Mākslīgā intelekta tehnoloģija, starp daudzām citām, ir uz palikšanu, jo tā runā ar mums cilvēku valodā. Esam izpētījuši tehnoloģiju, padalījāmies pieredzē. Ir svarīgi būt reālistiskiem par tehnoloģiju sniegtajām iespējām, ņemot vērā nepieciešamo darbu, prasmes, zināšanas un finansiālās izmaksas, kas nepieciešamas to efektīvai izmantošanai.
Vebinārā apskatījām šādas tēmas
Vebinārs noderīgs uzņēmumu vadītājiem, dažādu iekšējo procesu pārzinātājiem, piemēram, kvalitātes vadītājiem, informācijas tehnoloģiju pārvaldniekiem, kuru pienākumos ietilpst zināšanu pārvaldība uzņēmumā.
Lektores
Dr.dat. Baiba Apine, CISA, PMP
PwC Latvija IT konsultāciju direktore
Gunda Karnīte
PwC Latvija IT konsultante, GenAI speciāliste
Parunājiet ar mani par informācijas drošību man saprotamā valodā
Uzrunājot uzņēmējus par informācijas drošības riskiem, teju katrs stāsts sākas ar zaudējumu piesaukšanu datu noplūdes, pazaudēšanas dēļ. Piemēram, pēc Harvard Business Review datiem, biržā tirgotiem uzņēmumiem vidēji akciju vērtība samazinājās par 7,5% pēc datu noplūdes.
Playback of this video is not currently available
Kiberdrošība ne tikai balstās uz aizsardzības, atklāšanas un reaģēšanas principiem, bet arī ietver:
Digitalizācija uzņēmumos vairs nav vispārīga frāze, tā realizējusies konkrētās darbībās. Uzņēmuma vadība bez stostīšanās un aizķeršanās var nosaukt vismaz divas lietas, kas tagad uzņēmumā ir datorā, no telefona vai planšetes. Digitālie risinājumi skar ne tikai finanšu, dokumentu vadības, noliktavas u.c. brīvi, plašā sortimentā un no vairākiem piegādātājiem pieejamas sistēmas, bet arī uzņēmumam specifiskas iekārtas.
Mēs pareizi pārvaldām informācijas tehnoloģijas, bet kaut kā mēs zaudējam
Pēdējā pusgada laikā esam salīdzinājuši vairāku Latvijas uzņēmumu informācijas tehnoloģiju (IT) saimniecības ar citiem atbilstošās industrijas uzņēmumiem pasaulē. Salīdzinājumu PwC veic IT stratēģijas izstrādes gaitā vai izvērtējot digitālās transformācijas briedumu uzņēmumā. Salīdzinājumam izmantojam šobrīd pasaulē par lielāko autoritāti uzskatītā APQC (American Productivity & Quality Center) apkopotos līdzīgu uzņēmumu rādītājus un ziņojumus par IT organizācijas praksi dažādu nozaru uzņēmumos. Rezultātiem ir sistēmiska tendence.
Kāpēc ieviesta sistēma ir brokastīs apēdusi apņemšanos optimizēt uzņēmuma procesus?
Katrs vadītājs vēlas optimizēt uzņēmuma darbību un darīt to skaisti. Digitāla risinājuma ieviešana ir skaists ceļš uz optimizāciju. Ja vadītāja rīcībā vienā sistēmā būtu visi dati par krājumiem noliktavā, tad varētu tos analizēt un samazināt krājumus, paātrināt to apriti un samazināt izmaksas. Vēl vadītājs gribētu sistēmu ieviest ātri un tam nevajadzētu būt sarežģīti, jo daudzu ražotāju sistēmas, piemēram, Microsoft, SAP, Oracle piedāvā gatavus risinājumus, kurus tikai jāuzstāda un mazliet jāpielāgo. Atliek izvēlēties kompetentu piegādātāju un jauns process ir tikpat kā rokā.
Digitalizācijas projekti – kāpēc tik daudz un kā tos pārvaldīt?
Katrā uzņēmumā veic vairākas paralēlas digitalizācijas aktivitātes – digitalizēt dokumentu plūsmu, rēķinus, digitalizēt ražošanas iekārtu datus, automatizēt piegādes ķēdi un ieviest jaunas sistēmas. Viss ir svarīgi un vajadzīgi, viss uzlabo uzņēmuma konkurētspēju, samazina manuālu darbu un palielina darbinieku apmierinātību. Jauni digitalizācijas projekti savairojas kā sēnes pēc lietus un kļūst arvien grūtāk tos vienlaicīgi stumt uz priekšu. Atteikties no kāda projekta arī grūti, jo ikviens no tiem sola uzņēmumam labu rezultātu. Darbinieki izdeg un vairs nespēj gan pildīt ikdienas darbu, gan piedalīties visos projektos. Šķietami vienkāršākais risinājums – uzņēmuma valde izvēlas, kuru projektu turpināt un kuru – nē. Tomēr tā nenotiek un šādas palīdzības gaidas arī nav pamatotas vairāku iemeslu dēļ.