Mūžizglītība – nepieciešamība mūsdienu darba tirgū

Zinātkāre – ceļš uz izaugsmi

Saglabājot zinātkāri un proaktivitāti jaunu prasmju apgūšanai, cilvēks var veiksmīgāk sekot līdzi tehnoloģiju attīstībai, izmaiņām profesionālajā vidē, procesos u.tml. Turklāt mūžizglītība veicina spēju pielāgoties, ļaujot indivīdam vieglāk pārvarēt pārmaiņas karjeras ceļā un būt elastīgam, kā arī attīsta četras būtiskas prasmes - kritisko domāšanu, radošumu, komunikāciju un sadarbību².

Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma (angļu: World Economic Forum) veikto pētījumu, arvien lielāks uzsvars tiek likts nevis uz konkrētu mācību priekšmetu apguvi un tehniskajām prasmēm, bet gan uz personīgās attīstības jeb kognitīvajām prasmēm. Kā pieprasītākā un būtiskākā nākotnes darba tirgus prasme tiek definēta analītiskā domāšana, kura veido vidēji 9.1% no uzņēmumu ziņotajām pamatprasmēm, turklāt tiek prognozēts, ka tās nozīme pieaugs par 72% nākamo piecu gadu laikā. Otrajā vietā nozīmīgāko prasmju sarakstā ierindojas radošā domāšana, uzsvaru liekot uz spēju ieviest jauninājumus un domāt ārpus ierastajiem rāmjiem, savukārt trešajā vietā ir elastība, noturība un spēja pielāgoties, kam seko motivācija, pašapziņa, zinātkāre un mūžizglītība³.

Demogrāfisko tendenču ietekme uz darba tirgu

Demogrāfiskās prognozes liecina, ka Latvijas sabiedrība tuvākajās dekādēs nebūs tik jauna kā agrāk –  pieaug gados vecāku cilvēku īpatsvars⁸. Kā liecina Eurostat dati, vairāk kā 30% ES iedzīvotāju ir vecāki par 55 gadiem, savukārt CSP informācija rāda, ka Latvijā tie ir aptuveni 35% no visiem valsts iedzīvotājiem. Šie dati un pašreizējā konkurence darba tirgū par labākajiem talantiem liecina, ka uzņēmumiem ir būtiski izmantot katra cilvēka potenciālu neatkarīgi no to vecuma. Risku rada arī tas, ka vecākās paaudzes cilvēki darbaspēka vecumā virs 55 gadiem būs vairāk nekā jauno, tāpēc jaunu zināšanu ieplūde būs mazāka un mūžizglītība būs neizbēgama.

Mūžizglītība ir būtiska mūsu personiskajai un profesionālajai attīstībai. Tā ir iespēja cilvēkiem būt aktīviem un iesaistītiem sabiedrības dzīvē, veicinot sociālo integrāciju un personīgo labbūtību.

Izglītošanos visas dzīves garumā pieprasa ne tikai mūsdienu darba tirgus, - tā arī stiprina cilvēka prāta elastīgumu un spēju pielāgoties jaunām situācijām, kas ir būtiski, lai saglabātu garīgo veselību un intelektuālo dzīves kvalitāti. Neatkarīgi no vecuma, ikvienam būtu jābūt iespējām mācīties un pilnveidoties, atbilstoši savām interesēm un vajadzībām, sākot no formālās izglītības līdz neformālām mācību programmām un tiešsaistes kursiem.