Standarts ESRS E1 – klimata pārmaiņu mazināšana
06/02/24
Zaļā kursa mērķis ir padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis “Gatavi mērķrādītājam 55%” paketes ietvaros ir apņēmušās līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par vismaz 55% (salīdzinot ar 1990. gada līmeni) un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Lai samazinātu ietekmi uz klimata pārmaiņām, valstīm un tajās esošajiem uzņēmumiem ir būtiski jāsamazina radītās SEG emisijas. Visas SEG emisijas, ko uzņēmums rada, tiek iedalītas trīs tvērumos:
- tvērums – tiešās emisijas, kas rodas un tiek ražotas no uzņēmuma pamatdarbības procesiem;
- tvērums – netiešās emisijas, kas saistītas ar uzņēmuma patērēto enerģiju (elektroenerģija, siltumapgāde, aukstumapgāde un tvaiks), bet kas nav pamatdarbības radītas;
- tvērums – visas pārējās netiešās emisijas uzņēmuma vērtību ķēdē.
Klimata pārmaiņu mazināšana ir saistīta ar SEG emisiju plūsmas samazināšanu atmosfērā, samazinot šo gāzu avotus (piemēram, fosilā kurināmā sadedzināšanu elektrības, siltuma vai transporta vajadzībām) vai uzlabojot zemes dabiskās krātuves, kas šīs gāzes uzkrāj un uzglabā (piemēram, okeāni, meži un augsne). Klimata pārmaiņu mazināšanas mērķis ir izvairīties no ievērojamas cilvēku iejaukšanās Zemes klimatā, stabilizēt SEG emisiju līmeni pietiekami ilgā laikposmā, lai ļautu ekosistēmām dabiski pielāgoties, nodrošināt, ka pārtikas ražošana netiek apdraudēta, un ļaut ekonomikas attīstībai turpināties ilgtspējīgā veidā1.
2023. gada nogalē Eiropas Vides aģentūra (EVA) izstrādāja un publicēja ziņojumu “2023. gada tendences un prognozes Eiropā”, kurā detalizēti aprakstīts šobrīd paveiktais klimata pārmaiņu mazināšanas jomā.
Līdz 2022. gadam dalībvalstis SEG emisiju apjomus spēja samazināt par 31%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni2. Šis samazinājums galvenokārt saistīts ar energoapgādes un energoietilpīgo nozaru sektoriem, kam kopš 2005. gada jāpiedalās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. EVA ziņojums norāda, ka straujāki centieni mazināt SEG emisijas ir nepieciešami autotransporta, ēku, lauksaimniecības un atkritumu sektoriem, jo šobrīd tajos ir novērojams lēns progress. Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (“Kopīgo centienu regula”), norāda katras dalībvalsts SEG emisiju samazinājuma mērķus 2030. gadam. Regula attiecas uz SEG emisijām no Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) noteiktajām avotu kategorijām: “enerģētika”, “rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana”, “lauksaimniecība”, “atkritumi”. Regula nosaka, ka katra dalībvalsts savas SEG emisijas 2030. gadā ierobežo par vismaz to procentuālo apjomu, kas norādīts regulas I pielikumā, salīdzinot ar savām 2005. gada SEG emisijām. Tabulā norādīts Latvijas SEG emisiju samazinājuma mērķis 2030. gadam:
| Kopīgo centienu regulas mērķis Latvijai | |
| Valsts | Dalībvalstu SEG emisiju samazinājumi 2030. gadā, salīdzinot ar 2005. gada līmeni |
| Latvija | –17% |
Vienlaikus saskaņā ar EVA sākotnējām aplēsēm ES ir veiksmīgi palielinājusi atjaunojamās enerģijas patēriņa īpatsvaru, kas 2022. gadā sasniedza ap 23% no ES enerģijas kopējā bruto galapatēriņa. ES kopējo SEG emisiju samazinājumā savu artavu ir devis arī primārās enerģijas patēriņa samazinājums. Kopš 2005. gada ES ir izdevies samazināt primārās enerģijas patēriņu par 16%3.
EVA ziņojumā ir uzsvērtas arī darbības, kas veiktas pārvaldības aspektā. 2023. gadā dalībvalstis pieņēma vairākas rīcībpolitikas un pasākumus ceļā uz nosprausto klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu. Arī Latvijā 2023. gada nogalē Ministru kabinets pieņēma aktualizēto Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.– 2030. gadam, tādējādi stiprinot Latvijas nostāju klimata pārmaiņu mazināšanā4.
Uzņēmumi savu oglekļa pēdu var mazināt dažādos veidos, taču visefektīvākie pamatsoļi varētu būt šādi:
pāriet uz atjaunojamiem energoresursiem, piemēram, uzstādīt un izmantot saules paneļus (šis risinājums sniedz rezultātus īsā laikposmā);
veikt energoefektivitātes pasākumus, piemēram, optimizēt ražošanas procesus, izmantojot tehnoloģijas, kam nepieciešams mazāk enerģijas, vai ieviešot energopārvaldības sistēmu;
izvēlēties pakalpojumus un izejvielas, kas ražotas vai audzētas reģionā;
ieviest aprites ekonomikas principus u.c. 5
Swedbank AS sadarbībā ar Biznesa ilgtspējas padomi 2022. gada janvārī izdeva praktisku ceļvedi uzņēmumiem “CO2 emisiju noteikšana uzņēmuma vērtību ķēdē”. Tas atbild uz praktiskiem jautājumiem, piemēram, kas ir SEG emisijas, kādi ir pamatsoļi uzņēmuma kopējās CO2 pēdas noteikšanai, kādi ir iespējamie samazināšanas veidi, kā izvirzīt mērķus.
Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (ESRS) nosaka, ka klimata pārmaiņu mazināšana ir saistīta ar uzņēmuma centieniem sniegt ieguldījumu vispārējā procesā, ierobežojot globālās vidējās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, kā tas noteikts Parīzes nolīgumā. ESRS E1 standarts attiecas uz informācijas atklāšanas prasībām, kas saistītas ar septiņām SEG emisiju gāzēm: oglekļa dioksīdu (CO2), metānu (CH4), dislāpekļa oksīdu (N2O), daļēji halogenētiem fluorogļūdeņražiem (HFC), perfluorogļūdeņražiem (PCF), sēra heksafluorīdu (SF6) un slāpekļa trifluorīdu (NF3), bet ne tikai ar tām. ESRS E1 standarts ietver arī informācijas atklāšanas prasības par to, kā uzņēmums risina jautājumus par tā radītajām SEG emisijām un saistītajiem pārkārtošanās riskiem.
Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva un ESRS E1 standarts ir vērsts uz to, lai uzņēmumi ziņotu par savas darbības pozitīvo un negatīvo ietekmi uz klimata pārmaiņām. Tas ietver visus darbības aspektus – gan emisijas, kas rodas no patērētā enerģijas daudzuma ražošanas procesā, gan emisijas, kas rodas uzņēmuma augšupejošā un lejupejošā vērtības ķēdē. Jaunais ziņošanas regulējums nosaka, ka ilgtspējas ziņojumā jāiekļauj informācija par to, kas notiek tagad un kas varētu notikt nākotnē. Uzņēmumam jāparedz un jāņem vērā iespējamā ietekme, ar ilgtspējas stratēģijas palīdzību sniedzot ietekmes pusēm skatījumu uz uzņēmuma mērķiem. Lai iegūtu pilnīgu izpratni par uzņēmuma centieniem klimata pārmaiņu mazināšanā, uzņēmuma ilgtspējas pārskatā ir nepieciešams iekļaut informāciju par salīdzinošo gadu jeb bāzes gadu, nevis tikai par ziņošanas gadu.
Viens no ESRS E1 standarta nozīmīgākajiem aspektiem ir prasība izklāstīt pārejas plānu klimata pārmaiņu mazināšanai (informācijas atklāšanas prasība ESRS E1-1). Šis plāns ir stratēģisks pārmaiņu veikšanas ceļvedis, kas ietver informāciju par SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājiem, kā arī norāda dekarbonizācijas sviras, plānotās darbības/iniciatīvas klimata pārmaiņu mazināšanā un citus aspektus. Lai pilnībā izprastu ESRS E1 standarta prasības, tas jālasa kopā ar ESRS 1 un 26.
| ESRS E1 | ||||
| Klimata pārmaiņas | ||||
| Satura rādītājs | ||||
| Mērķis | ||||
| Mijiedarbība ar citiem ESRS | ||||
| Informācijas atklāšanas prasības | ||||
| ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija | ||||
| Pārvaldība | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 GOV-3 “Ar ilgtspēju saistīta snieguma iekļaušana stimulēšanas shēmās” | ||||
| Stratēģija | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-1. Klimata pārmaiņu mitigācijai veltīts pārkārtošanās plāns | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 SBM-3 “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli” | ||||
| Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 IRO-1 “Procesu apraksts, ar kuriem identificē un novērtē būtisko ar klimatu saistīto ietekmi, riskus un iespējas” | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-2. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītās rīcībpolitikas | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-3. Darbības un resursi, kas saistīti ar klimata pārmaiņu rīcībpolitikām | ||||
| Rādītāji un mērķrādītāji | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-4. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītie mērķrādītāji | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-5. Enerģijas patēriņš un energoresursu struktūra | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-6. 1., 2., 3. pakāpes bruto SEG emisijas un kopējās SEG emisijas | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-7. Ar oglekļa kredītiem finansētie SEG piesaistes un SEG mazināšanas projekti | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-8. Iekšējā oglekļa cenu noteikšana | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-9. Paredzamais finansiālais iespaids, ko rada būtiski fiziskie un pārkārtošanās riski un potenciālās ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības | ||||
| A papildinājums. Piemērošanas prasības | ||||
| ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija | ||||
Stratēģija |
||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-1. Klimata pārmaiņu mitigācijai veltīts pārkārtošanās plāns | ||||
Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība |
||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-2. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītās rīcībpolitikas | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-3. Darbības un resursi, kas saistīti ar klimata pārmaiņu rīcībpolitikām | ||||
Rādītāji un mērķrādītāji |
||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-4. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītie mērķrādītāji | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-5. Enerģijas patēriņš un energoresursu struktūra | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-6. 1., 2., 3. pakāpes bruto SEG emisijas un kopējās SEG emisijas | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-7. Ar oglekļa kredītiem finansētie SEG piesaistes un SEG mazināšanas projekti | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-8. Iekšējā oglekļa cenu noteikšana | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-9. Paredzamais finansiālais iespaids, ko rada būtiski fiziskie un pārkārtošanās riski un potenciālās ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības | ||||
Atsauces
1 The National Aeronautics and Space Administration, “Responding to Climate Change”
2 European Environment Agency (EEA), 2023. gada 19. decembrī, “Climate change mitigation: reducing emission”
3 EEA, 2023. gada 24. oktobrī, “Trends and projections in Europe 2023”
4 Valsts kanceleja, 2023. gada 5. decembrī, “Aktualizētais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam projekts un tā kopsavilkuma iesniegšana Eiropas Komisijā izvērtēšanai”
5 Swedbank, 2022. gada 3. jūnijā, “CO2 emisiju noteikšana uzņēmuma vērtību ķēdē”
Kontakti
