Sadarbības partneris – palīgs konkurences mazināšanā vai vienkārši negodprātīgs?

2016. gada 27. jūlijs

Šā gada 21. jūlijā Eiropas Savienības tiesa (EST) spēra kārtējo soli cīņā pret konkurences ierobežošanu. Šoreiz Latvijas uzņēmumu rīcība bija par pamatu neskaidrībām Eiropas Savienības tiesībās. EST pieņēma lēmumu VM Remonts lietā Nr.C-542/14, kura tika ierosināta pēc Latvijas Augstākās tiesas lūguma sniegt skaidrojumu par aizliegtu vienošanās regulējuma piemērošanu karteļa lietā.

Uzņēmumiem Latvijā tikai nesen ir ticis skaidrots (ar naudas sodiem), ka to meitas sabiedrību rīcības rezultātā sodu var attiecināt arī uz mātes sabiedrībām, kā rezultātā uzņēmumu vadībai ir lielāka uzmanība jāpievērš saistīto sabiedrību likumu ievērošanai. Tagad šis atbildības loks valdei vēl vairāk ir paplašināts, lai nodrošinātu, ka to uzņēmumu īpašnieku intereses ir aizsargātas.

Sadarbības partneri šobrīd ir jaunā risku grupa uzņēmuma rīcības atbilstībai konkurences tiesībās. Lai cik tas neloģiski izklausītos no ekonomikas viedokļa, kur uzņēmējdarbības specializācija bieži vien sniedz optimālākus rezultātus resursu patēriņā, sadarbība var novest pie būtiskiem naudas sodiem, ja konkurences tiesībām nepievērš pietiekamu uzmanību. Šajā gadījumā pat nav būtiski, vai sadarbība notiek ar konkurentu, piegādātāju vai klientu. Katrā gadījumā būs savi riski un iespējamais atbildības apjoms.

Konkrētais EST lēmums ir interesants tieši uzņēmumu attiecībām ar ārpakalpojumu sniedzējiem – apakšuzņēmēji, konsultanti, pakalpojumu sniedzēji vai tik pat labi tos varētu saukt par starpniekiem. Līdz šim uzņēmumi apzinājās, ka tieši kontakti ar konkurentiem par cenām vai plāniem ir bīstami. Taču, kā būtu, ja šo rīcību veic kāds cits? Kurš turklāt ir neatkarīgs uzņēmums. Vai tad atbildību par šī sadarbības partnera rīcību var attiecināt uz pakalpojuma saņēmēju? EST (un drīz vien arī Konkurences padome) uzskata, ka var.

Lēmums VM Remonts lietā sniedz trīs scenārijus, kur uzņēmumu var sodīt par dalību kartelī, kur tā piesaistītais partneris ir rīkojies pretēji konkurences noteikumiem, bet paša uzņēmuma rīcība nav klaji prettiesiska. Šie nav izsmeļoši gadījumi, taču tie ir praktiski.

Apstākļu fons šiem piemēriem ir vienkāršs – uzņēmums X nodod savu komercnoslēpumu (izmaksu aprēķinus) pakalpojumu sniedzējam, lai tas sagatavo cenu piedāvājumu konkursam. Kas noved pie tā, ka pakalpojumu sniedzēja sagatavotās cenas liecina par cenu saskaņošanu konkursā ar uzņēmuma X konkurentiem Y un Z.

2. Scenārijs

Uzņēmums X apzinājās tā pakalpojuma sniedzēja un uzņēmuma konkurentu Y un Z pret konkurenci vērstās darbības, tostarp uzņēmums X ir bijis informēts, ka tā komercnoslēpums tiks izmantots, sagatavojot konkurentu Y un Z piedāvājumus. Šis gadījums ir diezgan nepārprotams, uzņēmumam būtu aktīvi jāvēršas pret šādu rīcību un jādara viss iespējamais, lai tā pakalpojumu sniedzējs neiesaistītos konkurenci ierobežojošās darbībās ar tā konkurentiem.

Uzņēmumiem ir vairākas iespējas, kā nodrošināt savu atbilstību konkurences tiesībām jauno EST atziņu gaismā. Taču, vai Latvijas uzraugošā iestāde (Konkurences padome) to atzīs par pietiekamu, nav paredzams. Kā var secināt no EST lēmuma, tiesa nav pievienojusies nedz Komisijas, nedz Latvijas viedoklim, tāpēc ir būtiski likumu uzraugošajai iestādei būt piesardzīgai šo atziņu interpretēšanā un steidzamā piemērošanā.

Nav grūti aizliegt visu, kas nav tieši atļauts, taču šāda pieeja var ietekmēt tautsaimniecības konkurētspēju. Uzņēmumi nedrīkst tikt turēti bailēs no naudas sodiem bez skaidra sabiedrības ieguvuma no šāda stāvokļa, jo īpaši laikā, kad Komisija ir piemērojusi jaunu augstāko sodu (EUR 2,9 miljardi) uzņēmumiem par konkurences tiesību pārkāpumu kravas automašīnu tirgū. Vienlaikus nav grūti iztēloties Konkurences padomes grūtības pierādījumu iegūšanā, kad uzņēmumi apzināti pārkāpj konkurences tiesības, un pārkāpuma pamatojumam ir vien daži pierādījumi, kuriem uzņēmumi nav pievērsuši pietiekamu vērību.

Ja Jūs neesat pārliecināti par sava sadarbības partnera lomu vai rīcības tiesiskumu, aicinām vērsties pēc konsultācijas pie ZAB “PricewaterhouseCoopers Legal” vecākā jurista Māra Butāna, Eiropas Savienības un Konkurences tiesību prakses grupas vadītāja, tālr. 26578281 (maris.butans@lv.pwclegal.com).