Investīcijas vērtspapīros – Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts un pašvaldību, kā arī privātā sektora fondu un uzņēmumu izlaistajos – Latvijā kļūst arvien populārākas, jo finanšu tirgi piedāvā plašas iespējas visām ieinteresētajām pusēm, tostarp privātpersonām.
IIN, atsavinot vērtspapīrus
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) ir jāmaksā gan no ienākuma, kas gūts no īpašu parāda vērtspapīru (obligāciju) turēšanas jeb likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) izpratnē – no procentiem, gan arī no dividendēm un vērtspapīru pārdošanas.
Ienākums no dažādu vērtspapīru jeb finanšu instrumentu pārdošanas tiek aplikts ar nodokli saskaņā ar likuma par IIN prasībām. Atbilstoši likuma 11.9 panta 2.daļai kapitāla aktīvi aptver plašu spektru. Visbiežāk investīciju mērķiem izmantotie ir akcijas, kapitāla daļas un līdzīgi finanšu instrumenti, ieguldījumu fondu apliecības un citi vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos, kā arī nekustamais īpašums un šobrīd arī kriptoaktīvi.
Aktīvu atsavināšanas gadījumā var veidoties kapitāla pieaugums, kas tiek aprēķināts kā starpība starp aktīva atsavināšanas cenu un iegādes vērtību, ņemot vērā ar darījumu saistītos izdevumus. Attiecīgi šī starpība arī veido ar IIN apliekamo bāzi un rada pienākumu izvērtēt, vai ir jāiesniedz kapitāla pieauguma deklarācija.
No 2025.gada kapitāla pieaugumam piemērojama 25,5% IIN likme, un nodoklis jāmaksā uz ceturkšņa vai gada bāzes atkarībā no kapitāla pieauguma apmēra.
Deklarācijas iesniegšana
Ja viens darījums vai darījumu kopums ceturksnī veido kapitāla pieaugumu (peļņu) vismaz 1000 eiro apmērā, kapitāla pieauguma deklarācija jāiesniedz līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam, bet IIN jāsamaksā līdz attiecīgā mēneša 23.datumam. Savukārt, ja neviens no darījumiem nav rezultējies peļņā, kas pārsniedz minēto slieksni, deklarācija jāiesniedz tikai līdz nākamā gada 15.janvārim.
Deklarācija par kapitāla pieaugumu jāiesniedz elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), aizpildot DK veidlapu. Ja deklarācija jāiesniedz par ceturksni, tajā jānorāda visi darījumi ceturkšņa ietvaros – gan tie, kas radījuši peļņu, gan tie, kas nesuši zaudējumus. Kopumā zaudējumi samazina ar IIN apliekamo bāzi, kas DK veidlapā automātiski tiks aprēķināta, ievadot informāciju par visiem darījumiem.
Investori kļūdās, neiekļaujot darījumus ar zaudējumiem, tādējādi pārmaksājot nodokli vai arī neizpildot prasību iesniegt deklarāciju gadījumā, kad ceturkšņa darījumi kopumā rezultējās zaudējumos, bet vismaz viens darījums – peļņā. Arī šādos gadījumos ceturkšņa deklarācija jāiesniedz obligāti, taču, ņemot vērā zaudējumus, tā būs tikai informatīva un neradīs pienākumu maksāt IIN.
Tāpat ir iespēja precizēt ar IIN apliekamo bāzi gada ietvaros kapitāla pieaugumam, izmantojot gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju (GD veidlapu), īpaši, ja:
kādā no ceturkšņiem ir ciesti zaudējumi, kuri efektīvi samazina apliekamo ienākumu no kapitāla pieauguma kādā citā ceturksnī;
zaudējumi iepriekš nav deklarēti, bet taksācijas gadā ir gūti ienākumi no kapitāla pieauguma, kas deklarēti ceturkšņa deklarācijā.
GD veidlapā jāapkopo visas gada ietvaros iesniegtās ceturkšņa deklarācijas un jāpārskata kopējā ar IIN apliekamā bāze gada ietvaros, precizējot maksājamo IIN apmēru vai rezultātā veidojot IIN pārmaksu, ja zaudējumi gada griezumā ir lielāki nekā peļņa.
No uzskaites perspektīvas kapitāla pieauguma deklarācijās visi kapitāla aktīvi tiek vērtēti kopumā, izņemot kriptoaktīvus – tiem ir atsevišķa sadaļa. Līdz ar to peļņa vai zaudējumi, kas tiek gūti darījumos ar kriptoaktīviem, tiek vērtēti tikai šī finanšu instrumenta kontekstā. Tātad zaudējumi no darījumiem ar kriptoaktīviem nedrīkst samazināt ar IIN apliekamo bāzi, kas aprēķināta, pārdodot akcijas, un otrādi.
Īpašs regulējums – obligācijām
Ja raugāmies uz īpašu parāda vērtspapīru veidu – obligācijām –, piemērojams īpašs likuma par IIN regulējums, kas noteikts likuma 8.panta 11.1 daļā. Likuma izpratnē procentiem pielīdzināms ienākums ir ienākums no parāda vērtspapīru – obligāciju atsavināšanas. Tas arī ir apliekams kā ienākums no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums. Šis ienākums ir deklarējams gada ienākumu deklarācijā.
Arī šim regulējumam ir izņēmums – ienākumi no Latvijas vai citas ES, EEZ valsts vai pašvaldību izlaisto obligāciju pārdošanas nav apliekami ar IIN. Praksē redzams, ka šis izņēmums netiek pilnvērtīgi izmantots, tāpēc, pārskatot savu investīciju portfeli, vērts pievērst uzmanību obligāciju emitentam, lai korekti atspoguļotu apliekamo un neapliekamo ienākumu deklarācijās.
Iespēja atlikt IIN maksājumu
Tāpat ir vēl citi risinājumi, kas nerada tūlītēju pienākumu iesniegt kapitāla pieauguma deklarāciju, bet rada iespēju IIN samaksu atlikt, ievērojot nosacījumus, kas noteikti likuma par IIN 11.13 pantā, – tas ir ieguldījumu konts. Jau no 2018.gada Latvijas normatīvais regulējums piedāvā investoriem šādu īpašu risinājumu, kurš paredz IIN samaksu tikai brīdī, kad no ieguldījumu konta tiek izņemti līdzekļi, kas pārsniedz sākotnēji kontā iemaksāto summu. Šis režīms ir īpaši izdevīgs tiem, kuri regulāri veic darījumus ar vērtspapīriem, jo tas novērš nepieciešamību deklarēt katru atsavināšanas darījumu un maksāt nodokli par gūto peļņas daļu reizi ceturksnī. Praktiski tas nozīmē – kamēr līdzekļi paliek ieguldījumu kontā un tiek reinvestēti, IIN nav jāaprēķina un jāmaksā, tādējādi veicinot ilgtermiņa investīciju stratēģiju īstenošanu.
Brīdī, kad izmaksas no ieguldījumu konta pārsniedz iemaksas, ir jāmaksā IIN kā par ienākumu no ieguldījumu konta, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Līdzīgi IIN maksājams brīdī, ja tiek izbeigts līgums par ieguldījumu konta darbību un līdzekļi no ieguldījumu konta tiek pārskaitīti uz norēķinu kontu vai izmaksāti skaidrā naudā. Jāatzīmē, ka, aprēķinot ar IIN apliekamo bāzi, to vispārīgi iespējams samazināt par kontā saņemtajām dividendēm un procentu ienākumiem, ja no šiem ienākumiem ir ieturēts IIN vai dividendes ir neapliekamas saskaņā ar likuma par IIN 9.pantu. Savukārt procentus un dividendes, kas tiek saņemtas ieguldījumu kontā, nav pienākuma deklarēt gada ienākumu deklarācijā – ņemot vērā īpašo režīmu, tiek vērtēts tikai ienākums no ieguldījumu konta, kad tajā veiktās iemaksas pārsniedz izmaksas. Piemēram, ja procentiem izmaksas brīdī nodoklis nav piemērots (tostarp procentiem, kas izmaksāti no Latvijas uzņēmumiem), tie tiks ņemti vērā kopējā ar IIN apliekamajā bāzē, aprēķinot ienākumu no ieguldījumu konta.
Piemērs
Jānis 2023. gada 1. janvārī noslēdz līgumu ar Lietuvas banku ABC par finanšu instrumentu konta atvēršanu. Konta darījumi tiek veikti un atspoguļoti tikai eiro valūtā. Ņemot vērā, ka Jānis vēlas piemērot kontam īpašo ieguldījumu konta režīmu, viņš veic tā reģistrāciju VID 2023.gada 13.janvārī, iesniedzot nepieciešamo informāciju un nodokļu autoritāte apstiprina veiksmīga konta reģistrācijas faktu.
2023.gada 10.janvārī Jānis veic iemaksas ieguldījumu kontā EUR 2,000 apmērā un par visu summu iegādājas Latvijas uzņēmuma akcijas. 2024.gada 15.janvārī Jānis saņem dividendes EUR 15 apmērā, bet 2024.gada 20.septembrī nolemj akcijas pārdot par EUR 2,200. Sekojoši pārdošanai, Jānis 2024.gada 30.septembrī veic izmaksu no ieguldījumu konta uz savu norēķinu kontu līdzekļus EUR 2,215 apmērā.
2025.gada 1.aprīlī Jānis sagatavo savu Latvijas gada ienākumu deklarāciju, veicot ziņošanu par ienākumiem. Lai arī dividenžu deklarēšanas pienākuma Jānim nav, jo dividendes saņemtas investīciju kontā, viņš redz, ka Latvijas uzņēmums ir ziņojis par ar IIN neapliekamajām dividendes (no peļņas, kas gūta pēc 2018.gada). Jānis aprēķina ienākumu no ieguldījumu konta – kopējo izmaksu EUR 2,215 samazinot par sākotnējo ieguldījumu EUR 2,000 apmērā un ar IIN neapliekamajām dividendēm EUR 15 apmērā. Attiecīgi, viņš deklarē ienākumu no ieguldījumu konta EUR 200 apmērā deklarācijas pielikumā pievienojot ieguldījumu konta izrakstu, kas identificē veiktās transakcijas.
Savukārt gadījumā, ja Jānis izlemtu, ka no ieguldījumu konta izmaksās naudas līdzekļus EUR 1,000 apmērā, ar IIN apliekams ienākums neveidotos, jo izmaksa no ieguldījumu konta nepārsniegtu sākotnēji iemaksāto summu.
Lai izmantotu īpašo ieguldījumu konta režīmu, ieguldījumu kontam jābūt:
atvērtam kredītiestādē vai pie komersanta, kas ir saņēmis licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, un pakalpojumu sniedzējam jābūt Latvijas, ES, EEZ vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts rezidentam vai tādas valsts rezidentam, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu;
reģistrētam VID. Piemēram, ja vēlaties, lai ieguldījumu konta reģistrs tiktu piemērots jau 2025.gadā, tas jāreģistrē līdz 2025.gada 31.decembrim, iesniedzot iesniegumu VID. VID EDS ir izveidota īpaša forma, kuru aizpildot reģistrācijas pieprasījums tiks nosūtīts izskatīšanai.
Latvijā reģistrētiem ieguldījumu kontu pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums automātiski sniegt informāciju par atvērtajiem kontiem, jo tie ir Kontu reģistra likuma subjekti. Tādējādi šī informācija jau ir pieejama VID. Savukārt, ja ieguldījumu konts atvērts ārvalstī, investoram personīgi jānodrošina tā reģistrācija Latvijā, lai varētu piemērot īpašo ieguldījumu konta režīmu.
Portfeļa pārvaldības pakalpojums
Ja personai ir vērtspapīru konts, kuram piesaistīts portfeļa pārvaldītājs, kas saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu tam sniedz individuālu finanšu instrumentu pārvaldības pakalpojumu, ienākumam, kas gūts no šādi pārvaldīta konta, ir piemērojams īpašs likuma par IIN 11.9 panta 11.daļā noteikts regulējums. Atbilstoši tam ienākums no finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu ir apliekams ar IIN kā ienākums no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Līdzīgi kā ieguldījumu konta gadījumā, ar IIN apliekamā bāze tiek aprēķināta kā pozitīva starpība starp visu to aktīvu vērtību, kurus klients – Latvijas nodokļu rezidents – ir nodevis portfeļa pārvaldniekam ieguldījumu pārvaldes līguma darbības laikā, un visu to aktīvu vērtību, kurus klients ir izņēmis no ieguldījumu portfeļa līguma darbības laikā vai, izbeidzoties ieguldījumu pārvaldes līgumam, novērtējot aktīvus pēc to nodošanas un izņemšanas dienas tirgus cenām. Atšķirībā no ieguldījumu konta, lai piemērotu regulējumu, konts nav jāreģistrē VID, tomēr gadījumā, ja nodokļu autoritātei rodas jautājumi par transakcijām kontā un tā pārvaldītāju, nodokļu maksātājam jābūt gatavam dokumentāri pierādīt konta atbilstību regulējuma piemērošanai.
Vienmēr rodas kapitāla pieaugums?
Ne vienmēr ienākums no vērtspapīriem rada kapitāla pieaugumu. Lai gan lielākā daļa vērtspapīru atsavināšanas darījumu rada kapitāla pieaugumu, pastāv būtiski izņēmumi. Obligāciju atsavināšana tiek uzskatīta par procentiem pielīdzināmu ienākumu, kas deklarējams gada ienākumu deklarācijā, turklāt pastāv noteikti obligāciju veidi, kam IIN nav piemērojams. Tāpat Latvijas nodokļu regulējums paredz īpašu pieeju reģistrētiem ieguldījumu kontiem, kā arī individuāli pārvaldīta finanšu instrumentu portfeļa turētājiem, kas ļauj atlikt IIN samaksas brīdi uz vēlāku laiku, neaprēķinot kapitāla pieaugumu uz ceturkšņa bāzes.
Investoriem jāizvērtē esošais ieguldījumu apmērs un paredzamais investēšanas biežums, lai izvēlētos atbilstošāko pieejamo nodokļu piemērošanas režīmu.
Kontakti
