Ilgtspējīga darbība sniedz iespējas veidot gaišāku un piepildītāku nākotni, kurā uzņēmumi pieņem pārdomātus lēmumus apzinoties, kuri ilgtspējas jautājumi ir patiesi būtiski, kādi riski var ietekmēt to darbību un kādas jaunas iespējas tie paver. Dubultā būtiskuma pieeja ļauj novērtēt gan uzņēmuma ietekmi uz vidi un sabiedrību, gan to, kā ārējie faktori var ietekmēt pašu uzņēmumu. Izpratne par šiem aspektiem palīdz ne tikai samazināt draudus, bet arī izmantot ilgtspējas stratēģiju kā izaugsmes dzinējspēku.
2024. gada 26. septembrī Latvijas Saeima pieņēma Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu, kas transponē Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu (CSRD) Latvijas tiesību sistēmā. Šis likums nosaka uzņēmumu pienākumu sagatavot ilgtspējas ziņojumu saskaņā ar Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartiem (ESRS), iekļaujot to gada pārskata vadības ziņojumā.
Saskaņā ar CSRD uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tās prasības, ir obligāti jāveic dubultā būtiskuma novērtējums. Dubultajam būtiskumam ir divas dimensijas — ietekmes būtiskums un finansiālais būtiskums. Ilgtspējas jautājums dubultā būtiskuma kritēriju izpilda, ja tas ir būtisks no ietekmes perspektīvas, finansiālās perspektīvas vai tām abām. Šī pieeja nozīmē, ka uzņēmumiem ilgtspējas jautājumi jāizvērtē gan to ietekmes, gan ar tiem saistīto risku un iespēju aspektā.
Pirmkārt, uzņēmumiem jāizvērtē sava ietekme uz sabiedrību un vidi (iekšējās uz ārējo skatījums). Tas ietver, piemēram, kaitējumu dabai, resursu izsīkumu vai cilvēktiesību pārkāpumus. Otrkārt, tiem jāņem vērā ar ilgtspēju saistītie attīstības procesi un notikumi, kas var radīt jaunus riskus vai iespējas uzņēmumam (ārējās uz iekšējo skatījums). Tie var izpausties kā reputācijas risks korupcijas gadījumā, jaunu oglekļa nodokļu ieviešana vai jaunu aprites un ilgtspējīgu produktu izstrādes iespējas.
Šāda pieeja nodrošina visaptverošāku skatījumu uz ilgtspēju, palīdzot uzņēmumiem labāk izprast gan savas darbības ietekmi uz apkārtējo vidi un sabiedrību, gan ārējos riskus un iespējas, kas var ietekmēt to darbību un attīstību nākotnē.
Dubultā būtiskuma novērtējums ne tikai nosaka uzņēmuma ilgtspējas ziņošanas apjomu. tas arī ļauj efektīvi sadalīt resursus, kas nepieciešami, lai panāktu atbilstību CSRD, un sniedz pienesumu uzņēmuma stratēģijas veidošanā.
Būtiskums
Saskaņā ar dubultā būtiskuma pieeju, ilgtspējas jautājums var būt būtisks gan no ietekmes perspektīvas, gan no riska un iespēju skatupunkta. Lai gan CSRD sniedz vadlīnijas šajā jomā, gala lēmums par to, vai konkrēts jautājums ir būtisks, paliek uzņēmuma ziņā. Turklāt uzņēmumam ir jāpamato izvēles, ko tas veic šī novērtējuma ietvaros.
Novērtējums par to, kuri temati ir visbūtiskākie konkrētajam uzņēmumam un tādēļ jāiekļauj ilgtspējas pārskatā, ir svarīgs sākotnējais solis ceļā uz atbilstību CSRD prasībām. Šī novērtējuma rezultāti nosaka, kuri CSRD noteiktie ziņošanas standarti un datu punkti jāiekļauj uzņēmuma ilgtspējas pārskatā un kuri pamatoti var tikt izslēgti.
Plašākā nozīmē dubultā būtiskuma pieeja nodrošina, ka ilgtspējas ziņošana koncentrējas uz tiem tematiem, kas ir visatbilstošākie gan uzņēmumam, gan tā ieinteresētajām pusēm. Būtiskie temati kalpo arī kā pamats ilgtspējas stratēģijai. Ziņojums un stratēģija, kas balstīta uz būtiskiem tematiem, veicina lielāku caurspīdīgumu, palīdz pieņemt pārdomātākus lēmumus un nodrošina, ka laiks un resursi tiek veltīti tiem jautājumiem, kas ir svarīgākie gan uzņēmumam, tā ieinteresētajām pusēm, gan sabiedrībai kopumā.
Ietekmes, riski un iespējas: to noteikšana
Lai izvērtētu, vai identificētie ilgtspējas jautājumi patiešām ir būtiski un jāiekļauj ilgtspējas ziņojumā nākamais solis ir skaidri definēt to ietekmes, riskus un iespējas, kā to nosaka ESRS. Tas nozīmē novērtēt, kādu ietekmi organizācija rada, kādi riski un iespējas no tā izriet.
Šis process var būt sarežģīts, jo jebkuram ilgtspējas jautājumam var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz cilvēkiem un vidi – tā var būt faktiska vai iespējama, kā arī savstarpēji saistīta ar citu aspektu ietekmēm. Turklāt ietekmes, riski un iespējas var rasties īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā, un tie var būt saistīti ar nākotnes notikumiem un darbībām visā uzņēmuma vērtības ķēdē.
Lai novērtējumi būtu pēc iespējas pilnvērtīgāki un efektīvi, būtiski iesaistīt visa attiecīgā uzņēmuma struktūrvienības, tādējādi izvairoties no darba dublēšanas un nodrošinot vispusīgu skatījumu. Tā kā šie novērtējumi aptver visu vērtības ķēdi, uzņēmumiem ir svarīgi konsultēties gan ar ieinteresētajām pusēm, gan tematiskajiem ekspertiem, piemēram, izvērtējot bioloģiskās daudzveidības ietekmi vai piegādes ķēdē nodarbināto darbinieku cilvēktiesības.
Ietekmes
Ietekmes definīcija saskaņā ar ESRS standartu - Iespaids, kādu uzņēmums atstāj vai varētu atstāt uz vidi un cilvēkiem, arī ietekme uz viņu cilvēktiesībām, kas saistīta ar paša uzņēmuma operācijām un vērtības ķēdi gan augšposmā, gan lejasposmā, cita starpā ar saviem produktiem un pakalpojumiem, kā arī darījuma attiecībām. Ietekme var būt faktiska vai potenciāla, negatīva vai pozitīva, plānota vai neplānota un atgriezeniska vai neatgriezeniska. Tā var rasties īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā. Ietekme uzrāda negatīvu vai pozitīvu uzņēmuma ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā.
Kad ilgtspējas jautājumi ir noteikti, ņemot vērā to ietekmi, riskus un iespējas, nākamais solis ir šīs ietekmes, riskus un iespējas novērtēt. Tas nozīmē, ka jāatbild uz jautājumiem, piemēram: Cik lielu kaitējumu rada konkrēta darbība? Cik daudz cilvēku tā ietekmē? Kādas ir izmaksas, lai novērstu darbības negatīvo ietekmi?
Šī posma detalizācijas līmenis ir svarīgs divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas nepieciešams, lai piemērotu ESRS standartos noteiktos parametrus. Otrkārt, tas atvieglo turpmāku informācijas atklāšanu. Precīza ietekmes novērtēšana palīdz vēlāk noteikt, kuri atklāšanas prasību un datu punkti ir būtiski. Turklāt organizācijām ir jāatklāj, kā tās pārvalda ar katru ilgtspējas jomu saistītās ietekmes, riskus un iespējas. Detalizēta pieeja šeit palīdzēs noskaidrot iespējamās stratēģiskās sekas.
Datu iegūšanai kvantitatīvajiem novērtējumiem var izmantot atkārtotu iesaisti ar ieinteresētajām pusēm un ekspertiem – gan iekšēji, gan ārēji –, izmantojot intervijas, aptaujas un darbseminārus. Papildus šai no apakšas uz augšu vērstajai pieejai ir ieteicams veikt arī visaptverošu, no augšas uz leju vērstu analīzi, lai risinātu vienu no lielākajiem izaicinājumiem ietekmes novērtēšanā: Kā salīdzināt ietekmes, kas ir pilnīgi atšķirīgas pēc būtības? Vai, piemēram, ir pamatoti, ka bioloģiskā daudzveidība iegūst augstāku novērtējumu ietekmes būtiskuma ziņā nekā korupcija?
Riski un iespējas
Saskaņā ar ESRS standartu risku definīcija - No vides, sociālajiem vai pārvaldības aspektiem izrietoši ar ilgtspēju saistīti riski ar negatīvu finansiālu iespaidu, kas īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālo sniegumu, naudas plūsmas, piekļuvi finansējumam vai kapitāla izmaksas.
Saskaņā ar ESRS standartu iespēju definīcija - ar ilgtspēju saistītas izdevības ar pozitīvu finansiālu iespaidu.
Nākamais solis ir novērtēt ilgtspējas risku un iespēju ietekmi uz uzņēmuma vērtību, citiem vārdiem sakot, analizēt finansiālo ietekmi, kas vēl nav iekļauta finanšu pārskatos. CSRD prasa uzņēmumiem aplūkot finansiālo ietekmi no divām perspektīvām:
Cik lielā mērā uzņēmums var turpināt izmantot savus pašreizējos resursus?
Cik lielā mērā uzņēmums var saglabāt esošās attiecības?
Šis ir sarežģīts uzdevums, jo tas prasa izpratni par notiekošo vērtību ķēdē, kā arī ieskatu ilgtspējas attīstībā, kas var ietekmēt biznesa procesus. Vai piesārņojošas darbības tiks apliktas ar augstākiem nodokļiem? Vai klienti pieprasīs citus (ilgtspējīgākus) produktus un pakalpojumus? Kādas var būt finansiālās sekas reputācijas riskiem, kas rodas cilvēktiesību pārkāpumu dēļ?
Risku un iespēju novērtēšanai ir nepieciešams dažādu ekspertu ieguldījums. Ilgtspējas komandas var palīdzēt identificēt notikumus, kas var izraisīt risku vai iespēju, piemēram, jaunu regulējumu ieviešanu, sabiedrības pieaugošo uzmanību vai mainīgās ieinteresēto pušu gaidas saistībā ar konkrētu tēmu. Risku eksperti var nodrošināt, ka analīze ir saskaņota ar plašāku uzņēmuma risku pārvaldības pieeju. Finanšu eksperti var palīdzēt novērtēt finansiālās ietekmes apmēru, piemēram, izdevumu pieaugumu pētniecībai un attīstībai, ieņēmumu zudumu vai darbības izmaksu palielināšanos. Precīza iespēju novērtēšana var palīdzēt uzņēmumam sasniegt tā mērķus un radīt vērtību, ietekmējot tā lēmumu pieņemšanu ilgtspējas jomā.
Mēs iesakām organizēt ekspertu darbseminārus, kuros speciālisti var savstarpēji diskutēt un izaicināt viens otra novērtējumu par katra aspekta relatīvo nozīmīgumu un to, kā tas iekļaujas kopējā uzņēmuma stratēģijā.
Dubultā būtiskuma pārskata izstrāde
Pēc ietekmju, risku un iespēju novērtēšanas uzņēmumi var izveidot noteiktus sarakstus (no augsta līdz zemam būtiskuma līmenim) negatīvajām un pozitīvajām ietekmēm, riskiem un iespējām. Nosakot sliekšņus, šos sarakstus var sadalīt būtiskajās un nebūtiskajās kategorijās.
Galvenais izaicinājums ir sliekšņu noteikšana, jo ESRS sniedz ierobežotas vadlīnijas. Uzņēmumiem ir jāiekļauj visi nozīmīgie faktori, taču pārmērīga detalizācija var novērst uzmanību no patiesi svarīgajiem jautājumiem. Lai panāktu līdzsvaru, nepieciešama diskusija ar vadību un ekspertiem.
Rezultāts
Katram ilgtspējas aspektam, kas atzīts par būtisku, CSRD prasa uzņēmumiem atklāt konkrētus pasākumus, ko tie īsteno, lai pārvaldītu savu ietekmi uz vidi un sabiedrību. Tādējādi uzņēmumiem ir jāatklāj ne tikai rādītāji un mērķi, kas noteikti katram ilgtspējas pasākumam, bet arī politikas un rīcības plāni, kas tiks ieviesti šo mērķu sasniegšanai.
Īsumā:
Ko uzņēmumi vēlas sasniegt?
Kā viņi plāno to panākt?
Turklāt CSRD prasa uzņēmumiem atklāt, kā tie iekļauj ilgtspējas aspektus savos stratēģiskās plānošanas procesos. Tas ietver skaidrojumu par to, kā būtiska ietekme, riski un iespējas izriet no uzņēmuma biznesa modeļa, tirgus pozīcijas un vērtību ķēdes (gan šobrīd, gan nākotnē) un kādā veidā tie prasa pielāgojumus.
Kopumā šīs prasības pastiprina nepieciešamību skaidri apsvērt ilgtspējas ietekmi un pieņemt ilgtermiņa skatījumu, izstrādājot uzņēmuma stratēģiju. Turklāt rīcības plānu atklāšana nozīmē, ka uzņēmumiem jāformulē ticams veids, kā nodrošināt ilgtspējas jautājumu risināšanu uzņēmumā.
Izmantotā literatūra:
- EFRAG IG 1 Materiality Assessment
- CSRD Double Materiality Assessment
- Why impact matters for company valuations
- Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarts (ESRS)
- Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums
Kontakti
