Cik izmaksā vecuma diskriminācija?

Iedzīvotāju skaita samazinājums darbspējas vecumā un ekonomikas izaugsmes tempa kritums palielina konkurenci darba tirgū. Jau vairākus gadus darba devēji pauž satraukumu par darbaspēka pieejamību un darba roku trūkumu, tomēr rodas jautājums, vai ir apzinātas un pienācīgi izvērtētas visas iespējas, kā darba tirgū aktīvāk iesaistīt dažāda vecuma un paaudžu cilvēkus. Vecuma diskriminācija ne tikai kavē pieredzējušu darbinieku iesaisti un rada lielākas sociālās nodrošināšanas izmaksas valsts budžetam, bet ir arī būtisks ekonomisko izaugsmi ierobežojošs faktors.

Latvijas darba devējiem ir jāmeklē jaunas iespējas atrast trūkstošos darbiniekus, piemēram, aktīvāk iesaistot tādas sabiedrības grupas kā pirmspensijas (55 - 64 gadi) un pensijas (65+ gadi) vecuma iedzīvotājus, kas šobrīd veido 35% no kopējā iedzīvotāju skaita¹. Tajā pašā laikā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pieejamie dati norāda, ka tikai 70% pirmspensijas un 28% pensijas vecuma iedzīvotāji patlaban ir nodarbināti². Šajā kontekstā ir interesanti dati, ka tikai 30% no LTRK aptaujātiem darba devējiem būtu gatavi aizpildīt esošās vakances ar pensionāriem³.

Šajā rakstā koncentrēsimies tieši uz pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāju grupas potenciāla iztirzājumu un kādēļ šī grupa būtu jāuztver kā kritiski svarīgs darbaspēka resurss, kas šobrīd nav pilnībā izmantots. To pierāda arī Latvijas Bankas veiktais pētījums, secinot, ka darba tirgus iegūtu papildu 20 000 darbinieku, ja Latvija sasniegtu Igaunijas senioru nodarbinātības līmeni⁴. Tāds nodarbināto skaitlis savukārt būtu aizpildījis 80% 2023. gadā pieejamo brīvo darbvietu visā valstī⁵.

Lai datiem piešķirtu arī finansiālu skatu punktu jāatzīmē, ka saskaņā ar Vācijas Nodarbinātības pētniecības institūta pētījumu, katra neaizpildīta vakance samazina konkrētu nozaru uzņēmuma apgrozījumu par aptuveni 50 000 EUR gadā⁶. Lai gan šādi dati nav pieejami par Latviju, ir jāsecina, ka uzņēmumu attīstības iespējas tieši ietekmē darba roku pieejamība un ar katru neaizpildīto vakanci samazinās uzņēmuma iespējas audzēt apgrozījumu.

Palīdzība nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem

CSP veiktais pētījums norāda uz acīmredzamu nabadzības risku pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāju grupās, nosaucot tās par nabadzības riskam visvairāk pakļautajām. Dati liecina, ka starp iedzīvotājiem vecumā 65 gadi un vairāk nabadzības risks pēdējo 10 gadu laikā pieauga par 22.9%, un 2021. gadā nabadzības riskam pakļauto īpatsvars šajā vecuma grupā sasniedza 40.5%. Aktīvāka pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāju nodarbinātība varētu samazināt kopējo nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaitu, nodrošinot nepieciešamo finansiālo stabilitāti arvien sarežģītos ekonomiskajos apstākļos un samazināt arī spiedienu uz sociālo budžetu un pašvaldību atbalsta mehānismiem.

Šobrīd valsts pārvalde nav izvirzījusi konkrētus plānus, kas ietvertu valsts atbalsta mehānismus aktīvākai pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāju nodarbinātībai. Vienlaikus kopējo nodarbinātību varētu pozitīvi ietekmēt pret strādājošajiem labvēlīgākā nodokļu sistēma, kas samazinātu nodokļu slogu uz darba ienākumiem. Jau zināmu laiku Finanšu ministrija, sadarbojoties ar Nodokļu politikas revīzijas darba grupu, apspriež darbaspēka nodokļu politiku, kas jau rezultējās ar 15 izstrādātājiem iespējamo izmaiņu scenārijiem¹⁷. Līdz ar to cerams, ka, reformējot darbaspēka nodokļu sistēmu, samazināsies spiediens uz darba devēju, piesaistot darba tirgum dažādas iedzīvotāju grupas, kas šobrīd tajā aktīvi neiesaistās.

Neraugoties uz to, valsts pārvaldei ir svarīgi iekļaut aktīvāku pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāju nodarbinātības veicināšanu valsts politikas darba kārtībā, ņemot vērā esošās problēmas ar darbaspēka pieejamību.

Latvijas regulējums paredz labvēlīgāku VSAOI piemērošanu algota darba ienākumam, ja darbinieks ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju. 2024. gadā pensionēšanas vecums ir 64 gadi un 9 mēneši. Pateicoties samazinātajai VSAOI likmei, strādājošs pensionārs varēs saņemt lielāku algu pēc nodokļu nomaksas, bet darba devējs samazinās savas kopējās darbaspēka izmaksas.