Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2026

Pēdējā gada laikā personāla atlases pakalpojumu un darba sludinājumu platformu nozare ir attīstījusies piesardzīgi, jo tās dinamiku tieši nosaka ekonomikas cikli un darba tirgus aktivitāte. Ārējās vides nenoteiktība un uzņēmumu fokuss uz izmaksu kontroli un produktivitātes celšanu, vienlaikus pastiprinot digitalizāciju un automatizāciju, ir ierobežojis jaunu vakanču pieaugumu, ko apliecina brīvo darba vietu skaita samazināšanās Baltijā. Vienlaikus kandidātu mobilitāte ir palielinājusies, kā rezultātā daudzām vakancēm pieaudzis pieteikumu skaits un daļā gadījumu atlases procesi kļuvuši ātrāki. Tajā pašā laikā ir nostiprinājusies interese par mērķētākiem piesaistes risinājumiem un darba devēja zīmola aktivitātēm, īpaši jomās ar strukturālu darbaspēka deficītu. Kopumā nozares attīstību arvien vairāk raksturo orientācija uz efektivitāti, tehnoloģiju izmantojumu un skaidri izmērāmiem rezultātiem. 

Nozares lielākie izaicinājumi ir bijuši saistīti ar nepieciešamību nodrošināt stabilu pakalpojuma kvalitāti, vienlaikus pielāgojot risinājumus klientu mainīgajām prioritātēm un budžetu disciplīnai. Strukturāla darbaspēka trūkuma dēļ talantu pieejamība joprojām ir ierobežota vairākos segmentos, īpaši tehniskajās un praktiskajās profesijās, – būvniecībā, ražošanā, loģistikā, kā arī amatos ar specifiskām prasmēm – kas pagarina atlases ciklus un saasina konkurenci par kandidātiem. Papildu izaicinājums ir datu kvalitātes, procesu un atbilstības prasību pieaugums, ieviešot jaunus digitālos rīkus. Vienlaikus pieaug klientu gaidas pēc ātruma un skaidri pierādāmas pievienotās vērtības visā personāla piesaistes procesā. 

Izaugsmi un panākumus ir veicinājusi darba devēju un kandidātu paradumu maiņa, īpaši pašapkalpošanās un e-komercijas risinājumu attīstība, kas ļauj darba devējiem ātri un elastīgi aktivizēt piesaistes pakalpojumus. Kandidātu pusē būtiski pieaugusi prasība pēc vienkāršas, ātras un mobilajām ierīcēm pielāgotas pieteikšanās pieredzes, kas palielina iesaisti un pieteikumu plūsmu. Personāla piesaiste arvien biežāk tiek vadīta kā mārketinga process, balstoties uz mērķētu komunikāciju, satura stratēģiju un dažādu kanālu kombināciju.

Papildu izaugsmi veicina investīcijas platformu attīstībā, tostarp mākslīgā intelekta risinājumos, lai uzlabotu kandidātu un vakanču savstarpējo atbilstību un lietotāju pieredzi. 

Šajā gadā jāņem vērā, ka, neraugoties uz ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos, uzņēmumi turpinās rīkoties piesardzīgi, tāpēc darbā pieņemšana būs selektīva un vakanču dinamika – stabila ar ierobežotu pieauguma potenciālu. Vienlaikus darbaspēka trūkums daudzās profesijās kļūs par arvien lielāku ierobežojumu, un pieaugs vajadzība precīzāk sasniegt vajadzīgos kandidātus un aktīvāk viņus uzrunāt. Mākslīgā intelekta un automatizācijas ieviešana platformās un atlases procesos pāries no izmēģinājumiem uz plašāku ikdienas lietošanu, un svarīgi būs to darīt droši, saprotami un atbilstoši noteikumiem. Izšķiroša būs arī spēja ātri ieviest vienkāršus, viegli integrējamus risinājumus, kas dod skaidri redzamu rezultātu biznesam.

Pēdējais gads banku nozarē Latvijā ir iezīmējies ar pakāpenisku klientu aktivitātes pieaugumu. Procentu likmju samazināšanās ir veicinājusi aizturētā pieprasījuma realizāciju, kas īpaši redzams kreditēšanas tirgū gan privātpersonu, gan uzņēmumu segmentā. Uzņēmumi arvien aktīvāk investē attīstībā, produktivitātes celšanā un konkurētspējas stiprināšanā. Vienlaikus ir pieaugusi iedzīvotāju interese par ieguldījumiem un ilgtermiņa finanšu plānošanu, kas liecina par sabiedrības noskaņojuma uzlabošanos. Nozare kopumā ir apliecinājusi spēju pielāgoties mainīgiem ekonomiskajiem apstākļiem. Tajā pašā laikā joprojām pastāv ārējie riski, kas prasa piesardzīgu un līdzsvarotu attīstību.

Viens no nozīmīgākajiem izaicinājumiem ir bijusi augsta nenoteiktība gan ģeopolitiskajā, gan politiskajā vidē, kas ietekmē investoru un klientu lēmumus. Būtisks izaicinājums joprojām ir finanšu krāpniecības izplatība, kas prasa pastāvīgus ieguldījumus drošībā un sabiedrības izglītošanā. Tāpat nozarei izaicinājumus rada augsts regulējuma slogs un tendence, ka nacionālā līmenī tam tiek pievienotas papildu prasības. Tas var ierobežot elastību un konkurētspēju.

Izaugsmi būtiski veicinājusi monetārās politikas maiņa un procentu likmju kritums, kas aktivizēja kreditēšanu. Svarīgs faktors ir arī klientu pārliecības atjaunošanās par nākotni un gatavība investēt gan uzņēmējdarbībā, gan personīgajā labklājībā. Nozīmīgu lomu spēlē digitalizācija un inovatīvi finanšu risinājumi, kas padara finanšu pakalpojumus pieejamākus un saprotamākus. Tāpat izaugsmi atbalsta mērķtiecīga uzmanība finanšu pratības un ieguldījumu kultūras veicināšanai.

2026. gadā būtiski būs saglabāt stabilu un prognozējamu politisko un ekonomisko vidi, kas veicina investīcijas. Iespējas saistās ar kreditēšanas tirgus tālāku atdzīvināšanos un kapitāla tirgus attīstību. Vienlaikus izaicinājums būs līdzsvarot risku pārvaldību ar izaugsmes veicināšanu. Īpaša uzmanība jāturpina pievērst krāpniecības risku mazināšanai un ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai. Nozarei svarīgi, lai regulējums būtu samērīgs un nekavētu attīstību.

Šajā kontekstā būtiska loma ir arī uzrauga pieejai un fokusam. Nozares skatījumā regulējumam nevajadzētu administratīvi uzspiest konkrētus biznesa modeļa risinājumus, piemēram, jaunu klātienes klientu apkalpošanas punktu atvēršanu. Uzraudzības uzdevums būtu veicināt stabilu un prognozējamu vidi, tādējādi veicinot ilgtspējīgu nozares izaugsmi.

Savukārt attiecībā uz jauniem virzieniem, tostarp kriptoaktīvu licencēšanu, būtiska ir piesardzīga un pārdomāta pieeja. Ne visām globālajām tendencēm ir automātiska augsta pievienotā vērtība vietējai ekonomikai, tādēļ svarīgi izvērtēt gan riskus, gan reālo ieguldījumu ekonomikas attīstībā, finanšu stabilitātē un klientu aizsardzībā. 

Pagājušais gads Rimi bija stratēģiskas atjaunošanās gads, kura laikā divi nozīmīgi notikumi ielika pamatus mūsu attīstībai nākamajā desmitgadē.

Pirmkārt, mēs pabeidzām Igaunijas Rimi jaunā loģistikas centra izveidi, vienlaikus konsolidējot divas esošās noliktavas, pārceļot biroju un apvienojot gatavo ēdienu ražošanas struktūrvienību, tādējādi sasniedzot pilnīgi jaunu kvalitātes līmeni. Tas ietekmēja gandrīz 500 mūsu darbinieku un ļauj mums efektīvāk pārvaldīt piegādes ķēdi izmaksu ziņā, nodrošināt stabilāku preču plūsmu un ražot jaunu Rimi gatavo ēdienu klāstu.

Otrkārt, notika Rimi īpašnieku maiņa Baltijas valstīs. Salling Group darījums 1,3 miljardu eiro apmērā nav tikai īpašnieku maiņa – tas ir stratēģisks signāls, ka Baltijas mazumtirdzniecības tirgum ir izaugsmes potenciāls. Salling Group globālā kompetence un spēcīgais kapitāla pamats sniedz Rimi iespēju investēt digitalizācijā, iepirkšanās pieredzes atjaunošanā un jaunu vērtības piedāvājumu attīstībā ar drosmīgāku vīziju.

Lielākais izaicinājums mazumtirdzniecībā ir bijis izmaksu spiediens no vairākiem virzieniem. Nozarei ir nācies pielāgoties situācijai, kurā izmaksas pieaug, bet klienti joprojām sagaida labas cenas un ātru apkalpošanu. 

Konkurence ir ārkārtīgi sīva. Igaunijas mazumtirdzniecības tirgū nav ģeogrāfiskas izaugsmes iespēju – jaunu veikalu skaitu nevar bezgalīgi palielināt, tāpēc izaugsmei jābalstās efektivitātē, nevis tirdzniecības platību paplašināšanā.

Cenu spiediens no piegādātāju puses 2025. gadā bija īpaši spēcīgs. Iepirkuma cenu pieaugums atspoguļojās ražotāju izmaksās un ražošanas resursos, un bija sarežģīti to līdzsvarot tā, lai patēriņa cenas saglabātu kontrolē. PVN likmes paaugstināšana ietekmēja visu nozari – tā samazināja pirktspēju un palēnināja pārdošanas apjomus. Mazumtirdzniecībā peļņas maržas ir nelielas, tāpēc katrs cenu vai nodokļu sloga procentpunkts ir jūtams. Pieaugošās darbaspēka izmaksas mūs ietekmē ļoti tieši. Rimi nodarbina gandrīz 3 000 cilvēku. Jebkuras izmaiņas atalgojumā vai ārpakalpojumu izmaksās atspoguļojas uzņēmuma kopējā izmaksu struktūrā, un cenu ziņā jutīgā tirgū to līdzsvarot nav vienkārši.

Mūsu izaugsme nav bijusi nejauša, un Rimi panākumi balstās uz trim pīlāriem.

Lojāls klients ir mūsu galvenais fokuss. Mēs augstu vērtējam lojalitāti un nodrošinām skaidrus ieguvumus lojālajiem klientiem – ar kampaņām, personalizētiem piedāvājumiem un pieejamu ikdienas pārtikas grozu. Ja klients, iepērkoties Rimi, izjūt, ka ietaupa, mūsu stratēģija ir darbojusies.

Ērta un mūsdienīga iepirkšanās pieredze. Pašapkalpošanās risinājumi – skeneri, vecuma pārbaude ar Smart‑ID, digitālie maksājumu risinājumi – ir palīdzējuši samazināt rindas, optimizēt darbaspēka noslodzi un palielināt klientu apmierinātību. Mēs neieviešam tehnoloģijas tehnoloģiju dēļ, bet lai padarītu iepirkšanos klientam vienkāršāku.

Efektivitāte un digitalizācija. Mūsu jaunās sistēmas un automatizētie darba procesi nodrošina precīzāku prognozēšanu, ražošanas plānošanu un loģistikas plūsmas, kā arī ļauj gudri pārvaldīt izmaksu bāzi. Katrs process, kas kļūst ātrāks un precīzāks, stiprina mūsu konkurētspēju.

2026. gads, visticamāk, būs stabilizācijas gads, taču izaicinājumi saglabāsies – cenu ziņā jutīgi patērētāji un pieaugošas darbaspēka izmaksas joprojām ietekmēs nozari. Klienti vēlas pieejamu un kvalitatīvu ikdienas pārtikas grozu, un mūsu uzdevums ir rast risinājumus, lai pārtikas cenas saglabātu saprātīgā līmenī. Darbaspēka izmaksu pieaugums turpināsies, un mazumtirdzniecībai būs jāatrod līdzsvars starp apkalpošanas kvalitāti un efektivitāti – cilvēki ir mūsu lielākās izmaksas, bet vienlaikus arī mūsu svarīgākais resurss.

Diemžēl vairuma mūsu nozarē Igaunijā strādājošo tirgus dalībnieku rezultāti, kā jau bija gaidāms, ir bijuši salīdzinoši vāji. Mūsu grupai, neraugoties uz sarežģītajiem ekonomiskajiem apstākļiem, 2025. gadā izdevās virzīties uz priekšu. Mēs esam spējuši noturēties un turpināt stratēģiskās investīcijas visos mūsu darbības virzienos. Sarežģītos laikos līdzās ikdienas darbībai ir īpaši svarīgi, lai netiktu apturēta uz nākotni vērsta attīstība.

Tāpat kā iepriekšējā gadā, patērētāju uzticība ir saglabājusies zema gan nenoteiktās ģeopolitiskās situācijas, gan iekšējo nodokļu izmaiņu dēļ. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa un PVN pieaugums kopā ar augsto inflāciju samazināja iedzīvotāju reālo pirktspēju. Auto nodokļa ieviešana, kā arī politiķu pretrunīgie vēstījumi gada gaitā būtiski ietekmēja Igaunijas auto tirdzniecības nozari.

Konservatīva un mērķtiecīga pieeja visās darbībās. Nenoteiktos laikos īpaši svarīga ir efektīva izmaksu kontrole un pasākumi, kas uzlabo iekšējo procesu efektivitāti. Vienlaikus, reālistiski izvērtējot situāciju, ir būtiski saglabāt optimistisku attieksmi un ilgtermiņa skatījumu, lai neierobežotu uzņēmumu attīstību. Svarīga ir arī elastība – nav iespējams paredzēt visu. Ir būtiski būt gataviem pēc iespējas savlaicīgi un efektīvi reaģēt uz tirgus izmaiņām un pamanīt jaunas iespējas. Šķiet, ka līdz šim tas ir izdevies.

Ekonomikai tas noteikti nebūs īpaši viegls gads. Apstākļi uzlabosies, taču drīzāk pakāpeniski, nevis strauji. Uzmanība vienlīdz jāvērš gan uz izaugsmi, gan efektivitāti. Igaunijas ekonomikai kopumā jau kādu laiku ir  raksturīga tendence, ka izmaksas pieaug straujāk nekā ieņēmumi.

Tam ir vairāki iemesli, un šī tendence ir jāmaina. Viens no visstraujāk augošajiem izmaksu posteņiem neapšaubāmi ir darbaspēks. Šeit faktiski nav cita risinājuma, kā turpināt investīcijas dažādos viedos risinājumos un automatizācijā. Ilgtermiņā nedrīkstam aizmirst arī par demogrāfisko situāciju – šajā gadsimtā Igaunijas darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits ir samazinājies aptuveni par 100 000 cilvēku. Pašreizējo situāciju zināmā mērā mīkstina Ukrainas kara bēgļi, taču, ja karš noslēgsies ar pozitīvu iznākumu – uz ko mēs visi ceram –, vismaz daļa no šodien strādājošajiem pametīs Igauniju.

Vāja un nevienmērīga demogrāfija nerada labvēlīgus priekšnoteikumus ekonomikas izaugsmei un konkurētspējas saglabāšanai. Papildus tam tā nozīmē iekšējā tirgus sarukumu un neizbēgamu dažādu sociālo izdevumu pieaugumu valsts budžetā. Iespējams, tieši tas nākotnē kļūs par vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem un bremzējošu faktoru Igaunijas ekonomikas attīstībā, pat ja ģeopolitiskā situācija skaidrosies un ekonomika atgriezīsies izaugsmes fāzē. Kopumā mēs saglabājam piesardzīgu optimismu.

Pēdējā gada laikā veselības aprūpes un higiēnas produktu nozari visvairāk ir ietekmējusi regulatīvo prasību paplašināšanās un izmaksu spiediena pilna ekonomiskā vide. Eiropas Savienības līmenī ir stājušies spēkā vai nonākuši ieviešanas posmā vairāki nozīmīgi normatīvie akti, tostarp Regula (ES) 2017/745 (MDR) un Regula (ES) 528/2012 (BPR), kā arī jaunas prasības attiecībā uz iepakojumu, mikroplastmasu, atkritumiem un ESG. Šīs izmaiņas ir palielinājušas atbilstības nodrošināšanas izmaksas un novirzījušas uzņēmumu resursus regulatīvo prasību izpildei, tādējādi samazinot iespējas ieguldīt plašākā inovāciju attīstībā. Vienlaikus Eiropas ekonomiskā vide ir saglabājusies vāja. Nodokļu sloga pieaugums, spiediens uz atalgojumu, izejvielu cenu kāpums, kā arī enerģijas un transporta izmaksu svārstīgums ir radījuši spiedienu uz peļņas maržām.

Šādos apstākļos nozare kopumā ir rīkojusies piesardzīgi, un jaunu produktu ieviešanas temps tirgū ir palēninājies. Tajā pašā laikā ir nostiprinājušās to uzņēmumu pozīcijas, kuri spēj darboties tirgos ar augstām kvalitātes un atbilstības prasībām – īpaši Ziemeļvalstīs, kur kvalitāte, ilgtspēja un sertifikācija ir būtiski konkurētspējas faktori.

Viens no nozares lielākajiem izaicinājumiem ir bijusi pāreja uz MDR regulējumu, kas ir prasījusi apjomīgu dokumentācijas sagatavošanu, kā arī procesu un produktu atkārtotu izvērtēšanu. Tas ir pagarinājis produktu ieviešanas ciklus un palielinājis izmaksu bāzi. Otrs būtisks jautājums ir etanola kā biocīdās aktīvās vielas regulējums saskaņā ar Regulu (ES) 528/2012. Tā ir plaši izmantota un kritiski nozīmīga izejviela veselības aprūpes un higiēnas nozarē, un pieņemtie lēmumi var būtiski ietekmēt visas nozares konkurētspēju un piegāžu drošību.

Izaugsmi galvenokārt ir veicinājusi ražošanas procesu automatizācija un efektivitātes pieaugums, kā arī tirgus konsolidācija pēc Covid‑19 perioda. Pagaidu un mazāki ražotāji, kuri krīzes laikā ienāca tirgū, lielākoties to ir pametuši, tādējādi nostiprinot to profesionālo uzņēmumu pozīcijas, kuri ievēro normatīvās prasības. Būtiski ir pieaugusi arī klientu informētība – arvien lielāka nozīme tiek piešķirta kvalitātei, drošībai, sertifikātiem un atbilstībai normatīvajam regulējumam, nevis tikai cenai.

2026. gads nozarei būs skaidrības un pielāgošanās gads. Sagaidāmais regulatīvais lēmums par etanola klasifikāciju saskaņā ar Regulu (ES) 528/2012 tieši ietekmēs ražošanas izmaksas un tirgus darbību. 

Pilnā apjomā būs jūtama arī MDR ieviešanas praktiskā ietekme. Sabiedrisko iepirkumu sistēmā nozarei vienlīdz svarīgs ir gan procedūru ātrums, gan caurskatāmība. Plānotās izmaiņas ir vērstas uz procesu paātrināšanu un birokrātijas mazināšanu, kas ir pozitīvi vērtējams solis. Vienlaikus ir būtiski, lai efektivitātes palielināšana nenotiktu uz caurskatāmības un paredzamības rēķina, jo veselības aprūpes jomā kvalitāte, atbilstības prasības un vienlīdzīgi konkurences apstākļi ir kritiski svarīgi.

Papildus tam mainīgā Eiropas drošības vide ir palielinājusi uzmanību kritiski svarīgo piegādes ķēžu noturībai. Ziemeļvalstīs piegāžu drošība veselības aprūpē un reģionālā ražošanas kapacitāte ir kļuvusi par stratēģisku prioritāti. Līdzīgas pieejas stiprināšana arī Igaunijā radītu ilgtermiņa iespējas uz kvalitāti orientētiem ražotājiem un atbalstītu nozares ilgtspējīgu attīstību.