Atklāt sevi no jauna. Ceļš uz ilgtspēju biznesā un domāšanā

Starptautiskās konferences "Novatore Impact Summit" ietvaros martā Latvijā viesojās Albena Markova, PwC Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona ilgtspējas platformas vadītāja un PwC partnere Bulgārijā. Pēc konferences Maija Orbidāne, PwC ilgtspējas pakalpojumu vadītāja Latvijā, aicināja Albenu uz interviju, lai runātu par ilgtspējas principu iedzīvināšanu biznesā un ieguvumiem, ko uzņēmumam sniedz ilgtspējīga domāšana un rīcība.

Vai šī ir Jūsu pirmā vizīte Latvijā, un kādi ir Jūsu iespaidi?

Iepriekš Latvijā esmu bijusi tikai vienu reizi, vairāk nekā pirms 10 gadiem. Un, lai gan vairākas lietas ir acīmredzami mainījušās un progresējušas, viena lieta, kas joprojām ir nemainīga, ir cilvēku atvērtība un draudzīgums. Tas rada vēlmi atbraukt ciemos vēlreiz.

Ko Jums nozīmē ilgtspējība, un kāpēc tā Jums ir svarīga?

Ilgtspējība ir saistīta ar labākas nākotnes nodrošināšanu, veicot darbības jau šodien. Tai ir tik daudz dimensiju un līmeņu, sākot no globālā un valsts līmeņa līdz pat mūsu katra dzīvesveidam. Man tas nozīmē rūpes un empātiju, kā arī pārdomātāku pieeju visam, ko darām ar ilgtermiņa un holistisku perspektīvu. Jo vairāk mēs pieņemsim šādu mentalitāti, jo labāka būs pasaule, kurā dzīvojam.

Kādu papildu vērtību uzņēmumiem sniegs ilgtspējas ziņošana?

Ilgtspējas ziņošana un ar to saistītais regulējums nereti tiek uztverts kā papildu administratīvais slogs, kam uzņēmumi tērēs laiku un naudu bez pievienotās vērtības. Tomēr jaunās Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD), kura Eiropas Savienībā (ES) ir spēkā no šā gada sākuma, mērķis ir radīt pārmaiņas uzņēmējdarbībā. Mudinot uzņēmumus pievērst uzmanību ilgtspējas tēmām, formulēt un atklāt ar ilgtspēju saistītās finanšu iespējas un riskus, kā arī savu ietekmi uz sabiedrību un vidi.

Lai gan regulējums atbalsta ilgtspēju, pievēršot uzmanību vides, sociālajiem un pārvaldības (ESG) aspektiem un vairojot pārredzamību, pārmaiņu faktori ir plašāki un daudzšķautņaināki. Sabiedrībā pamatā ir izpratne, ka klimata pārmaiņas ir kas neatliekami risināms, ka ir nepieciešami gan adaptācijas, gan risku mazināšanas pasākumi. Dažādu dabas resursu pieejamība samazinās ik stundu bez iespējas tos papildināt un visu šo notikumu ietekme uz cilvēku dzīvi un iztiku būs neatgriezeniska, tāpēc no ikviena cilvēka jebkurā pasaules malā ir nepieciešama tūlītēja rīcība, un tas prasīs milzīgu enerģijas ieguldījumu.

Tas liek pārdomāt, kādā veidā uzņēmumi ģenerē un palielina savu vērtību sistēmiski un ilgtermiņā, ko paātrina dažādas ārējas prasības. Ietekmes puses un uzņēmumu īpašnieki pieprasa lielāku pārredzamību, atskaitīšanos par paveikto un patiesu ilgtspējas apņemšanos. Svarīgs ir arī mārketings un sabiedriskās attiecības – korporatīvās atbildības uztvere var būtiski ietekmēt zīmola reputāciju, tāpēc uzņēmumi cenšas demonstrēt savu ilgtspējas apņemšanos un izcelties uz pārējo fona. Mērķis ir nevis tikai izvairīties no sliktas slavas, bet gan veidot pozitīvu zīmola identitāti un uzticību, kas rezonē ar patērētājiem. Arī investori un finansējuma sniedzēji ir vairāk informēti un ieinteresēti vides un sociālu problēmu risināšanā, mudinot uzņēmumus ieviest ilgtspējīgu praksi ne vien formālai regulējuma prasību izpildei, bet kā konkurences priekšrocību.

Spēcīga ESG stratēģija var nodrošināt labāku piekļuvi finansējumam un izdevīgākus nosacījumus – uzņēmumi, kas spēj demonstrēt aprēķinātu CO2 pēdas nospiedumu vai mērķtiecīgas ESG politikas ieviešanu, tiek uzskatīti par mazāk riskantiem un pievilcīgākiem finansēšanai.

Kāds ir vispiemērotākais valdes un padomes locekļu iesaistes līmenis ESG jautājumos uzņēmumā?

Viss sākas ar uzņēmuma vadības redzējumu, izvirzot ilgtspējas mērķus. Uzņēmumu vadītāji var izvēlēties savu pieeju ESG jautājumiem. Viņi var joprojām censties vairot finansiālo atdevi īpašniekiem, vienlaikus nodrošinot minimālo regulējuma prasību izpildi. Vai arī viņi var pārskatīt savu biznesa stratēģiju no ESG viedokļa, apzinot būtiskos riskus un iekļaujot pasākumus to mazināšanai, kā arī identificēt un strādāt ar iespējām. Ir svarīgi, lai uzņēmums un tā vadība atrastu sev piemēroto virzienu un atbilstoši rīkotos.

Kad tonis no augšas ir noteikts, valdes un padomes locekļiem jāturpina cieši uzraudzīt ilgtspējas iniciatīvu īstenošana, lai informācija, kas tiek publicēta, būtu saskaņā ne tikai ar paša uzņēmuma izvirzītajiem mērķiem un faktiski sasniegtajiem rezultātiem, bet tās kvalitāte un iekšējās kontroles mehānismi, ko uzņēmuma vadība būs ieviesusi ziņošanas procesā, būtu pārbaudāma. Tas nodrošinās uzņēmuma sniegtās informācijas atbilstību, ko apliecinās ārējs revidents, sniedzot savu atzinumu. Ilgtspējas informācijai būs nepieciešams tāds pats stingrības līmenis kā finanšu pārskatiem, valdes locekļiem būs skaidri definēta atbildība, tiks paplašināti revīzijas komitejas uzdevumi.

ESG jautājumu risināšanā būs jāiesaistās arī uzņēmumu augstākajai vadībai, jo ilgtspējas iniciatīvu raksturs ir horizontāls un starpfunkcionāls. Būs jāmobilizē viss uzņēmums, jāizveido skaidra pārvaldības struktūra, jādefinē lomas un atbildība. Praksē tas var būt ilgtspējas speciālists vai nodaļa, kas ziņos tieši valdei, taču to atbalstīs dažādu nodaļu komandas (pamatdarbība, personāls, juristi, mārketings u.c.), kas atbild par ilgtspējas stratēģijas elementu izpildi un būtiskajām tēmām, par kurām uzņēmums ziņos.

Kādi ir galvenie ieguvumi uzņēmumiem, kas proaktīvi pielāgo savu darbību labajai praksei un ievieš ESG savā ikdienas darbā?

Tāpat kā finanšu pārskati, arī ilgtspējas ziņojums stāstīs stāstu par uzņēmuma darbības rezultātiem, aplūkos progresu ilgtspējas mērķu sasniegšanā un sniegs salīdzinājumu ar konkurentiem un citiem nozares spēlētājiem. Šo stāstu sadzirdēs un uzklausīs finansējuma sniedzēji, investori, uzraudzības iestādes, klienti, sadarbības partneri un plašāka sabiedrība, kā arī ņems to vērā, lemjot par savu sadarbību ar šo uzņēmumu.

Gudri uzņēmumi rīkojas jau tagad, lai nodrošinātu kontroli pār šo savu stāstu. Paralēli mērķiem un rādītājiem uzņēmuma vadībai būs jāveic arī ilgtspējas uzraudzība un pārvaldība, lai definētu, kā ilgtspēja ietekmē riskus un iespējas, kādas ir finanšu sekas, kā ilgtspējas mērķi un rādītāji mijiedarbojas ar uzņēmuma pamatdarbības stratēģiju un biznesa modeli, kāda ir uzņēmuma politika un rīcības plāns seku kontrolēšanai u.c. Tādējādi CSRD var nodrošināt uzņēmumu ar rīkiem, kas palīdz labāk plānot savu nākotnes darbību.

Kā iekļaut ilgtspēju uzņēmuma vadības darba kārtībā, padarīt šo jautājumu aktuālu uzņēmējdarbībai? Daudzi joprojām to uzskata par ES uzspiestu birokrātisku prasību.

Svarīgi ir sākt ar izpratni, ka ilgtspējas integrēšana uzņēmumu stratēģijā ir būtisks solis uz priekšu, kas maina globālās uzņēmējdarbības noteikumus.

Pāreja uz ilgtspējas rādītāju mērīšanu un ziņošanu nav tikai tāda modes lieta vai jauka piedeva, bet gan fundamentāla pārmaiņa, kas nodrošinās pārredzamību un detalizētu informāciju par uzņēmumiem un to vērtības ķēdēm vēl nepieredzētā apmērā.

Uzņēmumi zinās daudz vairāk par saviem potenciālajiem klientiem, sadarbības partneriem, konkurentiem un finanšu iestādēm. Turklāt šī pārredzamība ļaus salīdzināt vienāda ranga uzņēmumus un veicinās tālākas pārmaiņas.

Ilgtspējīga pārveide sākas ar skaidru izpratni par uzņēmuma mērķiem un stratēģiju, ar ilgtspējas datu ievākšanu, lai noskaidrotu, kur uzņēmums atrodas ilgtspējas ziņā un kādas jomas tam jāuzlabo. Protams, vienmēr ir noderīgi ievākt biznesa informāciju par uzņēmuma galvenajiem konkurentiem, viņu ilgtspējas plāniem un virzību. Šajā procesā ir svarīgi izprast un pielietot dubultā būtiskuma ietvaru, jo tas ļauj sašaurināt plašo ESG tēmu loku līdz tādam, kas rada uzņēmuma darbībai būtiskos riskus un sekas.

Nākamais solis ir sagatavot ilgtspējīgas pārveides ceļa karti. Tajā jānorāda galvenie pasākumi, termiņi un mērķi, lai uzņēmums integrētu ilgtspēju savā biznesa stratēģijā īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā atbilstoši CSRD. Jāparedz arī ieviešanas un uzraudzības plāna izstrāde, lai novērotu mērķu sasniegšanas progresu, kā arī stratēģijas pielāgošana pēc vajadzības, balstoties uz darbības rezultātiem un ārējo apstākļu izmaiņām. Šis process būs visai radošs un prasīs daudzas stratēģiskas diskusijas uzņēmuma vadības līmenī un spēcīgu līderību.

Kuri argumenti par labu ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai, Jūsuprāt, ir vispārliecinošākie un kāpēc?

Manuprāt, īstais jautājums ir, kāda ir alternatīva un kāda ir bezdarbības cena? Saskaņā ar PwC neto emisiju nulles līmeņa ekonomikas indeksu par pagājušo gadu, oglekļa intensitātes globālais uzlabojums 2022. gadam bija 2,5%, kas ir lielāks par pēdējos 20 gados novēroto vidējo gada tempu 1,4%. Taču tas joprojām ir daudz zemāks nekā gada dekarbonizācijas temps 17% vai vairāk, kas nepieciešams, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5°C. Tas nozīmē septiņkārtīgu palielinājumu un daudz lielāka mēroga dekarbonizācijas pasākumus – taisnīgā un iekļaujošā veidā, lai neviens neatpaliek.

Liels darbs ir noteikti veicams valstu un valdību līmenī, taču vislielākās pūles jāpieliek uzņēmumiem, jo tie ir tautsaimniecības dzinējspēks, turklāt siltumnīcefekta gāzu emisijas galvenokārt rada uzņēmējdarbība.

Vai uzņēmēji ir gatavi rīkoties? Saskaņā ar PwC 27. gadskārtējās pasaules uzņēmumu vadītāju aptaujas datiem, gandrīz puse uzņēmumu vadītāju CAE uzskata – turpinot savu pašreizējo biznesa modeli, viņu uzņēmumi pēc desmit gadiem neizdzīvos. Klimata pārmaiņas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas noteiks to, kā uzņēmumi rada, sniedz un iegūst vērtību. Ieguvēji būs tie, kas “izgudros sevi no jauna”, apvienojot visus šos faktorus un izvēloties drosmīgus pārveides pasākumus.

Vai Jūs varētu nosaukt kādus pozitīvus piemērus, kur var redzēt, ka uzņēmums ir kļuvis ilgtspējīgs, kā arī kļuvis konkurētspējīgāks un spēcīgāks?

Daži uzņēmumi (arī CAE) jau ir īstenojuši pārveides projektus ilgtspējas jomās ar taustāmiem rezultātiem, kas pozitīvi ietekmē viņu rentabilitāti. Viens, kas veicinājis svarīgu un būtisku ieguvumu, ir dekarbonizācija enerģijas pieprasījuma pusē – uzņēmumi uzlabo savu energoefektivitāti un samazina patēriņu, kas ļauj ietaupīt izmaksas un reducē emisijas. Līdzīgs gadījums būtu pārvadājumu un loģistikas uzņēmuma veikta maršrutu optimizācija, kas samazina degvielas patēriņu, izmaksas un oglekļa pēdas nospiedumu.

Pārdomāta, labi izstrādāta, sekmīgi ieviesta un nokomunicēta ilgtspējas stratēģija var pozitīvi ietekmēt arī apgrozījumu, piesaistot zīmolam jaunus patērētājus, kas apzinās ESG nozīmi.