Ieskats Latvijas uzņēmumu nefinanšu paziņojumos

Lai analizētu Latvijas uzņēmumu nefinanšu paziņojumos iekļauto informāciju, tās kvalitāti un brieduma pakāpi, veicām pētījumu, balstoties uz atlasīto uzņēmumu publiski pieejamajiem nefinanšu paziņojumiem.

Aizvadītā gada nogalē Latvijā stājās spēkā izmaiņas korporatīvās pārvaldības regulējumā lielajām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, starp šīm izmaiņām ir arī pienākums kapitālsabiedrībām sagatavot nefinanšu paziņojumus par aizvadīto pārskata gadu. Šobrīd šis pienākums attiecas uz kapitālsabiedrībām, kuras atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma kritērijiem ir lielas kapitālsabiedrības ar darbinieku skaitu virs 500 darbiniekiem, taču sākot ar 2026. gadu šis pienākums skars virkni citu kapitālsabiedrību.

Aplūkojot iegūtos rezultātus dažādās uzņēmumu kategorijās, redzam, ka uzņēmumi, kuri kotē savus finanšu instrumentus biržā, ir ieguvuši vidēji augstāku vērtējumu - tas sastāda 40%, kas ir skaidrojams ar to, ka šie uzņēmumi ir pakļauti gan augstākām prasībām ilgtspējas jomā, gan tie tieši saskaras ar investoru pieprasījumu pēc kvalitatīvas un detalizētākas ilgtspējas informācijas un pieejas. 

Vidējais vērtējums starp valsts uzņēmumiem ir 32.7%, kas nedaudz pārsniedz privāto uzņēmumu un pašvaldību kapitālsabiedrību iegūto vērtējumu, attiecīgi 31.9% un 32.2%.

Savukārt salīdzinot rezultātus pēc uzņēmumu lieluma, redzam, ka uzņēmumi, kas atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma kritērijiem atbilst liela uzņēmuma kategorijai  ieguvuši vidēji 36%, savukārt vidēji uzņēmumi - tikai 23%.

Uzņēmumi kūtri izvirza mērķus, to ietekmes uz vidi mazināšanai

Analizējot uzņēmumu iegūtos vērtējumus caur ESG prizmu, kas atbild par lielāko uzņēmuma kopējā vērtējuma daļu, katrā no ESG komponentēm tika vērtēts vai uzņēmums ir sniedzis aprakstošu informāciju, vai aprakstošā informācija ir papildināta ar konkrētiem noteiktajai jomai raksturīgajiem rādītājiem, un vai uzņēmums šajā jomā ir izvirzījis sasniedzamos kvantitatīvos un/vai kvalitatīvos mērķus. 

Atbilstoši veiktajai datu analīzei un salīdzinot iegūtos rezultātus starp trīs komponentēm - vides, sociālie un pārvaldības aspekti -  secināms, 

ka uzņēmumi ļoti kūtri izvirza konkrētus mērķus, to ietekmes uz vidi mazināšanai, savukārt aktīvi sniedz aprakstošo informāciju par to ietekmi uz sociālajiem un ar darbiniekiem saistītajiem aspektiem, bet arī šajā jomā sasniedzamos mērķus izvirza tikai retais. Arī pārvaldības jomā rādītāju un mērķu noteikšana sagādā izaicinājumus. 

Kopumā 33 uzņēmumi ir ieguvuši augstāku vērtējumu sociālajā jomā, salīdzinot ar to rezultātu vides un pārvaldības jomās. 

81% no pētījumā iekļautajiem uzņēmumiem ir iekļāvuši ilgtspējas aspektus savā darbības stratēģijā

Vērtējot informāciju kādu uzņēmumi ir snieguši par politiku īstenošanu korporatīvās sociālās atbildības jomās, secināms, ka lielākā daļa uzņēmumu jeb 63% ir snieguši izvērstāko aprakstu tieši par tām politikām, kuras īsteno attiecībā uz sociālo un ar darbiniekiem saistīto jomu.  

Vērtējot uzņēmumu procedūras, lai nodrošinātu pienācīgu uzmanību ieviesto politiku īstenošanai. Redzam, ka 81% no pētījumā iekļautajiem uzņēmumiem ir iekļāvuši ilgtspējas aspektus savā darbības stratēģijās, bet tikai 48% atklāj vai un kā ilgtspējas aspekti ir iekļauti lēmumu pieņemšanas procesā, bet tikai 35% informē par pārveides plānu ilgtspējas virzienā.

Vērtējot cik lielā mērā uzņēmumi ir izvirzījuši kvantitatīvos un/vai kvalitatīvos mērķus, redzam, ka ilgtspējas aspektu iekļaušana stratēģijās šobrīd vēl ir izpētes stadijā, nosakot sev būtiskos virzienus nefinanšu jomā, kad konkrētu mērķu izvirzīšana vēl iztrūkst. 

50% no pētījumā iekļautajiem uzņēmumiem ir noteikuši savas būtiskās ietekmes puses, bet tikai 27% ir definējuši veicamos soļus tām būtisko jautājumu risināšanai

Par atbilstību Eiropas Savienības izstrādātajai zinātniski pamatotajai klasifikācijas sistēmai ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām jeb Taksonomijas regulējumu, ir snieguši tikai 15% jeb 8 no pētījumā vērtētajiem uzņēmumiem. 

Arī revidenta apliecinājuma ziņojumi uzņēmumu sagatavotajiem nefinanšu paziņojumiem, kopumā pievienoti 8 no pētījumā apskatītajiem uzņēmumiem.

Global Reproting Initiative (GRI) standarts populārākais starp pētījumā iekļautajiem uzņēmumiem, to izvēlējās 15 uzņēmumi

Nefinanšu paziņojuma sagatavošanā uzņēmumi var izmantot tiesību aktos, Apvienoto Nāciju Organizācijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, Starptautiskās Darba organizācijas, Starptautiskās Standartizācijas organizācijas vai citu starptautisko organizāciju izdotajos dokumentos iekļautās pamatnostādnes vai ieteikumus.

Analizēto uzņēmumu nefinanšu paziņojumu sagatavošanā visbiežāk lietots Global Reproting Initiative (GRI) standarts - to izmantoja 15 uzņēmumi.

Vai Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD) prasības uzņēmumiem būs pārsteigums?

Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD) mērķis ir pilnveidot regulējumu ilgtspējas ziņošanas jomā, lai veicinātu pieejamās nefinanšu informācijas atklāšanas kvalitāti, reaģējot uz uzņēmumu dažādo ietekmes pušu (klientu, investoru, plašākas sabiedrības u.c.) vajadzībām, kas savukārt veicinās kopējo Eiropas pāreju uz ilgtspējīgāku ekonomiku.

Šīs direktīvas prasības no 2025. gada 1. janvāra attieksies uz visiem lielajiem uzņēmumiem, kuri atbildīs diviem no šādiem kritērijiem - 250 darbinieki, 20M EUR aktīvi, 40M EUR apgrozījums. Kritērijiem atbilstošiem uzņēmumiem pirmie ziņojumi būs  jāpublicē 2026. gadā.

Aicinām iepazīties ar pētījuma rezultātiem PowerBi datu kopā:

Ja izvēlētajā kategorijā ir mazāk par trīs pētījumā iekļautajiem uzņēmumiem, tad dati netiek atspoguļoti. 

Galvenie secinājumi

Pētījuma rezultāti rāda, ka uzņēmumi, uz kuriem attieksies Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasības, jau šobrīd ir ieguvuši vidēji augstāku rezultātu jeb 36%, kas nozīmē, ka šie uzņēmumi ir uz pareizā ceļa, lai sagatavotos arī jaunajām prasībām un pilnveidotu nefinanšu informācijas sniegšanas praksi. Pētījuma rezultāti atklāj, ka uzņēmumiem būs jāpiestrādā gan pie mērķu izvirzīšanas vides, sociālajos un ar pārvaldību saistītajos aspektos, gan pie noteiktu šos aspektus raksturojošo rādītāju atklāšanas savos nefinanšu paziņojumos. Uzņēmumiem ir jāatbild uz jautājumiem par to, kādus mērķus tie vēlas sasniegt vides, sociālajā un pārvaldības jomā, lai ilgtermiņā kļūtu konkurētspējīgāki un labāk pielāgotos šodienas izaicinājumiem. Svarīgi apzināties, ka pirms nefinanšu paziņojuma publicēšanas būs jāveic dažādi sagatavošanās darbi, nosakot sasniedzamos mērķus,  identificējot nepieciešamos datus, kā arī izglītojot uzņēmuma darbiniekus

par ilgtspējas jautājumiem, lai veicinātu izvirzīto  mērķu sasniegšanu. Iekšējie procesi un datu apkopošanas prakse uzņēmumos būs jāpielāgo noteiktu standartu prasībām. Eiropas Savienība ir uzsākusi darbu pie vienota nefinanšu paziņojumu standarta izstrādes, kas saskaņā ar dirketīvu tuvākajā laikā būs saistošs plašam uzņēmumu lokam arī Latvijā. Šo standartu mērķis ir veicināt salīdzināmas un ticamas informācijas pieejamību gan ieguldītājiem, gan sabiedrībai kopumā par uzņēmumu ilgtspēju vides, sociālajā un pārvaldības jomā. Prasības, kas jau šobrīd ir spēkā  valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, ir lielisks piemērs tam, kā valsts līmenī veicināt labu korporatīvo pārvaldību un informācijas pieejamību par ilgtspējas jautājumiem, kas ir priekšnoteikums uzņēmumu virzībai uz jauniem darbības modeļiem, saskaņojot tos ar vides un sabiedrības vajadzībām.

Mūsu pieeja – pētījuma metodoloģija sastāv no 7 komponentēm

Pētījums balstās uz metodoloģiju, kas sastāv no 7 komponentēm. Katram uzņēmumam bija iespēja iegūt vērtējumu no 0% līdz 100%, atkarībā no tā cik kvalitatīva un metodoloģijai atbilstoša ir sniegtā nefinanšu informācija. Lielāko svaru jeb 70% no kopējā vērtējuma sastāda uzņēmuma sniegtās informācijas kvalitāte par tā komercdarbības ietekmi uz vidi, sociālajiem un ar darbiniekiem saistītajiem aspektiem, kā arī pārvaldības aspektiem. Biznesa vidē šīs komponentes tiek apzīmētas ar trīs burtu abriveatūru ESG (E – Environmental; S – Social; G – Governance).

Atlikušos 30% no kopējā vērtējuma sastāda vērtēšanas tehniskie kritēriji, kas aplūko uzņēmumu izstrādātās ilgtspējas politikas,  to ieviešanas principus, kā arī informāciju, kas sniegta par korporatīvās sociālās atbildības jomām saistītajiem riskiem, to pārvaldību un iekšējās kontroles sistēmām.

Pētījumā iegūtais vidējais vērtējums starp uzņēmumiem ir 31.6%

Pētījumā iegūtais vidējais vērtējums starp uzņēmumiem sastādīja 31.6%. No 52 uzņēmumiem, nedaudz mazāk kā puse jeb 25 uzņēmumi ir ieguvuši vērtējumu, kas ir augstāks par vidējo, bet vairāk kā puse jeb 27 uzņēmumi ir ieguvuši vērtējumu, kas ir zemāks par vidējo. Starpība starp augstāko un zemāko vērtējumu uzņēmumu vidū ir ievērojama un sastāda 77%. Starp visiem pētījumā iekļautajiem uzņēmumiem, zemākais saņemtais vērtējums - 2%, tas  ir skaidrojams ar to, ka šī uzņēmuma publiski sniegtā informācija nesaturēja metodoloģijā iekļautās ilgtspējas komponentes.

Pētījuma tvērums - 52 valsts, pašvaldības un privātie uzņēmumi no 13 dažādām nozarēm

Pētījumā tika analizēti 52 uzņēmumi, no kopumā 13 dažādām nozarēm. 36 no šiem uzņēmumiem atbilst liela uzņēmuma statusam, savukārt 16 vidēja uzņēmuma likumā noteiktajam statusam. Uzņēmumu atlase veikta, ņemot vērā gan to lielumu, gan īpašuma formu.

Kopumā novērtētas 24 valsts kapitālsabiedrības, 22 privāti uzņēmumi, kā arī 6 pašvaldības kapitālsabiedrības. Starp pētījumā iekļautajiem uzņēmumiem, ir arī tādi kuri kotē savus finanšu instrumentus biržā. Pētījumā iekļautie uzņēmumi kopumā nodarbina vairāk kā 55 tūkstošus darbinieku, aizvadītajā pārskata gadā tie ir ģenerējuši 6 miljardus eiro lielu apgrozījumu un to aktīvu kopsumma sastāda 23 miljardus eiro.

Sazinieties ar mums

Maija Orbidāne

Maija Orbidāne

Ilgtspējas pakalpojumu vadītāja, PwC Latvia

Tel: +371 6709 4400

Sekojiet mums

Ar * atzīmētie lauki ir jāaizpilda obligāti

Hide