2025. gadā tiek apsvērti būtiski grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas maina procentu maksājumu ierobežojumu piemērošanu un paplašina izņēmumu loku. Šīs izmaiņas ir nozīmīgas kapitāla intensīvām nozarēm un uzņēmumiem, kas izmanto alternatīvus finansējuma avotus. Plānots, ka grozījumi stasies spēkā ar 2026. gada 1. janvāri.
Iepriekšējā situācija
UIN likums nosaka procentu maksājumu ierobežojumus atbilstoši divām metodēm:
- 4:1 parāda un pašu kapitāla attiecība, piemērojot regulētu aprēķina metodoloģiju un
- 30% no EBITDA, ja neto procentu maksājumi pārsniedz 3 miljonus eiro gadā.
Šie procentu atskaitīšanas ierobežojumi radīja būtiskas grūtības uzņēmumiem, palielinot to UIN slogu aizņēmuma gadījumā. Īpaši aktuāls šis jautājums ir bijis tiem uzņēmumiem, kas attīsta kapitāla intensīvus projektus vai izmanto alternatīvus finansējuma avotus.
Nodokļu maksātāju reakcija
Ņemot vērā procentu atskaitīšanas ierobežojumu normas būtību un situācijas, ka papildus maksājamais UIN var rasties ārvalstu investoram, uzsākot biznesu Latvijā, plaši ir diskutēta arī šīs normas ietekme uz ārvalstu investīcijām. Salīdzinot šis normas tvērumu Baltijas valstīs, izrādījās, ka Latvija normu piemēro visšaurāk, potenciāli samazinot Latvijas nodokļu politikas pievilcību investoru acīs.
Attiecīgi likumprojekta izstrādes gaitā no nodokļu maksātājiem tika saņemti vairāki ieteikumi, t.sk.,atceltlļu no normas, kas attiecas uz 4:1 aizdevuma un pašu kapitāla proporcijas ievērošanu (līdzīgi kā Igaunijā), par argumentu minot plašāku piekļuvi finanšu pakalpojumiem un samazinātas finansējuma piesaistes izmaksas. Tomēr, ņemot vērā potenciālos UIN bāzes erozijas riskus, kā arī būtiski negatīvo ietekmi uz budžeta ieņēmumiem, šādu risinājumu Finanšu ministrija tālāk nevirzīja.
Grozījumu būtība
Grozījumi ietver normas, kas paplašina izņēmumu loku no 4:1 metodes. Tagad papildus jau esošajiem izņēmumiem, saraksts ir papildināts ar:
- Parāda vērtspapīriem, kas iekļauti regulētajos tirgos vai organizētās tirdzniecības sistēmās;
- Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem (arī no citām ES/EEZ valstīm);
- Licencētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām;
- Alternatīvajiem ieguldījumu fondiem un to pārvaldniekiem (Latvijā, ES vai EEZ reģistrētiem);
- Vērtspapīrošanas sabiedrībām;
- Mērķa sabiedrībām, kas izveidotas publiskās un privātās partnerības ietvaros.
Svarīgi atzīmēt, ka šie izņēmumi neattiecas uz gadījumiem, kad finansējumu sniedz ar nodokļu maksātāju saistītas personas (piemēram, grupas uzņēmumi).
Praktiskās sekas uzņēmumiem
Grozījumi veicina kapitāla tirgus attīstību un paplašina finansējuma pieejamību arī no alternatīviem finansējuma avotiem. Tomēr tuvākajā nākotnē atteikšanās no 4:1 aizdevuma un paša kapitāla attiecības metodes nav paredzēta. Finanšu ministrija uzstāj, ka vispārējais ierobežojums 4:1 ir saglabājams kā pretizvairīšanās norma, lai novērstu nodokļu apiešanu, maksājot procentus par disproporcionāli lieliem aizņēmumiem.
PwC Latvija eksperti iesaka uzņēmumiem rūpīgi izvērtēt savus finansējuma avotus, sekot līdzi regulējuma izmaiņām un sarežģītākos gadījumus noskaidrot tiesību normu interpretāciju ar VID rakstiski.
Lai arī grozījumi ievieš vairāk izņēmumu un atvieglo piekļuvi finansējumam, atsevišķu nozaru uzņēmumiem, tomēr tiem, kas attīsta lielus infrastruktūras projektus, joprojām būs jāsaskaras ar sarežģītu un laikietilpīgu izņēmuma piemērošanas kārtību.
Kontakti
