Apdrošināšanas tirgus Latvijā turpina augt gadu no gada, un arī pērn ir palielinājies parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms. Tas liecina, ka izpratne par apdrošināšanas sniegto pakalpojumu nozīmi un būtību mūsu sabiedrībā uzlabojas.

Īpašu pieaugumu varam vērot īpašumu apdrošināšanas segmentā, kas ir kļuvis par trešo populārāko apdrošināšanas veidu Latvijā. Tas ir cieši saistīts ar klimata pārmaiņām un ekstrēmajiem laikapstākļiem, kas arvien biežāk piemeklē arī Latviju. Ja kādreiz mājokļa apdrošināšana iedzīvotājiem visbiežāk asociējās ar relatīvi reti sastopamām nelaimēm, piemēram, ugunsgrēku, tad šobrīd ir skaidrs, ka nopietnus zaudējumus mājoklim var nodarīt arī vasaras lietavas, vētras un citas dabas parādības. Tāpat palielinās iedzīvotāju interese par dzīvības apdrošināšanas produktiem.

Apdrošināšanas nozare iet līdzi laikam un aktīvi turpina digitalizācijas procesu. Tā rezultātā arvien uzlabojas pakalpojumu kvalitāte un ātrums, kā arī tirgū parādās jauni produkti.

Apdrošināšanas nozares lielākais izaicinājums pērn bija ekstremālu laikapstākļu radītie postījumi, kā rezultātā ievērojami pieauga izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms. Turklāt palielinājās gan pieteikto atlīdzību skaits, gan vidējais vienas atlīdzības apmērs. Paredzams, ka klimata pārmaiņu riski arī turpmāk ietekmēs apdrošināšanas sabiedrību darbības rezultātus, un daudzi tā dēļ jau ir sākuši pielāgot savus apdrošināšanas produktus jaunajiem apstākļiem, bet citiem to vēl nāksies darīt.

Pagājušajā gadā izgaismojās arī nepietiekama klientu izpratne par apdrošināšanas līgumu noteikumiem un piedāvāto segumu, un atsevišķos gadījumos tas radīja konfliktus un negatīvi ietekmēja uzticību apdrošināšanas nozarei. Balcia pieredze rāda, ka rūpīgs darbs pie skaidri un īsi noformulētiem noteikumiem un pēc iespējas plašāks apdrošināšanas segums ļauj klientiem labāk izprast līguma saturu un izvairīties no šādiem konfliktiem.

Modernu informācijas tehnoloģiju izmantošana, mākslīgā intelekta ieviešana uzņēmuma procesos, saziņa ar klientiem viņiem ērtākajos kanālos un produktu pielāgošana klientu vajadzībām – šie ir četri aspekti, kas pēdējā gada laikā ir veicinājuši izaugsmi apdrošināšanas nozarē.

Īpaša uzmanība šogad jāpievērš sabiedrības izglītošanai, lai veicinātu izpratni par apdrošināšanas produktiem un līgumos iekļautajiem riskiem. Cilvēkiem saprotamā veidā un valodā ir jāskaidro, cik svarīgi ir iedziļināties apdrošinātāju piedāvājumos un izvēlēties savām vajadzībām atbilstošāko produktu. Savukārt starp būtiskākajiem nozares izaicinājumiem jāmin gan klimata pārmaiņas un to radītie riski, gan ģeopolitiskā situācija.

Lai gan izaicinājumi Eiropas būvniecības un autobūves nozarē 2024. gadā turpinājās, eksporta tirgi sāka lēnām atgūties līdz ar procentu likmju samazinājumu. Meža nozare pēdējos gados ir spējusi pielāgoties iepriekš nepieredzētām svārstībām produktu cenās un apjomos. Esam gatavi pierādīt savu vietu tagadnes un nākotnes tautsaimniecībā. Vērojot procesus sabiedrībā, arvien vairāk izjūtam savu misiju vairot kopējo izpratni par meža nozares lomu mūsu valsts un reģiona labklājības, drošības un dzīves kvalitātes stiprināšanā. Meža nozares attīstība nenoplicina dabas kapitālu, bet gan to bagātina – produktīvi saimniekojot, veidojam jaunus risinājumus nākotnes problēmām. Tai skaitā ar nopelnītajiem nodokļiem nodrošinām valstij iespēju veidot kvalitatīvus dabas liegumus un maksāt atbilstošas kompensācijas īpašniekiem.

Parādīt sabiedrībai, ka patiesa ilgtspēja ir līdzsvarots process starp uzņēmēju un sabiedrību, kur galvenais mērķis ir palīdzēt sasniegt reizē vides un labklājības mērķus. Noteikt valsts rocībai atbilstošus griestus aizsargājamām platībām un dinamiski piepildīt tās ar kvalitatīvu dabas aizsardzību. Savukārt pārējās teritorijās ir stingrs mandāts produktivitātei jeb zināšanu ietilpīgai saimniekošanai. Stingri iestājāmies par godīgas konkurences principu ievērošanu, lai Eiropas tirgū nebūtu pieejami agresorvalstīs ražoti koksnes produkti.

Izpratne, ka produktu grozam jābūt līdzsvarā starp inovācijām un tradicionāliem risinājumiem. Jānodrošina stabila pelnītspēja un jāuzkrāj kapitāls arī turpmākām investīcijām attīstībā un nākotnes tehnoloģijās. Diemžēl klientiem Eiropā joprojām ir iespēja iegādāties nelegālā ceļā ievestu agresorvalstīs ražotu saplāksni – ap 17% pēc ekspertu aplēsēm. Lai aizstāvētu savas un Eiropas vērtības, Latvijas Finieris turpina aktīvu dalību dažādos izglītojošos pasākumos un sniedz atbalstu valsts un starptautiskajām institūcijām. Kā uzņēmums iestājamies par atbildīgu pieeju visā pievienotās vērtības ķēdē: “Zini savu piegādātāju, zini savu pircēju”.

Svarīgi turpināt veidot noturīgu pievienotās vērtības ķēdi un ieguldīt līdzekļus godīgas konkurences veicināšanā, atbilstoši “jauniem drošības principiem Eiropā”. Atbildīgi un brīvprātīgi novirzīt daļu no pievienotās vērtības valsts aizsardzībai. Latvijas Finieris jau vairāk nekā 2 gadus Ukrainas aizsardzībai novirza ap 2% no sava “IKP” (nopelnītie līdzekļi EBITDA + darbinieku algu fonds = uzņēmuma “pievienotā vērtība”, pēc būtības līdzvērtīgs rādītājs IKP mikro līmenī). Esam gatavi šādu apjomu drošībai atvēlēt arī turpmāk, vairāk koncentrējoties uz mērķtiecīgu  kopdarbu ar Latvijas un Eiropas Savienības drošības industriju. Esam pārliecināti, ka šāda pieeja nodrošinās pastāvīgu palīdzību Ukrainai un stiprinās Baltijas reģiona un Eiropas Savienības aizsardzības spējas.

2024. gads bija sarežģīts, un var teikt, ka Tallink pēdējo piecu gadu laikā ir bijis spiests pielāgoties dažādām krīzēm. Pagājušajā gadā tas izpaudās kā ekonomiskā lejupslīde visos mājas tirgos. Somijas un Zviedrijas ekonomiskā situācija bija sarežģīta, kas ir Igaunijas svarīgākie eksporta tirgi. Pasažieru patērētāju uzticība bija zema. Ceļojumu un pirkumu lēmumi tika pieņemti piesardzīgi. 

Turklāt Eiropas Savienība (ES) jūras transporta nozarei piemēroja jaunus noteikumus, kas situāciju padarīja vēl sarežģītāku. Kopumā Tallink spēja pielāgoties šiem apstākļiem – gadu noslēdzām ar tīro peļņu, kas sarežģītos apstākļos joprojām ir labs rezultāts.

Noteikti gan ekonomikas notikumi, gan ģeopolitiskās sarežģītības spēlē savu lomu. Šajā laikā ES noteiktās papildu saistības jūrniecības nozarei neveicina konkurētspēju, padara uzņēmumus ievainojamākus un rada spiedienu uz peļņu. ES vēlme īstenot zaļo pāreju jūrniecībā vēl pirms tam, kad tehnoloģijas tam ir gatavas, dod konkurētspējas priekšrocības tiem, kuri var uzkrāt līdzekļus nākotnes investīcijām (uzņēmumiem ārpus ES) un kuriem nav jāmaksā šie līdzekļi zaļo nodokļu veidā. Kopumā birokrātijas pieaugums ES ir pretrunā ar to pašu politiķu solījumiem mazināt birokrātisko slogu.

Tallink ir izpētījis daudz un dažādas iespējas krīzes gados. Uzņēmums ir kļuvis elastīgāks un spēj ātri reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem. Mēs esam mainījuši savu biznesa modeli un izīrējuši dažus kuģus, lai saglabātu pasažieru un kravu kapacitāti mūsu galvenajās līnijās, kas atbilst pieprasījumam. Piemērotā izmēra kuģis uz pareizās līnijas un darba atrašana citur atlikušajiem kuģiem nodrošināja Tallink vēsturē lielāko peļņu 2023. gadā. 2024. gads bija sarežģītāks, jo daži kuģi atgriezās, un to sekundārās izmantošanas atrašana prasīja laiku, lai tiem atrastu sekundāru pielietojumu. Tajā pašā laikā mums ir kuģi, ko piedāvāt tirgū, un tā noteikti ir Tallink stiprā puse.

2025. gadā visi cer uz ekonomikas atveseļošanos un izaugsmi. Tomēr nešķiet, ka priekšā būtu vieglāks gads. Drīzāk gan Igaunijā, gan mūsu galvenajā tirgū Somijā ir veiktas nodokļu un budžeta izmaiņas, kas ietekmē visu sabiedrību. Nodokļu palielināšana daļēji kavē ekonomikas atveseļošanos, tāpēc jautājums ir – vai šie nodokļu palielināšana galu galā radīs valstij gaidītos papildu ieņēmumus? Iespējams, ne visās prognozētajās nodokļu kategorijās un apjomos.

Piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšana izmitināšanas pakalpojumiem bremzē tūrisma nozari situācijā, kurā Igaunija jau tāpat ir samērā dārgs galamērķis. Tallink šo gadu ir sācis spējot pielāgoties šī brīža apstākļiem un ir gatavs reaģēt uz tirgus izmaiņām – mēs vēlamies saglabāt savu izveidoto modeli, kurā daļu kuģu ekspluatējam paši, bet citus iznomājam, ja tas ir iespējams. Mums jābūt vērīgiem, jārīkojas gudri un jācer, ka valsts saprot – nodokļu ieņēmumus galvenokārt rada uzņēmumi. Uzņēmumu konkurētspējai būtu jābūt valsts prioritātei.

2024. gads bija ļoti atšķirīgs mūsu divām galvenajām uzņēmējdarbības jomām – dzīvojamo nekustamo īpašumu attīstībai un būvniecības pakalpojumu pārdošanai. Tomēr abas šīs nozares galvenokārt ir atkarīgas no ekonomikas stāvokļa, un to kopīgais faktors ir izmaiņas tirgū. Mūsu mājas tirgi uz ekonomikas noskaņojumu reaģē ļoti atšķirīgi – vislabākā situācija ir Lietuvā, vidēja Latvijā, bet vājākā Igaunijā.

Būvniecības pakalpojumu nozare pēdējā gada vai divu laikā ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas – ēku būvniecība nav sākusies ierastajā apjomā, investīcijas ceļu būvniecībā ir samazinājušās vairākkārt, savukārt konkrēta nišas tirgus, Rail Baltica, apjoms ir strauji audzis. Tomēr fakts ir tāds, ka milzīgs inženiertehniskais objekts nespēj kompensēt trūkstošo ēku būvniecības apjomu nekur citur kā tikai Excel tabulās. Cilvēkiem nepieciešamās prasmes, būvniecībā izmantotie materiāli un aprīkojums ir ļoti atšķirīgi un nav viegli aizvietojami. Tas jau ietekmē gan būvniecības nozari kopumā, gan īpaši būvniecības uzņēmumu rezultātus.

Būvniecības līgumi parasti ir 18–24 mēnešus gari, un, ņemot vērā ekonomisko situāciju, zemos ieguldījumus un ļoti zemās cenās noslēgtos iepirkumus kopš 2023. gada, būvniecības nozari sagaida grūti gadi. Pārmaiņas starp tirgus dalībniekiem nav izslēgtas, īpaši, ja ekonomikas situācija mainīsies.

Dzīvojamo nekustamo īpašumu tirgus ir tieši atkarīgs no patērētāju uzticības un aizņemšanās izmaksām. Drošības sajūtas samazināšanās un krasais aizdevumu procentu likmju kāpums loģiski ir ievērojami “atvēsinājis” tirgu. Šī tendence visizteiktākā ir Igaunijā, savukārt Lietuvā, kur ekonomiskais noskaņojums ir acīmredzami pozitīvāks, nekustamo īpašumu tirgus ir ļoti aktīvs.