Latvijas SIA pamatkapitāls ir 2800. Uzņēmumam ir divi dibinātāji. Vienam ir (valdes loceklis) 10%, bet otram ir 90% no pamatkapitāla. Otram dibinātājam arī pieder uzņēmums Igaunijā (OU) un viņam pieder 100% pamatkapitāla. Abiem uzņēmumiem Latvijas un Igaunijas ir darījumi. SIA suta invoices Igaunijas OU par pakalpojumiem (pakalpojumi saistīti ar jūras kuģu apkopi) pēc līgumiem. Darījumi gadā sastāda aptuveni 850’000 EUR.
Vai šie uzņēmumi tiek uzskatīti par saistītiem un vai ir nepieciešams sagatavot konsolidēto gada pārskatu Latvijas uzņēmumam?
Jautājums par to, kas ir saistītās puses un vai darījumi tiek uzskatīti par darījumiem ar saistītajām pusēm, kļūst aizvien aktuālāks, tāpat kā jautājums par konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas nepieciešamību. Mūsdienās uzņēmumu struktūras paliek aizvien sarežģītākas, tiek izveidotas dažādas filiāles, kā arī bieži vien vienam valdes loceklim ir vairāki uzņēmumi. Šādās situācijās nonākt līdz secinājumam, kas īsti ir saistītās puses un vai ir nepieciešams veidot konsolidēto gada pārskatu, un ko tad tajā konsolidēt var būt diezgan izaicinoši. Pareizi identificēt un noteikt saistīto pušu darījumus, kā arī izvērtēt konsolidētā gada pārskata sagatavošanas nepieciešamību ir būtiski, lai nodrošinātu normatīvo aktu un prasību ievērošanu. Arī konkrētajā situācijā ir radies jautājums par saistīto pušu noteikšanu un nepieciešamību sagatavot konsolidēto gada pārskatu.
Attiecībā uz saistītajām pusēm un to noteikšanu - to, kas ir saistītās puses nenosaka tikai viens tiesību akts, bet gan vairāki. Un, lai nonāktu pie pareizā secinājuma ir detalizēti jāizanalizē konkrētā situācijā un savstarpējā saistība starp šīm personām. Balstoties uz Latvijas un ES tiesību normām, jautājumā minētie uzņēmumi ir saistītie uzņēmumi. To nosaka Latvijas Republikas likums “Par nodokļiem un nodevām” un ES Regula Nr. 702/2014. Saistītie uzņēmumi ir uzņēmumi, kuru starpā pastāv viena no šādām attiecībām:
balsstiesību vairākums citā uzņēmumā;
tiesības iecelt vai atlaist vadības locekļu vairākumu;
dominējoša ietekme saskaņā ar līgumu/statūtiem;
arī tad, ja šīs attiecības nodrošina fiziska persona, kas kontrolē abus uzņēmumus;
>50% pamatkapitāla vai balsu vairākums divās vai vairākās sabiedrībās pieder vienai un tai pašai personai.
Izanalizējot doto situāciju, Latvijas SIA otrajam dibinātājam ir vairāk kā 50% pamatkapitāla divās sabiedrībās – Latvija SIA (90%), Igaunijas OU (100%). Tas nosaka arī to, ka šai personai ir dominējoša ietekme un kontrole pār šiem uzņēmumiem. Līdz ar to, šie uzņēmumi ir klasificējami kā saistītie uzņēmumi.
Attiecībā uz otro jautājumu šajā situācijā par konsolidētā gada pārskata sagatavošanu – nē, Latvijas SIA nav nepieciešams sagatavot konsolidēto gada pārskatu. Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. panta 12. punktu, konsolidācija ir koncerna sastāvā esošo sabiedrību gada pārskatu apvienošana. Tas nozīmē, ka šīm abām sabiedrībām būtu jābūt viena koncerna sabiedrībām, bet tas tā nav. Latvijas SIA nav mātes sabiedrība, jo tai nepieder Igaunijas OU daļas. Balstoties arī uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 61. pantu, konsolidētais gada pārskats būtu obligāts, ja Latvijas SIA būtu mātes sabiedrība. Jeb konkrētajā situācijā, Igaunijas OU tai būtu meitas sabiedrība, kurā Latvijas SIA būtu vairāk kā 50% kontrole caur kapitāla daļām vai balsu skaitu. Šīs daļas pieder tikai fiziskai personai, nevis Latvijas SIA, līdz ar to kontrole izpaužas caur fizisko personu, nevis juridisko personu un Igaunijas OU uzņēmums nav meitas uzņēmums Latvijas SIA.
Papildus vēlos vērst uzmanību, ka neskatoties uz to, ka nav nepieciešams sagatavot konsolidēto gada pārskatu, ir nepieciešams pievērst uzmanību un atcerēties par transfertcenu dokumentāciju prasību. Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2. pantu, ja kontrolēto darījumu summa pārskata gadā pārsniedz 250’000 EUR, nodokļu maksātājam jāsagatavo vietējā transfertcenu dokumentācija. Šajā situācijā, kopējā darījumu summa pārskata gadā ir aptuveni 850’000 EUR, līdz ar to ir pienākums sagatavo vietējo transfertcenu dokumentāciju.
Analizētā situācija apliecina to, ka saistīto pušu noteikšana prasa detalizētu struktūras un kontroles izprašanu. Attiecībā uz izvērtēšanu, vai ir nepieciešams sagatavot konsolidēto gada pārskatu, vai nē, ir jāizprot uzņēmuma struktūra. Kā tas ir redzams dotajā situācijā, ne vienmēr tas, ka ir identificētas saistītās personas nozīmē, ka ir nepieciešams sagatavot konsolidēto gada pārskatu. Katra situācija ir jāizanalizē atsevišķi un šajā rakstā sniegtā informācija palīdzēs to izdarīt ātrāk.