PricewaterhouseCoopers (PwC) 2023. gada 16. janvārī publicēja 26. “Globālās uzņēmumu vadītāju aptaujas” (“PwC’s 26th Annual Global CEO Survey”) rezultātus. Aptaujā piedalījās 4410 augstākā līmeņa vadītāji no 105 pasaules valstīm. Ar mērķi nomērīt “biznesa klimatu” Baltijā – noskaidrojot vadītāju viedokli, ieceres un redzējumu par uzņēmējdarbības vidi, – 2022. gada nogalē veicām PwC Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
"Pagājušais gads kļuva par kārtējo pārbaudījumu laiku ikvienam no mums. Kad šķita, ka vienu no krīzēm jau izdevies pārvarēt un esam iemācījušies dzīvot pēcpandēmijas pasaulē, nāca nākamā, kuru joprojām grūti aptvert. Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un straujais inflācijas pieaugums, skāris ikvienu no mums un ir kārtējais pārbaudījums ekonomikai, iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Uz to norāda arī aptaujātie uzņēmumu vadītāji Baltijā un citos reģionos, prognozējot ievērojamu gan pasaules, gan savas valsts tautsaimniecības izaugsmes kritumu. Labā ziņa? Uzņēmumu vadītāji ir optimistiski noskaņoti par savu pārstāvēto uzņēmumu izredzēm. Viņi redz nepieciešamību mainīties un arī domā par veicamajiem soļiem, lai to īstenotu,"
Ievērojami mazinās uzņēmumu vadītāju optimisms par globālo tautsaimniecības izaugsmi
2022. gada PwC Baltijas uzņēmumu vadītāju aptaujas viens no secinājumiem bija, ka pārdzīvojot pandēmiju, vadītājos ir atgriezies optimisms. Šī gada rezultāti liecina, ka optimismu ir nomainījis jūtams pesimisms. Vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu vadītāju Baltijas valstīs (Latvijā - 51%, Lietuvā - 55% un Igaunijā - 51%) prognozē, ka tuvāko 12 mēnešu laikā pasaules ekonomika piedzīvos lejupslīdi. Vēl skeptiskāki par tautsaimniecības izaugsmi ir uzņēmumu vadītāji Centrālajā un Austrumeiropas reģionā (CAE), lejupslīdi prognozē – 74%, Rietumeiropā (73%) un citos reģionos, globālajam rādītājam šogad sasniedzot 73%. Tā ir vērtējama kā pesimistiskākā prognoze pēdējo 10 gadu laikā.
Arī vadītāju prognozēs par mītnes valsts tautsaimniecības izaugsmi valda pesimisms – Latvijā un Igaunijā vairāk kā puse aptaujāto, attiecīgi 63% un 62% norāda, ka, viņuprāt, nākamo 12 mēnešu laikā valsts tautsaimniecības izaugsme samazināsies. Salīdzinot ar aizvadītā gada rādītājiem, kad puse aptaujāto prognozēja tautsaimniecības izaugsmi, kāpums šajā rādītājā ir lielāks par 40 procentpunktiem. Savukārt uzņēmumu vadītāji Lietuvā ir optimistiskāk noskaņoti, proti, aptaujāto vidū domas dalās - 45% aptaujāto prognozē, ka tautsaimniecības izaugsme nemainīsies, savukārt 40% norāda uz izaugsmes samazināšanos.
Vadītājiem Latvijā būtiski nemazinās pārliecība par sava uzņēmuma apgrozījuma pieaugumu
Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju un ekonomikas satricinājumiem, Baltijas uzņēmumu vadītāju vidū joprojām saglabājas pārliecība par sava pārstāvētā uzņēmuma apgrozījuma palielinājumu nākamajos 12 mēnešos. Kā liecina vadītāju izteiktās prognozes, tās gan nav tik optimistiskas kā gadu iepriekš. Uz apgrozījuma palielinājumu norāda 46% aptaujāto Latvijā (aizvadītajā gadā 52%), 53% Lietuvā (aizvadītajā gadā 66%) un 45% Igaunijā (aizvadītajā gadā 72%), kur vērojams lielākais kritums - par 27 procentpunktiem.
Arī šogad 36% aptaujāto uzņēmumu vadītāju Latvijā uzskata, ka viņu vadītā uzņēmuma apgrozījums nākamo 12 mēnešu laikā saglabāsies esošajā līmenī, savukārt 18% prognozē apgrozījuma samazinājumu (aizvadītajā gadā 13%).
Respondenti visās Baltijas valstīs ir pārliecināti par stabilu uzņēmuma apgrozījuma izaugsmi nākamo trīs gadu periodā (Latvijā – 80%, Lietuvā – 89%, Igaunijā – 83%). Augstais optimisma līmenis apliecina vadītāju pārliecību par spēju pārvarēt nenoteiktību un attīstīt uzņēmuma darbību. Arī PwC globālās uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultāti liecina, ka vadītāji CAE reģionā un pasaulē, vērtējot globālo rādītāju, ir pārliecināti par sava pārstāvētā uzņēmuma apgrozījuma izaugsmi nākamo 12 mēnešu un 3 gadu periodā.
Uzņēmumu dzīvotspēja
Trešā daļa aptaujāto uzņēmumu vadītāju Latvijā (31%) un Igaunijā (32%) uzskata, ka viņu pārstāvētie uzņēmumi pēc 10 gadiem nebūs ekonomiski dzīvotspējīgi, ja tie turpinās darboties pašreizējā virzienā, savukārt Lietuvā šāds viedoklis ir gandrīz pusei aptaujāto augstākā līmeņa vadītāju (47%). Aptaujas rezultāti liecina, ka uzņēmumu vadītāji apzinās situācijas nopietnību un attiecīgi rīkojas, lai to nepieļautu.
Uzņēmumu vadītāji Baltijā plāno ieguldīt procesu un sistēmu automatizēšanā
Aptaujas rezultāti atklāj, ka vadītāju ieskatā dominē četras galvenās jomas, kurās tiek apsvērti ieguldījumi. Uzņēmumu vadītāji Baltijā nākamo 12 mēnešu laikā galvenokārt apsver investēt procesu un sistēmu automatizēšanā, tostarp Latvijā, uz investīcijām šajā jomā norāda 62% aptaujāto. Vadītāju pārstāvētie uzņēmumi apsver investīcijas arī darbaspēka kvalifikācijas celšanā prioritārajās jomās (58%), alternatīvo enerģijas avotu izmantošanā (38%) un jaunu tehnoloģisko risinājumu ieviešanā (37%).
Lielākie draudi – ģeopolitiskais konflikts, inflācija un energokrīze
Vērtējot draudus, Baltijas valstu augstākā līmeņa vadītāju vidū lielākoties valda vienprātība, taču vadītājiem Latvijā un Lietuvā ir ievērojami lielākas bažas par ģeopolitisko situāciju un tās radītajiem draudiem, nekā viņu kolēģiem Igaunijā. Kā liecina PwC globālās uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultāti, globālā līmenī vadītājus galvenokārt satrauc draudi, kas saistīti ar inflāciju (CAE - 86%, Rietumeiropa - 81%, Globāli - 79%), makroekonomisko nepastāvību (CAE - 81%, Rietumeiropa - 75%, Globāli - 73%) un ģeopolitisko konfliktu (CAE - 77% , Rietumeiropa - 65%, Globāli - 60% ).
Uzņēmumu vadītāji Latvijā norāda, ka, lai mazinātu ģeopolitiskā konflikta radītās sekas, viņu pārstāvētie uzņēmumi galvenokārt plāno dažādot preču/pakalpojumu piedāvājumu (37%), investēt kiberdrošībā vai datu aizsardzības jomā (28%) un pielāgot savu klātbūtni atsevišķos mērķa tirgos (25%). Kopumā situācija Baltijā ir līdzīga, taču plānoto pasākumu prioritāte un proporcija atšķiras. Kā liecina Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV dati, 2022. gads Latvijas kibertelpā uzskatāms par izaicinājumiem bagātāko un kiberuzbrukumiem intensīvāko periodu visā CERT.LV pastāvēšanas vēsturē, reģistrēto un apstrādāto incidentu skaitam pieaugot par 40%.1
Ilgtspējas jautājumi uzņem apgriezienus
Ar ilgtspēju saistītie faktori arvien vairāk ietekmē uzņēmumus, valsts iestādes un to darbiniekus, kā arī tiem ir pieaugoša ietekme uz investoru un patērētāju izvēles izdarīšanu. Klimata pārmaiņas nosaka nepieciešamību rīkoties, tādēļ arvien lielāks skaits uzņēmumu visā pasaulē apņemas samazināt savas CO2 emisijas. Lai pielāgotos dažādajiem ilgtspējas izaicinājumiem, tie tiek aplūkoti ESG sistēmas ietvaros, kā rezultātā uzņēmumi savā darbībā ievieš noteiktus vides, sociālās atbildības un pārvaldības standartus.
Ilgtspēja jau šobrīd ir viens no svarīgākajiem uzņēmējdarbības stūrakmeņiem, taču Eiropas Savienības Zaļais kurss un izvirzītais mērķis klimata neitralitātes sasniegšanā, tai piešķir vēl nozīmīgāku lomu un daudziem uzņēmumiem liek pārskatīt savu līdzšinējo darbības modeli. To veicina arī 2022. gada novembrī ES Padomes apstiprinātā Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), kura paredz plašam uzņēmumu lokam gada pārskatos obligāti iekļaut ilgtspējas ziņojumu par uzņēmuma ilgtspējas mērķiem un to izpildi, lai veidotu zaļāku, taisnīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu un sasniegtu noteiktos ilgtspējīgas attīstības mērķus.
Latvijā un Igaunijā ar ESG saistītos jautājumus galvenokārt risina uzņēmuma valde, savukārt Lietuvā ar šiem jautājumiem, ciešā valdes uzraudzībā, visbiežāk strādā specializēta ESG nodaļa vai eksperts, uz ko norāda 36% augstākā līmeņa vadītāju Lietuvā. Latvijā uz to norāda tikai 13%.
Pamatojoties uz Latvijas augstākā līmeņa vadītāju atbildēm, 33% norāda, ka viņu pārstāvētie uzņēmumi jau ir izstrādājuši pārejas plānu ilgtspējīgai attīstībai, savukārt 31% šobrīd strādā pie šāda plāna izstrādes. Trešā daļa aptaujāto vadītāju Latvijā (37%) arī norāda, ka viņu pārstāvētais uzņēmums nav izstrādājis šādu plānu un šobrīd to darīt neplāno, līdzīga nostāja ir 35% aptaujāto vadītāju Lietuvā, savukārt Igaunijā šādās domās ir tikai 20% aptaujāto.
Soļi ceļā uz ilgtspējīgāku uzņēmējdarbību
Aptuveni ceturtā daļa aptaujāto vadītāju Latvijā norāda, ka tuvākā gada laikā plāno nodarboties ar ESG būtiskuma novērtēšanas jautājumiem (24%), oglekļa pēdas aprēķiniem (21%), kā arī plāno organizēt attiecīgas apmācības (20%). Lietuvā un Igaunijā augstākā līmeņa vadītāji kā galvenos ESG pasākumus, kam plāno pievērsties tuvāko 12 mēnešu laikā, izceļ oglekļa pēdas aprēķinus (Lietuva - 39%, Igaunija – 32%), ESG stratēģijas izstrādi (Lietuva – 34%, Igaunija – 31%) un ESG apmācības (Lietuva – 30%, Igaunija - 29%).
Uzņēmumu vadītāji Baltijā neplāno apjomīgas atlaišanas
Salīdzinot ar 2022. gada 31. janvāri, kad reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9%, 2023. gada janvārī šis rādītājs samazinājās līdz 6,3%. Bezdarba līmenis Latgales reģionā (13,0%) gan joprojām ir vairāk nekā divas reizes augstāks nekā vidēji Latvijā un gandrīz trīs reizes augstāks nekā Rīgas reģionā (4,5%)2. Jaunas darba vietas galvenokārt veidojas ekonomiski aktīvākajos reģionos un lielajās pilsētās, savukārt lielākais darba meklētāju skaits ir mazāk attīstītos reģionos, apgrūtinot sabalansētu darba tirgus attīstību.
Kopumā situācija darba tirgū ir nostabilizējusies un ir atsākusi augt gan iedzīvotāju nodarbinātība, gan turpina samazināties bezdarbs,
vienlaikus nodarbināto skaits un nodarbinātības līmenis joprojām nedaudz atpaliek no pirms pandēmijas perioda, kas līdztekus demogrāfiskiem procesiem sašaurina darbaspēka piedāvājumu un paaugstina darbaspēka nepietiekamības riskus. Pandēmija ir būtiski ietekmējusi paradumu maiņu sabiedrībā, radot ne tikai iepriekš nebijušas iespējas un vajadzības darba tirgū, bet arī jaunus izaicinājumus. Būtiski ir pieaugusi dažādu digitālo risinājumu izmantošana ikdienā, nodrošinot gan nepieciešamo infrastruktūru attālinātā darba, mācību, iepirkšanās un citu procesu nodrošināšanai.
Šīs pārmaiņas iezīmē arī daudz plašākas attālinātā darba iespējas, kas atstāj ietekmi uz darba tirgu, sniedzot dažādus ieguvumus gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, vienlaikus atsevišķām darba ņēmēju grupām liekot apgūt jaunas prasmes un pārkvalificēties, kas pieprasa arī pārdomātu rīcību no politikas veidotājiem.
Personāla atlase – izaicinājums Baltijas reģionā
Viens no lielākajiem uzņēmumu vadītāju izaicinājumiem Baltijā jau vēsturiski ir darbaspēka pieejamība. Kopumā uzņēmumu vadītāji Baltijā uzskata, ka kvalificēta personāla atlase joprojām ir sarežģīta, taču gadu gaitā nav kļuvusi ievērojami grūtāka. Ja pērn 67% aptaujāto Latvijas augstākā līmeņa vadītāju uzskatīja, ka personāla atlase kļuvusi grūtāka, tad šogad šis rādītājs ir krities par 15 procentpunktiem līdz 52%. Vēl lielāks kritums vērojams Lietuvā un Igaunijā. Lietuvā, kur pērn 89% augstākā līmeņa vadītāju atbildēja, ka, viņuprāt, jaunu darbinieku piesaiste ir kļuvusi grūtāka, šogad tā domā 55% aptaujāto, savukārt Igaunijā 43% (aizvadītajā gadā – 75%). Pieaudzis to vadītāju skaits, kuriem šķiet, ka personāla atlase ir tikpat izaicinoša kā pirms gada (Latvijā – 40%, Lietuvā - 33%, Igaunijā – 43%). Vērtējot jaunu darbinieku piesaisti, Baltijas vadītāju vidū valda vienprātība – personāla atlase joprojām ir nopietns izaicinājums mūsu reģionā.
Trešā daļa aptaujāto vadītāju Latvijā (34%, kritums par 6 procentpunktiem salīdzinot ar aizvadīto gadu) prognozē, ka nākamā gada laikā tiks palielināts darbinieku skaits viņu pārstāvētajā uzņēmumā, kas ir zemākais rādītājs kopš 2019. gada, kad darbaspēka pieaugumu prognozēja aptuveni ceturtā daļa (27%) aptaujāto uzņēmumu vadītāju Latvijā. Līdzīgu prognozi izsaka arī augstākā līmeņa vadītāji citās Baltijas valstīs. Jānorāda, ka tikai 5% (aizvadītajā gadā - 9%) aptaujāto uzņēmumu vadītāju Latvijā plāno samazināt darbinieku skaitu. Ievērojami lielākā daļa aptaujāto vadītāju Latvijā (62%), tāpat kā citās Baltijas valstīs prognozē, ka darbinieku skaits tuvāko 12 mēnešu laikā saglabāsies esošajā līmenī.
Valdības uzdevumi – konkurētspējīgi nodokļi, aizsardzība un drošība
Uzņēmējdarbības vides kvalitāte nenoliedzami ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem Latvijas tautsaimniecības konkurētspējai un attīstībai. Jo labāki apstākļi tiek nodrošināti uzņēmējiem, jo lielākas investīcijas iespējams sagaidīt valsts tautsaimniecībā, kas savukārt veicina labklājības līmeņa paaugstināšanos valsts iedzīvotāju vidū.
2022. gada oktobrī Latvijā ievēlēja 14. Saeimu, kas aizvadītā gada 14. decembrī apstiprināja jauno, jau 41. Ministru kabinetu, kura sastāvs papildināts ar Klimata un enerģētikas ministriju. Valdības veidošanas procesā daudz ticis diskutēts par prioritātēm, sabiedrība un uzņēmēji šajā sarežģītajā globālajā situācijā sagaida valdības spēju īstenot nopietnas reformas un demonstrēt stingru mugurkaulu, un nelokāmību valstiski svarīgos jautājumos. Jaunizveidotās valdības mērķis saskaņā ar apstiprināto valdības deklarāciju ir ekonomikas transformācija, kas paredz mērķētu darbu piecās cieši saistītās jomās – valsts drošība un ārpolitika, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība3.
Valdības darba novērtējums
Arī šogad vispārējā apmierinātība ar valdības darbu aizvadītā gada laikā uzņēmumu vadītāju vidū Latvijā ir zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Augstākā līmeņa vadītāji Latvijā ir kopumā apmierināti ar valdības paveikto pēdējo 12 mēnešu laikā valsts aizsardzības un drošības jomā, taču aptaujas rezultāti liecina, ka šī ir vienīgā joma ar kuru vadītāji vairāk vai mazāk ir apmierināti. Augstākā līmeņa vadītāju ieskatā līdzšinējie valdības centieni attiecībā uz valsts pārvaldes izmaksu samazināšanu (86%, aizvadītajā gadā – 83%) un uzņēmējdarbības vides attīstīšanu (70%, aizvadītajā gadā – 70%) joprojām vērtējami kā pilnībā un visai neefektīvi, savukārt pēdējā gada laikā salīdzinoši būtiski pieaugusi uzņēmumu vadītāju neapmierinātība ar valdības paveikto attiecībā uz izglītības politikas atbilstību ekonomiskās vides izmaiņām (76%, aizvadītajā gadā – 60%).
Valdības prioritātes vadītāju skatījumā
Jau ceturto gadu pēc kārtas uzņēmumu vadītāji Latvijā norāda uz nodokļu vides konkurētspēju (68%, aizvadītajā gadā - 71%) kā galveno valdības prioritāti nākamajiem 12 mēnešiem, kam seko uzņēmējdarbības vides attīstīšana (55%, aizvadītajā gadā - 61%), kas savukārt pēdējos četros gados allaž ierindojusies otrajā vietā, bet kā trešo prioritāti uzņēmumu vadītāji Latvijā izceļ valsts pārvaldes izmaksu samazināšanu (55%, aizvadītajā gadā - 52%). Būtiski pieaugusi valsts aizsardzības un drošības nozīme. Ja pērn uz šo norādīja 24% aptaujāto uzņēmumu vadītāju Latvijā, tad šogad 45% to uzskata par prioritāti. Uzņēmumu vadītāji Lietuvā un Igaunijā norāda, ka, viņuprāt, galvenā valdības prioritāte ir valsts aizsardzība un drošība (Lietuvā – 62%, Igaunijā - 66%), kā arī sagaida, ka valdības prioritāšu sarakstā būs atbilstoša reaģēšana uz energokrīzi (51% abās valstīs). Vadītāji Lietuvā uzskata, ka vienai no galvenajām valdības prioritātēm jābūt arī nodokļu vides konkurētspējas veicināšanai (56%, pērn – 64%), savukārt uzņēmumu vadītāji Igaunijā trīs galveno prioritāšu sarakstā ierindo arī izglītības politikas atbilstību ekonomiskās vides izmaiņām (43%, pērn – 55%).
Aicinām iepazīties ar pētījuma rezultātiem PowerBi datu kopā:
Par aptauju
Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja tika veikta laika posmā no 2022. gada 28. novembra līdz 2023. gada 9. janvārim tiešsaistē. Aptaujā piedalījās 323 respondenti - uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji Latvijā (104), Lietuvā (55) un Igaunijā (164) no tādām nozarēm kā tirdzniecība, finanšu sektors, būvniecība, apstrādes rūpniecība, IT un telekomunikācijas, veselības aprūpe, transports u.c.. Aptaujāto uzņēmumu vadītāju pārstāvēto uzņēmumu apgrozījums aizvadītajā pārskata gadā (Latvija):
- 45% nepārsniedza 5 miljonus eiro;
- 8% robežās no 5 - 10 miljoniem eiro;
- 10% robežās no 11 - 20 miljoniem eiro;
- 9% robežās no 21 - 50 miljoniem eiro;
- 3% robežās no 51 - 99 miljoniem eiro;
- 6% robežās no 100 - 200 miljoniem eiro;
- 2% vairāk nekā 200 miljoni eiro;
- 18% nevēlējās norādīt.
Aptaujas pamatā tika izmantoti globālās uzņēmumu vadītāju aptaujas jautājumi, kas papildināti ar Latvijai, Igaunijai un Lietuvai specifiskiem jautājumiem.
Šajā pārskatā atspoguļotās procentuālās atšķirības veidojas, izmantojot noapaļotas procentuālās vērtības.
