ESRS E2: Piesārņojums – Dzīvo organismu un pārtikas resursu piesārņojums
04/06/24
Dzīvo organismu un pārtikas resursu piesārņojums attiecas uz kaitīgu vielu piesārņošanu vai ievadīšanu dabiskajā vidē, kas var negatīvi ietekmēt dzīvo organismu, tostarp cilvēku, veselību un labklājību, kā arī piesārņot barības ķēdi.
Pārtikas piesārņojumam tiek izšķirti četri piesārņojuma veidi - bioloģiskais, ķīmiskais, fiziskais un alerģisks piesārņojums.
Bioloģiskais piesārņojums rodas, kad pārtiku piesārņo dzīvi organismi vai to ražotās vielas. Bioloģiskais piesārņojums ir galvenais pārtikas izraisītu slimību, saindēšanās ar pārtiku un pārtikas bojāšanās cēlonis. Tiek uzskatīts, ka bioloģiskais piesārņojums ir visizplatītākais saindēšanās ar pārtiku cēlonis visā pasaulē, un labākais veids, kā aizsargāties pret to, ir ievērot labāko pārtikas drošības praksi.
Ķīmiskais piesārņojums rodas no kaitīgu ķīmisko vielu klātbūtnes pārtikā. Ķīmiskais piesārņojums var rasties no pesticīdiem, mēslošanas līdzekļiem, pārtikas piedevām, konservantiem, tīrīšanas līdzekļiem vai vides piesārņotājiem. Ķīmiski piesārņotas pārtikas lietošana var apdraudēt veselību un ietekmēt pārtikas nekaitīgumu.
Fiziskais piesārņojums rodas, kad pārtikā nonāk svešķermeņi. Parastie fiziskie piesārņotāji ir stikla lauskas, metāla lauskas, plastmasas gabali, mati vai citi svešķermeņi. Fizisku piesārņotāju uzņemšana var izraisīt traumas vai diskomfortu un padarīt pārtiku nedrošu.
Alerģisks piesārņojums ietver alergēnu (vielu, kas izraisa alerģiskas reakcijas) klātbūtni pārtikā. Parastie alergēni ir zemesrieksti, piens, olas, soja, kvieši, zivis un vēžveidīgie. Personām ar alerģijām pat neliels alergēnu daudzums var izraisīt smagas alerģiskas reakcijas1.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk - EFSA) 2019. gadā veica Eiropas iedzīvotāju aptauju noskaidrojot galvenās bāžas saistībā ar pārtiku. Aptaujas rezultāti parāda, ka ir trīs problēmas, kas 20 vai vairā ES dalībvalstu tiek uzskatītas par būtiskām ir antibiotiku, hormonu un steroīdu ļaunprātīga izmantošana lauksaimniecības dzīvniekiem (44 %), pesticīdu atliekām pārtikā (39 %) un pārtikas piedevām (36 %)2.
Ik gadu ESFA publicē ziņojumu par pesticīdu atliekām pārtikā, kas ir pieejama Eiropas tirgū. Šogad tika publicēts 2022. gada Eiropas Savienības ziņojums par pesticīdu atliekām pārtikā. EFSA ziņojums pieejams šeit. Saskaņā ar ziņojumu 2022. gadā kopumā tika analizēti 110 829 paraugi. No tiem 65 374 paraugi (59,0 %) nesaturēja kvantitatīvi nosakāmus atliekvielu daudzumus, savukārt 37,3 % analizēto paraugu saturēja kvantitatīvu atliekvielu daudzumu, kas nepārsniedza likumā noteiktos ierobežojumus (41 307 paraugi). Tādējādi kopumā 96,3% paraugu iekļaujas likumā noteiktajās robežās (106 681 paraugs). Saskaņā ar rādītājiem redzams, ka pēdējos gados šī tendence ir nemainīga (96,1% 2021. gadā; 94,9% 2020. gadā). Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad likumā noteikto pesticīdu atliekvielu daudzums pārsniedz likumā noteiktos apjomus (2021. gadā – 3,9 %; 2022. gadā – 3,7 %) un gadījumus ar neatbilstošo pesticīdu atliekvielu daudzumu (2021. gadā – 2,5 %; 2022. gadā – 2,2 %)3.
Attiecībā uz pārtikas drošību, ES mērķi ir samazināt ES pārtikas sistēmas ietekmi uz vidi un klimatu un pastiprināt tās izturētspēju, gādāt par nodrošinātību ar pārtiku klimata pārmaiņu un biodaudzveidības zuduma apstākļos un vadīt globālu pāreju uz konkurētspējīgu ilgtspēju no lauka līdz galdam, kā arī izmantot jaunas iespējas4. Tas nozīmē:
- nodrošināt, ka pārtikas ķēdes, kas aptver tās ražošanu, transportu, izplatīšanu, tirgvedību un patēriņu, vidiskā ietekme ir neitrāla vai pozitīva, saglabājot un atjaunojot uz zemes, saldūdens un jūrās bāzētos resursus, no kuriem šī pārtikas sistēma ir atkarīga; palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties to ietekmei; aizsargāt zemi, augsni, ūdeņus, gaisu, kā arī augu un dzīvnieku veselību un labturību; pavērst pretējā virzienā biodaudzveidības zudumu;
- nodrošināt nodrošinātību ar pārtiku un sabiedrības veselību — panākt, ka ikvienam ir pieejama pietiekama, uzturvielām bagāta un ilgtspējīga pārtika, kas atbilst augstiem drošuma un kvalitātes, augu veselības un dzīvnieku veselības un labturības prasībām, apmierinot arī uzturvajadzības un individuālo pārtikas gaumi;
- saglabāt pārtikas cenu pieejamību, turklāt piegādes ķēdē radot taisnīgāku ekonomisko atdevi, lai galu galā visilgtspējīgākā pārtika kļūtu arī par cenas ziņā vispieejamāko, veicināt ES piegādes nozares konkurētspēju, popularizēt taisnīgu tirdzniecību un radīt jaunas iespējas uzņēmējdarbībai, vienlaikus nodrošinot vienotā tirgus integritāti un darba aizsardzību.
Lai veicinātu pārtikas ilgtspēju un nodrošinātu, ka sabiedrībai ir pieejama droša pārtika, 2020. gadā tika izstrādāta stratēģija “no lauka līdz galdam”, kuras mērķis daudzpusīgi risina uzdevumus, kas saistīti ar ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, atzīstot, ka cilvēka un sabiedrības veselība ir neatraujami saistīta ar visas planētas veselību. Šai stratēģijai ir arī centrāla nozīme Komisijas rīcības plānā ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanai. Stratēģijas smēŗki paredz līdz 2030. gadam par 50 % samazināt ķīmisko pesticīdu lietošanu un to radītos riskus, kā arī par 50 % samazināt bīstamāko pesticīdu lietošanu. Šobrīd paredzēts, ka stratēģijas mērķi tiks iestrādāti normatīvajā regulējumā, kas padarīs tos juridiski saistošus5.
Atsauces
1 Australian Institute of Food Safety. Food Safety and the Different Types of Food Contamination.
2 European Food Safety Authority. Europeans on today’s food issues: new EU-wide survey comes out on first World Food Safety Day.
3 European Food Safety Authority. The 2022 European Union report on pesticides residues in food.
4 European Commission. Farm to Fork strategy.
5 Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komisijai un Reģionu Komitejai. Stratēģija "No lauka līdz galdam".
Kontakti
