ESRS E2: Piesārņojums – Ūdens piesārņojums
04/06/24
Tīrs ūdens ir visas dzīvības pamatelements. Ūdens kalpo kā būtisks resurss cilvēkiem, dzīvajai dabai, kā arī klimata regulēšanai. Ūdens ir ļoti svarīgs arī ekonomikai, lauksaimniecībai un enerģijas ražošanai. Diemžēl ūdenī nonāk rūpniecisko ķīmisko vielu, pesticīdu, barības vielu un farmaceitisko vielu radītais piesārņojums, savukārt klimata pārmaiņas rada negatīvas sekas dabiskajam ūdens cirkulācijas procesam1.
Ūdens piesārņojums rodas, bīstamajām vielām nonākot ūdenstilpnēs, piemēram, upēs, ezeros, jūrās u.c., izšķīstot tajos vai nogulsnējoties uz ūdenstilpnes gultnes. Jebkāda veida ūdens piesārņojums pasliktina ūdens kvalitāti, kas tālāk rada ietekmi uz ūdens ekosistēmām, bet ūdenī esošie piesārņotāji var izsūkties cauri augsnes slāņiem sasniedzot gruntsūdeņus, ko izmanto mājsaimniecības ikdienas darbībām, piemēram, dzeršanai2.
Ūdens piesārņojums var veidoties divos veidos:
- Tiešais piesārņojums var rasties, ja, piemēram, notekūdeņi no caurules vai pa kādu citu novadkanālu ieplūst upē, ezerā vai citā ūdenstilpnē. Šo procesu sauc par punktveida piesārņojumu.
- Netiešais piesārņojums var rasties, piemēram, ja ar ūdeni no lauksaimniecībai izmantotajām zemēm tiek izskaloti pesticīdi vai minerālmēslojums, kas tālāk aizplūst uz tuvāko ūdenstilpni. Šo procesu sauc par difūzo piesārņojumu.
Lauksaimniecība ir viena no galvenajām nozarēm, kas rada ūdens piesārņojumu. Lauksaimniecības sektors patērē aptuveni 70% no planētas saldūdens, un ir ievērojams piesārņojuma avots. Ja ir nokrišņi, minerālmēslojums un pesticīdi, ko izmanto lauksaimniecībā, kopā ar lopkopības atkritumiem, ieplūst tuvākajās ūdenstilpnēs, pārnesot ķīmiskas vielas, baktērijas un vīrusus. Lielu ietekmi uz ūdens piesārņojumu rada arī apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošana, kokvilnas audzēšana, lopkopība, naftas un dabasgāzes ieguve un kalnrūpniecība ir viena no nozarēm, kurām ir vislielākā iespējamā ietekme uz dažādām ūdenstilpnēm. Visā pasaulē ūdens trūkumu un piesārņojumu veicina dažādas nozares, tostarp spirta rūpnīcas, miecētavas, tekstilizstrādājumi, automašīnas, naftas pārstrādes rūpnīcas un mēslošanas līdzekļi. Piesārņotāji ūdenstilpēs var rasties no notekūdeņu novadīšanas, rūpnieciskās darbības, lauksaimnieciskās darbības un pilsētu noteces, tostarp lietus ūdens3.
Lai nodrošinātu Eiropas iekšējo virszemes ūdeņu, pārejas ūdeņu, piekrastes ūdeņu un gruntsūdeņu aizsardzību, 2000. gada rudenī Eiropas Savienībā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2000/60/EK ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (turpmāk - Ūdens Struktūrdirektīva). Latvijā Ūdens Struktūrdirektīvas prasības ir iestrādātas Ūdens apsaimniekošanas likumā un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos4.
Ūdens Struktūrdirektīvas mērķis ir nodrošināt iekšējo virszemes ūdeņu, pārejas ūdeņu, piekrastes ūdeņu un gruntsūdeņu aizsardzību, kas:
- novērš turpmāku ūdens ekosistēmu stāvokļa pasliktināšanos, aizsargā un nostiprina to, kā arī aizsargā sauszemes ekosistēmas un mitrzemes, kas tieši atkarīgas no ūdens ekosistēmām, ciktāl tas attiecas uz to vajadzībām pēc ūdens;
- veicina ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu, pamatojoties uz pieejamo ūdens resursu ilglaicīgu aizsardzību;
- ir vērsta uz ūdens vides pastiprinātu aizsardzību un uzlabošanu, tostarp pieņemot īpašus pasākumus, lai pakāpeniski samazinātu prioritāru vielu izplūdes, emisijas un zudumus, kā arī izbeigtu vai pakāpeniski pārtrauktu prioritāru bīstamu vielu izplūdes, emisijas un zudumus;
- nodrošina pakāpenisku gruntsūdeņu piesārņojuma samazināšanos un novērš to turpmāku piesārņojumu;
- palīdz mazināt plūdu un sausuma sekas;
tādējādi palīdzot:
- nodrošināt pietiekamu labas kvalitātes virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piegādi, kas vajadzīga noturīgai, līdzsvarotai un objektīvai ūdens resursu izmantošanai,
- ievērojami samazināt gruntsūdeņu piesārņojumu,
- aizsargāt teritoriālos un jūras ūdeņus, un
- sasniegt attiecīgu starptautisku nolīgumu mērķus, tostarp tos, kuri ir paredzēti jūras vides piesārņojuma novēršanai un likvidēšanai, saskaņā ar 16. panta 3. punktā noteikto Kopienas rīcību, lai izbeigtu vai pakāpeniski pārtrauktu prioritāru bīstamu vielu izplūdes, emisijas un zudumus, kā galveno mērķi sasniedzot tādu dabā sastopamu vielu koncentrācijas līmeni jūras vidē, kas tuvojas fona līmenim un nullei tuvu koncentrācijas līmeni ķīmiskām sintētiskām vielām.
Kopš 2015. gada Eiropas Savienības dalībvalstis publicē ūdensbaseinu apsaimniekošanas plānus, lai sasniegtu Ūdens Struktūrdirektīvā norādītos vides mērķus.
Papildus Ūdens Struktūrdirektīva, Eiropā ir izstrādāts ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns, kura redzējums 2050. gadam: veselīga planēta itin visiem - Gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums ir samazināts līdz līmenim, ko vairs neuzskata par kaitīgu ne veselībai, ne dabiskajām ekosistēmām un kas nepārkāpj mūsu planētas iespēju robežas, tādējādi panākot no toksikantiem brīvu vidi. Rīcības plāna galvenais mērķis saistībā ar ūdens piesārņojumu ir par 50 % samazināt plastmasas piesārņojumu jūrā un par 30 % samazināt mikroplastmasas daudzumu, kas nonāk vidē6.
2018. gadā Eiropas Vides aģentūra (turpmāk EEA) publicēja ziņojumu “Eiropas ūdeņi: Statusa un spiediena novērtējums 2018”. EEA ziņojums pieejams šeit. EEA ziņojumā ir novērtēti un aprakstīti vairāki aspekti, galvenie no tiem virszemes ūdeņu (ekoloģiskais stāvoklis un ķīmiskais stāvoklis) un gruntsūdeņu (ķīmiskais stāvoklis un kvantitatīvais stāvoklis) stāvokļa novērtējumi.
Novērtējuma rezultāti parāda, ka gruntsūdeņu stāvoklis Eiropā kopumā ir labāks nekā virszemes ūdeņu stāvoklis. Labs ķīmiskais un kvantitatīvais stāvoklis sasniegts 74 % un 89 % pazemes ūdensobjektu platības. Apmēram 40 % virszemes ūdensobjektu ir labs ekoloģiskais un ķīmiskais stāvoklis.
Galvenais nozīmīgākais spiediens uz virszemes ūdensobjektiem ir hidromorfoloģiskais spiediens (40 %), difūzie avoti (38 %), jo īpaši no lauksaimniecības, un atmosfēras nogulsnes, īpaši dzīvsudraba (38 %), kam seko punktveida avoti (18 %) un ūdens ieguve (7 %)7.
2023. gadā Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (turpmāk UNESCO) publicēja “Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules ūdens attīstības ziņojums 2023. gadā”. UNESCO ziņojums pieejams šeit.
Saskaņā ar publicēto ziņojumu, visā pasaulē 2 miljardiem cilvēku (26% iedzīvotāju) nav tīra dzeramā ūdens un 3,6 miljardiem (46%) nav piekļuves droši pārvaldītai sanitārijai. Divi līdz trīs miljardi cilvēku piedzīvo ūdens trūkumu vismaz vienu mēnesi gadā, radot nopietnus draudus cilvēkiem. Tiek prognozēts, ka pasaules pilsētu iedzīvotāju skaits, kas saskaras ar ūdens trūkumu, dubultosies no 930 miljoniem 2016. gadā līdz 1,7–2,4 miljardiem cilvēku 2050. gadā. Pieaugošais ārkārtējo un ilgstošo sausuma periodu skaits arī rada slogu ekosistēmām, kam ir nopietnas sekas gan augu, gan dzīvnieku sugām. Ņemot vērā esošo situāciju, ir būtiski svarīgi uzlabot ūdensobjektu stāvokli un samazināt ūdens piesārņojumu8.
Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti ietver standartu ESRS E2 “Piesārņojums”, kurā ir noteiktas informācijas atklāšanas prasības, kas ļautu ilgtspējas pārskata lasītājiem izprast to, kā uzņēmums ietekmē ūdens piesārņojumu. “Ūdens piesārņojums” attiecas uz uzņēmuma radītajām emisijām ūdenī, kā arī šādu emisiju novēršanu, kontroli un samazināšanu.
Lai noteiktu, vai “Ūdens piesārņojums” ir uzņēmumam būtiskā ilgtspējas tēma, saskaņā ar ESRS prasībām, nepieciešams veikt dubultā būtiskuma novērtējumu. Uzņēmumi, kuriem ūdens piesārņojums dubultā būtiskuma analīzes ietvaros varētu tikt identificēts kā būtiskā ilgtspējas joma ir uzņēmumi, kuri pārstāv nozares, kas rada lielāko ūdens piesārņojumu, piemēram, lauksaimniecība, tekstila ražošana, lopkopība, ražošana u.c.
Ja dubultā būtiskuma analīzes rezultātā “Ūdens piesārņojums” tiek noteikts kā būtiskā ilgtspējas tēma, uzņēmumam savā ilgtspējas pārskatā ir jāatklāj informācija, kas noteikta ESRS E2 “Piesārņojums” informācijas atklāšanas prasībās.
Informācijas atklāšanas prasības zem ESRS E2 “Piesārņojums”, kas būtu jāņem vērā, ja “Ūdens piesārņojums” tiek identificēta kā būtiskā ilgtspējas joma ir sekojošas:
- ESRS 2 IRO-1 “To procesu apraksts, ar ko identificē un novērtē būtisko ar piesārņojumu saistīto ietekmi, riskus un iespējas”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmums apraksta soļus, kas veikti, lai identificētu un novērtētu būtiskās ar piesārņojumu saistītās ietekmes, riskus un iespējas. Tas ietver metodikas un rīku aprakstu, kas izmantots, lai noteiktu faktisko un potenciālo ar piesārņojumu saistīto ietekmi, riskus un iespējas gan pašu darbībās, gan augšupejošajā un lejupejošajā vērtības ķēdē;
- E2-1 “Rīcībpolitikas attiecībā uz piesārņojumu”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmums apraksta ieviestās politikas, lai pārvaldītu ar piesārņojuma novēršanu un kontroli saistītās būtiskās ietekmes, riskus un iespējas. Tas nozīmē, ka ir jāprecizē, vai un kā šīs politikas risina ar ūdens piesārņojumu saistītās negatīvās ietekmes mazināšanu;
- E2-2 “Darbības un resursi saistībā ar piesārņojumu”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmumam ir jāsniedz informācija par savu rīcību saistībā ar piesārņojumu un tā samazināšanai piešķirtajiem resursiem. Tas ietver ar piesārņojumu saistītu rīcības plānu aprakstu saskaņā ar ESRS 2 MDR-A principiem. Papildus ESRS 2 MDR-A uzņēmums var norādīt, kuram līmenim šādā samazināšanas hierarhijā var piešķirt kādu darbību un resursus. Seku mazināšanas hierarhija ietver piesārņojuma novēršanu tā avotā, piesārņojuma samazināšanu līdz minimumam un ekosistēmu atjaunošanu un pārveidošanu, kur ir konstatēts piesārņojums;
- E2-3 “Mērķrādītāji saistībā ar piesārņojumu”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmumam ir pienākums atklāt savus ar piesārņojumu saistītos mērķus, tostarp informāciju, kas noteikta ESRS 2 MDR-T “Rīcībpolitiku un darbību rezultativitātes uzraudzību, izmantojot mērķrādītājus”. Iekļautajai informācijai būtu ne tikai jāietver noteiktie mērķi, bet arī jāsniedz informācija par to, kā šie mērķi ir saistīti ar ūdens piesārņojuma novēršanu un kontroli.
- E2-4 “Gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmumam ir jāatklāj detalizēta informācija par piesārņotājiem, ko tas rada pašu darbības. Atklātajā informācijā uzņēmumam jānorāda izmaiņas, kas radušās laika gaitā, mērījumu metodoloģija un datu apkopošanas procedūras;
- E2-5 “Vielas, kas rada bažas, un vielas, kas rada ļoti lielas bažas”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmumam jāatklāj informācija par tādu vielu ražošanu, izmantošanu, izplatīšanu, komercializāciju un importu/eksportu, kas rada bažas un vielas, kas rada lielas bažas neatkarīgi no tā, vai tās tiek izmantotas kā tīras vielas, maisījumos vai izstrādājumos;
- E2-6 “Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt būtiski ar piesārņojumu saistītie riski un iespējas”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmumam ir pienākums ziņot par iespējamo pozitīvo un negatīvo finansiālo ietekmi, ko rada ar piesārņojumu saistīta ietekme, riski un iespējas. Tas, cik vien iespējams, ietver iespējamās finansiālās ietekmes kvantitatīvu noteikšanu naudas izteiksmē. Nepieciešama arī konteksta informācijas atklāšana, kas ietver tādu nozīmīgu incidentu aprakstu, kuros piesārņojumam ir vai varētu būt negatīva ietekme uz vidi vai uzņēmuma finansiālo stāvokli, naudas plūsmām vai finanšu rezultātiem īstermiņā, vidējā un ilgtermiņā.
Lai uzņēmumi un plašāka sabiedrība gūtu ieskatu šajā tēmā un lai runātu par situāciju Latvijā un problēmām iekšzemes ūdeņos un jūras teritorijā, kā arī diskutētu par ūdens resursu ilgtspēju, Latvijas Republikas Saeimā š.g. maijā norisinās jomas ekspertu un politikas veidotāju konference “Latvijas ūdeņu ilgtspēja un kā to panākt?”. Konferenci organizēja Latvijas Republikas Saeima sadarbībā ar Pasaules dabas fondu. Konferences dalībnieku prezentācijas materiāli un konferences videoieraksts pieejams Latvijas Republikas Saeimas mājaslapā.
Šīs konferences ietvaros tika pieņemta Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļa karte. Tā ietver visaptverošu pieeju ilgtspējīgas ūdens ekosistēmas dabas kapitāla pārvaldības attīstībai, iekļaujot interešu pušu iesaisti, politikas dokumentu un tiesiskā regulējuma pilnveidošanu, dabas daudzveidības saglabāšanas un atjaunošanas pasākumus un piesārņojuma kontroles pastiprināšanu. Konferences ietvaros izstrādātā Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļa karte var sniegt atbalstu uzņēmumiem, lai izstrādātu pārvaldības procedūras ūdens piesārņojuma mazināšanai un novēršanai.
Atsauces
1 European Commission. “Water”.
2 European Environmental Agency. “Water”.
3 European Environmental Agency. “What are the main sources of water pollution?”
4 Latvijas Vides, Ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. “Ūdens kvalitāte”
5 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2000/60/EK ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā.
6 Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komisijai un Reģionu Komitejai - Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns.
7 European Environmental Agency. European waters. Assessment of status and pressures 2018.
8 The United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization. The United Nations World Water Development Report 2023 : partnerships and cooperation for water.
9 Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2023/2772 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES papildina attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem.
10 Latvijas Republikas Saeima. Saeimā norisinās Latvijas ūdeņu resursiem veltīta konference.
Kontakti
