Mehānismi savlaicīgai finanšu problēmu identificēšanai un risināšanai

2021.gads un esošais makroekonomiskais cikls, kā arī citi faktori ir ieviesuši vairākas korekcijas, kas var radīt būtiskus riskus uzņēmumiem turpināt un attīstīt biznesu. Finanšu grūtības uzņēmumam nozīmē situāciju, kurā tas vairs nav spējīgs segt kreditoru prasības. Izplatītākie iemesli, kad uzņēmumus saskaras ar šādu situāciju ir, kad fiksētās izmaksas ir augstas, aktīvi ir nelikvīdi un/vai uzņēmuma naudas plūsmas avoti ir ļoti sensitīvi pret ekonomiskajiem šokiem.

Latvijas uzņēmumiem, jo īpaši, kas ir maza un vidēja izmēra un veic ekomonisko aktivitāti primāri pakalpojumu sfērā, ir kritiski svarīgi apzināt mehānismu, kā savlaicīgi identificēt un novērst finanšu problēmu iestāšanos. Resursu patēriņš (gan laika, gan monetārais) ir krietni mazāks un saistošie finanšu riski ir vieglāk vadāmi, ja tiek ieguldīts preventīvs darbs, nevis gaidīts un šķietami ekonomēts ar cerību, ka apkārtējie apstākļi fundementāli nemainīsies un neieraus uzņēmumu finanšu grūtību vētrā.

Ja uzņēmums tomēr ir nonācis finanšu grūtībās, ir jārēķinās ar sekām, piemēram:

  • paaugstināta riska prēmija no iespējamo pašu kapitāla investoru puses;
  • paaugstināta finanšu riska iecenošana no kreditoru puses (t.i., augstākas procentu izmaksas un agresīvāki termiņi un nosacījumi);
  • darbinieku noturēšanas grūtības un produktivitātes pazemināšanās risks;
  • striktāka un neizdevīgāka piegādes ķēžu plūsma;
  • kopējais uzņēmuma reputācijas risks.

Kā mazināt risku nokļūt finanšu grūtībās?

Pirmais, ir izglītota finanšu vadība un pareizi noteiktas ekspektācijas no ar finansēm saistītiem darbiniekiem. Uzņēmuma vadītājam ir skaidri jāsadala strukturālas atbildības zonas: regulāra sekošana finanšu rādītāju izpildei, dažādu finansējuma veidu identificēšana un piesaiste, finanšu riksu monitorings u.c. Formāla ārpakalpojuma grāmatvedība vai formāla finanšu vadības lomas uzticēšana galvenajam grāmatvedim, vai vispār neesoša finanšu vadības stratēģija ir vieni no visbiežāk sastopamiem riska faktoriem finanšu grūtību kontekstā.

Otrais savarīgais aspekts ir atbilstošā biznesa segmenta makroekoniskais monitorings. Lai savlaicīgi atklātu strukturālus riskus un pagriezienus biznesā, uzņēmuma vadītājam ir jābūt lietas kursā par esošo un gaidāmo ekomisko vidu, t.sk., ar skaidru priekštatu par tuvāko konkurentu problēmām un biznesa attīstības virzniemiem.

Treškārt, ļoti svarīga ir likviditātes pārvaldība. Uzņemuma struktūrā ir jāparedz skaidra politika un stratēģija likviditātes pārvaldībai. Tas ietver gan apgrozāmo līdzekļu un naudas plūsmas vadību, kā arī aktīvu likviditātes balansēšanu un jaunas un ātras likviditātes iegūšanas ceļu noteikšanu.

Rezumējot, ir skaidrs, ka nonākšana finanšu grūtībās uzņēmumam var radīt virkni sāpīgus ierobežojumus un apdraudēt tā eksistenci ilgtermiņā. Lai mazinātu finanšu grūtību iestāšanās risku nākotnē, ir jāveic investīcijas jau savlaicīgi. Finanšu vadības stiprināšana ar kompetentu un pieredzējušu cilvēkresursu un atbilstošu finanšu un biznesa risku monitoringu ir vitāli svarīgs vingrinājums uzņēmumiem, kas darbojas nenoteiktas un mainīgas vides apstākļos.

Parādu pārstrukturēšanas rīki

Ja gadījumā uzņēmumam jau ir iestājušās vai pārskatāmā nākotnē draud iestāties finanšu problēmas, Latvijas normatīvais regulējums piedāvā vairākus risinājumus, kurus uzņēmumi var izmantot, lai atjaunotu savu finanšu veselību. 

Ārpustiesas vienošanās ar kreditoriem

Šīs vienošanās saturs nav regulēts likumā, taču, lai sarunas starp pusēm noritētu sekmīgi, tām būtu ieteicams ievērot parādu pārstrukturizēšanas vadlīnijas*, kas tapušas sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Maksātnespējas kontroles dienestu un sociālajiem partneriem. Vadlīnijās minēti principi, kas varbūt šķiet skaidri, taču noteikti vērts tos izmantot arī praksē, ne tikai apzināties teorētiski.

TAP un ĀTAP

Sarežģītākos gadījumos (ja ar kādu no kreditoriem neizdodas vienoties, daži no tiem uzsāk piespiedu izpildes darbības, piemēram, prasa komercķīlas pārdošanu) iespējams izmantot tiesas aizsardzību caur tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) vai tā paveidu - ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP). Jāatceras, ka šajos gadījumos gan joprojām nepieciešams likumā noteikts kreditoru kopuma vairākuma atbalsts, bet nav nepieciešama visu kreditoru piekrišana, līdz ar to TAP un ĀTAP procesi risina strupceļu, kas var rasties ārpustiesas vienošanās gadījumā, ja uzņēmumam neizdodas vienoties ar visiem kreditoriem, ar kuriem nepieciešams veikt parādu pārstrukturēšanu. 

Maksātnespējas process

Maksātnespējas process jāpiemēro brīdī, kad uzņēmuma pamata finanšu rādītāji nav pietiekami stabili, lai veiktu parāda restrukturizēšanas procesu caur ārpustiesas vienošanos vai TAP un ĀTAP, kā arī, ja uzņēmuma produkta vai pakalpojuma pieprasījuma potenciāls nav pietiekams, lai uzņēmums spētu iegūt savas darbības nodrošināšanai nepieciešamos papildu līdzekļus. Atsevišķos gadījumos maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas pienākumu nosaka likums.

Saistību neizpildes sekas pret valsts budžetu un vienošanās par nodokļu maksājumu atlikšanu

Būtiski ir risināt parādu nomaksu gan ar kreditoriem - sadarbības partneriem, gan arī apzināties tiesiskās sekas, kādas var iestāties, ja uzņēmums neveic savlaicīgu un pilnīgu nodokļu nomaksu. Tās var būt nokavējuma naudas aprēķināšana, nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa, uzņēmuma ievietošana publiskajā nodokļu parādnieku sarakstā, gan arī ierobežojoši pasākumi (piemēram, atļauju apturēšana vai saimnieciskās darbības apturēšana). Turklāt jāmin, ka par juridiskās personas nodokļu parādiem, kuri izveidojušies pēc 2015. gada 1. janvāra, valdes loceklis normatīvjos aktos noteiktajos gadījumos nes personīgo atbildību, turklāt vairāku valdes locekļu gadījumā šī atbildība ir solidāra.

Gadījumā, kad jau pirms nodokļu samaksas termiņa iestāšanās ir zināms, ka objektīvu iemeslu dēļ nebūs iespējams savlaicīgi un pilnā apmērā samaksāt aprēķināto nodokļu maksājumu, atkarībā no parāda veidošanās cēloņa, pastāv vairākas iespējas, kā labprātīgi vienoties ar nodokļu administrāciju par atvieglotu kārtību šī nodokļu parāda nomaksai, pat situācijā, ja nodokļu administrācija jau ir uzsākusi parādu piedziņu. Jebkurā gadījumā, uzņēmumam jāsāk ar iesniegumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Pieejamie resursi biznesa pašvērtējumam

Sadarbojoties Tieslietu ministrijas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un finanšu nozares pārstāvjiem, ir izstrādāti vairāki uzņēmumu finansiālās situācijas pašnovērtējuma rīki un vadlīnijas restrukturizācijas paņēmienu izmantošanai, risinot parādsaistību radītas problēmas. Tie bez maksas pieejami visiem Latvijas uzņēmumiem. 

Agrīnās brīdināšanas sistēmas pašnovērtējuma rīks

Šis interaktīvais instruments ļauj veikt ātru un visaptverošu uzņēmuma analīzi un novērtēt, vai uzņēmumam tuvākajā laikā var iestāties maksātnespējas risks un, kad būtu jāveic darbības, kas mazinātu šāda riska iestāšanos.

Finanšu rādītāju kontroles rīks

Finanšu rādītāju kontroles rīks ļauj izmērīt svarīgākos uzņēmuma finanšu rādītājus, vienkārši ievadot gada pārskata galvenos skaitļus. Rezultātā tiek iegūts gan ātrs novērtējums, gan arī rekomendācijas par nepieciešamo rīcību.

Tieslietu ministrija publicējusi arī rekomendācijas par naudas plūsmas prognožu sastādīšanu, ir pieejams arī naudas plūsmas sastādīšanas piemērs tieši uzņēmuma restrukturizācijas procesa gadījumiem (kas būtiski atšķiras no naudas plūsmas prognozēm ikdienas standarta situācijās). Tāpat uzņēmēji aicināti izmantot arī citu valsts iestāžu pieejamos resursus un datubāzes, kas palīdzēs izvērtēt savu finanšu situāciju, - Uzņēmumu reģistrs, Latvijas Bankas Kredītu reģistrs, Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reitinga sistēma un citas.

 * Rakstā minētās “Vadlīnijas par finanšu grūtību noteikšanu un rīcību”, kā arī uzņēmumu pašnovērtējuma rīki (iestrādāti vadlīniju dokumentos) pieejami Tieslietu ministrijas mājaslapā: https://www.tm.gov.lv/lv/metodiskie-ieteikumi

Kontakti

Vita Sakne

Vita Sakne

Direktore, Nodokļu konsultāciju nodaļa, PwC Latvia

Tel: +371 67094400

Sekojiet mums