Sākot ar jaunās uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmas stāšanos spēkā 2018. gadā, nodokļa piemērošana privātpersonu dividendēm ir bijis vairāku diskusiju objekts privātā sektora pārstāvju vidū.1 2 Biznesa vides uzmanība ir tikusi pievērsta UIN režīma ierobežojošajai ietekmei uz ārvalstu privāto investoru nodokļu slogu, kas var radīt nevienlīdzīgus nosacījumus salīdzinājumā ar citu valstu praksi. Plašāk - šajā rakstā.
Ieskats problēmsituācijā
Latvijas kapitālsabiedrības, izmaksājot dividendes no peļņas, kas radusies pēc 2018. gada 1. janvāra, privātpersonām (rezidentiem vai nerezidentiem) neietur iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), jo uzņēmums ir samaksājis UIN.3
Attiecīgi, Latvijas rezidenta gadījumā UIN ir vienīgais nodoklis, kas tiek samaksāts par saņemtajām dividendēm, un IIN papildus nav jāmaksā. Turpretī, Latvijas nerezidenta gadījumā (ja vien šajā rezidences valstī nav līdzīgs nodokļu režīms kā Latvijā vai Igaunijā), papildus maksājams arī IIN atbilstoši šīs valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem.
Ja starp Latviju un nerezidenta rezidences valsti ir noslēgta dubultās nodokļu neuzlikšanas konvencija, nerezidentam parasti ir tiesības samazināt savā valstī maksājamo nodokli par Latvijā samaksāto nodokli. Tomēr praksē šādu kredītu var piemērot tikai attiecībā uz IIN vai tam pielīdzināmu nodokli, kas ir tieši saistīts ar fiziskas personas nodokļu saistībām. Tā kā Latvijā IIN netiek piemērots dividendēm, nerezidentam nav iespējas izmantot nodokļu kredītu savā rezidences valstī, kā tas būtu iespējams citās jurisdikcijās.
Piemēri
Lietuva
Piemēram, Lietuvas nodokļu rezidentam, saņemot no Latvijas uzņēmuma dividendes 10,000 EUR apmērā, sākumā tiek piemērots Latvijas UIN 20% apmērā uzņēmuma līmenī (rezultātā - 2,500 EUR). Lietuvas rezidenti privātpersonas līmenī maksā arī 15% IIN no visa pasaules ienākuma, tostarp saņemtajām Latvijas dividendēm.
Tā kā Lietuvas IIN nav iespējams samazināt par Latvijas UIN vai IIN, kas nav ticis samaksāts, Lietuvas IIN paliek pilnā apmērā - 1,500 EUR, kas veido kopējās nodokļu saistības 4,000 EUR. Attiecīgi, līdzīga situācija ar IIN piemērošanu rezidences valstīs ir citās jurisdikcijās, kur darbojas klasiskā UIN un IIN sistēma.
Igaunija
Savukārt Igaunija ir viena no retajām valstīm, kur situācija ir mazliet citāda, jo tiek piemērots līdzīgs UIN režīms kā Latvijā, neapliekot ar IIN Igaunijas dividendes un atbrīvojot no IIN tās, kuras saņemtas no citām valstīm, kur UIN ir samaksāts. Attiecīgi, līdzīgajā piemērā no dividendēm 10,000 EUR ir aprēķināts Latvijas UIN (2,500 EUR), bet Igaunijas IIN nav jāmaksā. Kopējās nodokļu saistības no saņemtajām dividendēm veidotu 2,500 EUR.
Plānotās izmaiņas
Ņemot vērā šos apsvērumus, 2025. gada 30. septembrī Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas iesniegtos likumprojektus “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, kas paredz no 2026. gada 1. janvāra ieviest alternatīvu nodokļu režīmu dividendēm.
Saskaņā ar piedāvāto modeli, kapitālsabiedrībām būs tiesības piemērot UIN 15% apmērā uzņēmuma līmenī (pirms tam dalot summu ar koeficientu 0.85) un IIN 6% apmērā fiziskas personas līmenī.1 2 Šī alternatīvā režīma piemērošanai ir noteikti šādi galvenie nosacījumi:
Uzņēmumam jābūt Latvijā reģistrētai kapitālsabiedrībai.
Uzņēmuma tieši dalībnieki var būt tikai fiziskās personas.
Būtiskākais ieguvums šajā kontekstā ir iespēja nerezidentam izmantot Latvijā ieturēto 6% IIN kā nodokļu kredītu savā rezidences valstī, tādējādi samazinot privātpersonas nodokļu slogu par saņemtajām dividendēm salīdzinājumā ar pašreizējo regulējumu. Tomēr uzņēmumi būs tiesīgi turpināt piemērot arī esošo režīmu.
Aprēķināšanas kārtība
Lai gan anotācijās nodokļu aprēķināšanas kārtība nav plaši aprakstīta, pēc Finanšu ministrijas individuāli sniegtās mutiskās informācijas aprēķini būs jāveic šādi:
- Dividenžu summai jāpiemēro koeficients (dalot summu ar 0.85) un aprēķinātajai nodokļa bāzei jāaprēķina UIN 15% apmērā.
- Samaksājot UIN, no fiziskās personas dividenžu izmaksas jāietur IIN 6% apmērā.
Attiecīgi, salīdzinot ar esošo režīmu, samazināsies arī kopējā efektīvā likme dividendēm:
| Esošais režīms | Alternatīvais režīms | |
| UIN efektīvā likme | 20/0.8 = 25% | 15/0.85 = 17.7% |
| IIN efektīvā likme | - (nepiemēro) | 6% |
| Kopējā efektīvā likme | 25% | 17.7 + 6 = 23.7% |
Citi apsvērtie režīmi un iebildumi
Interesanti, ka likumprojektu izstrādes gaitā tika apsvērta alternatīva pieeja - piemērot gan UIN, gan IIN 10% apmērā. Tomēr Finanšu ministrija no šī risinājuma atteicās, atsaucoties uz Eiropas Savienības noteikto minimālo UIN likmi, kas nedrīkst būt zemāka par 15%.1 2
Tika izvērtēta arī iespēja atgriezties pie klasiskās UIN sistēmas, kas Latvijā bija spēkā līdz 2017. gada beigām, taču likumprojektu anotācijā secināts, ka tieši 15% UIN un 6% IIN kombinācija nodrošina optimālāku līdzsvaru starp investīciju pievilcību un fiskālo atbilstību.1 2
Likumprojektu saskaņošanas procesā izskanēja iebildumi no sociālo partneru puses, kuri uzsvēra, ka nodokļu sistēmas paredzamība ir būtiska gan esošajiem nodokļu maksātājiem, gan potenciālajiem investoriem. Tika norādīts, ka piedāvātās izmaiņas pārsniedz iepriekš apspriestos nodokļu politikas virzienus, jo 2024. gada septembrī valdība un sociālie partneri vienojās par nodokļu sistēmas stabilitāti līdz 2028. gadam, apņemoties būtiski nepārskatīt esošo regulējumu.4
Ietekme un secinājumi
Ieviešot šīs izmaiņas, galvenais ieguvums ir paredzēts privātajiem ārvalstu investoriem, kam mazināsies nodokļu slogs rezidences valstī un arī kopējais efektīvais nodokļu slogs, saņemot dividendes no Latvijas uzņēmuma. Mazāks IIN rezidences valstī, mazāks UIN Latvijas uzņēmumiem - var pieņemt, ka šīs izmaiņas labvēlīgi ietekmēs privātpersonu investīciju pieplūdumu, jo radīs lielāku vēlmi ieguldīties Latvijas uzņēmumos, lai nākotnē iegūtu dividendes ar mazākām izmaksām.
Lai gan likumprojektu mērķis ir veicināt investīciju aktivitāti, tā faktiskā ietekme uz kapitālsabiedrību pievilcību un kopējā nodokļu sloga samazinājumu būs objektīvi novērtējama tikai pēc noteikta laika. Tas ir īpaši saistīts ar to, ka piedāvātais režīms attiecas tikai uz kapitālsabiedrībām, kuru dalībnieki ir fiziskas personas, kas varētu ierobežot to uzņēmumu loku, uz kuriem attieksies šīs izmaiņas.
Līdz ar to, lai pilnvērtīgi izvērtētu jaunā regulējuma ietekmi uz investīciju vidi, būs nepieciešams ilgtermiņa novērojums un analīze, tostarp par to, vai šis mehānisms spēs sniegt praktisku labumu pietiekamam investoru segmentam.
Atsauces
1 Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
2 Tiesību akta projekta "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
3 Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums
4 Latvijas Darba devēju konfederācijas iesniegtais iebildums
Kontakti
