotnējā brieduma fāzē un izzina iespējas iekļaujošas vides veidošanā un tās ieguvumos. Lai gan lielākais vairums aptaujāto darba devēju Baltijā atzīst, ka iekļaujošas darba vides loma talantu piesaistē un noturēšanā ir nozīmīga vai pat ļoti nozīmīga (vairāk nekā 70% katrā no Baltijas valstīm), vienlaikus vairāk nekā trešā daļa aptaujāto, raksturojot savas organizācijas pieeju dažādības vadībai un iekļaujošas darba vides veidošanai, norāda, ka viņu pārstāvētā organizācija tikai pakāpeniski pievēršas šīs jomas izprašanai un sakārtošanai.
Atšķirīgi fokusi un prioritātes
Darba devēji pamatā pievērš uzmanību tūlītējiem un īstermiņa ieguvumiem, nepamanot ilgtermiņa stratēģiskās priekšrocības, ko var nodrošināt iekļaujoša darba vide. Respondenti Latvijā kā prioritātes, lai risinātu izaicinājumus, kas saistīti ar D&I jautājumiem, atzīmē atbalstu, ko sniedz HR (cilvēkresursu) un D&I komandas (16%), izveidotos ziņošanas mehānismus (13%), kā arī regulāras D&I apmācību programmas vadītājiem (13%). Arī darba devēji Lietuvā izceļ regulāru apmācību nozīmi (16%), kā būtiskus izceļot arī mediācijas un konfliktu risināšanas pasākumus (14%), kas savukārt ir prioritāte Igaunijas aptaujāto uzņēmumu vidū (18%).
Analizējot aptaujas rezultātus, jāsecina, ka darba devēji atzīst iekļaujošas darba vides nozīmīgumu mūsdienu organizācijā, taču pieejās un izpratnes līmeņos organizāciju vidū ir daudz atšķirību, pretrunu un nekonsekvences. Visuzkrītošākā iezīme šķiet stratēģiskas, mērķtiecīgas pieejas trūkums un neatbilstība darba ņēmēju gaidām.
Agnese Cimdiņa,PwC Dažādības un iekļaušanas prakses vadītāja BaltijāLiela daļa organizāciju Baltijas valstīs joprojām ir agrīnā posmā ceļā uz D&I jautājumu izpratni un integrāciju: Latvijā šajā procesā iesaistās 41% aptaujāto uzņēmumu, Lietuvā 46%, bet Igaunijā 33%. Salīdzinoši mazāk organizāciju aktīvi īsteno un prioritizē D&I iniciatīvas. Kā liecina aptaujas rezultāti, Igaunija izrādās visaktīvākā šajā jomā, jo gandrīz katra piektā organizācija (18%) izmanto proaktīvu pieeju. Tai seko Latvija ar 16%, bet Lietuvā tikai 6% organizāciju ziņo par līdzīgu apņemšanās līmeni. Turklāt 30% respondentu Lietuvā norāda, ka D&I jautājumi “nav to redzeslokā”, kamēr Latvijā un Igaunijā tā domā attiecīgi 16% un 18% respondentu. Šie dati norāda uz nepieciešamību uzlabot informētību un palielināt organizāciju kapacitāti, lai no atšķirīgu vajadzību atzīšanas pārietu pie aktīvas rīcības, veicinot iekļaujošu darba vidi.
Darba ņēmēji Darba ņēmēji augstu vērtē iekļaujošu darba vidi
Aptaujātie darba ņēmēji Baltijā atzīst, ka iekļaujoša darba vide ir ļoti nozīmīgs un svarīgs faktors, izvēloties darba devēju. Latvijā šo kā būtisku faktoru izceļ 86%, Lietuvā 97%, savukārt Igaunijā 98% aptaujāto respondentu. Vienlīdz nozīmīga darba ņēmēju ieskatā ir arī darba devēja interese un spēja piesaistīt darbiniekus ar dažādām prasmēm un pieredzi. Ņemot vērā šīs tēmas nozīmīgumu darbinieku ieskatā, tikai 29% aptaujāto darba ņēmēju Latvijā norāda, ka jūtas pilnībā iekļauti un novērtēti savās darbavietās, Lietuvā līdzīgās domās ir 27%, savukārt Igaunijā tikai 23% aptaujāto.
Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir vēl augstāks, sasniedzot attiecīgi 54% un 57%. Katrs piektais aptaujātais Baltijā arī norāda, ka šis faktors ir bijis galvenais iemesls darbavietas maiņai. Vienlaikus kā būtiski motivatori, lai paliktu esošajā darbavietā, aptaujāto darba ņēmēju ieskatā ir konkurētspējīgs atalgojums, draudzīgs kolektīvs, atbalstoši vadītāji, iespējas profesionālajai izaugsmei un sociālās garantijas.
Šīs aptaujas dati norāda uz nepieciešamību pēc mērķtiecīgām izmaiņām, lai veicinātu iekļaujošāku un produktīvāku darba vidi organizācijās Baltijas reģionā. Dažādība ir realitāte, kas attiecas uz mums visiem, un iekļaušanas jautājumi darba vidē mūsdienās nav tikai ētikas vai reputācijas jautājums – tie kļuvuši par stratēģisku nepieciešamību, kas būtiski ietekmē darba devēju konkurētspēju, ilgtspēju un darbinieku lojalitāti.
Irēna Arbidāne,PwC Direktore, personāla un organizāciju pārveides pakalpojumu vadītāja BaltijāPar aptauju
Cilvēkkapitāla un darba vides aptauja tika veikta tiešsaistē, laika posmā no 2025. gada 4. līdz 24. aprīlim. Aptaujā piedalījās kopumā 324 darba devēji un 2620 darba ņēmēji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Aptaujātie uzņēmumi pārstāv tādas nozares kā ražošana, IT un telekomunikācijas, būvniecība, lauksaimniecība, izklaides industrija, finanses, tirdzniecība, veselības aprūpe u.c. Aptauju organizēja PwC birojs Latvijā sadarbībā ar interneta personāla atlases un talantu piesaistes uzņēmumu Alma Career Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Baltijas cilvēkkapitāla un darba vides aptauja 2025
Aicinām iepazīties ar aptaujas rezultātiem (PDF, 1.5 MB)
