PricewaterhouseCoopers (PwC) 15. janvārī pasaules ekonomikas forumā Davosā prezentēja 27. “Globālās uzņēmumu vadītāju aptaujas” (“27th Annual PwC Global CEO Survey”) rezultātus. Arī Baltijas reģionā jau vairāk nekā 10 gadus organizējam uzņēmumu vadītāju aptauju, lai noskaidrotu un salīdzinātu vadītāju viedokli, ieceres un redzējumu par uzņēmējdarbības vidi, izaicinājumiem un attīstības perspektīvām. Šogad aptaujā piedalījās 387 augstākā līmeņa vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Aptaujas dati liecina, ka pērn izteikti pesimistisko skatu, ir nomainījis piesardzīgs optimisms. Teju trešdaļa uzņēmumu vadītāju Latvijā (31%), nedaudz mazāk Lietuvā (24%) un Igaunijā (18%), uzskata, ka tuvākā gada laikā pasaulē ekonomikas situācija uzlabosies, savukārt vairāk nekā puse uzņēmēju Lietuvā un Igaunijā, bet 39% Latvijā prognozē, ka situācija ekonomikā nemainīsies. Attiecībā uz savu valstu ekonomiku, vislielākie optimisti Baltijā ir Lietuvas uzņēmēji – 37% šogad sagaida izaugsmi. Latvijā optimistiski par savas valsts tautsaimniecības attīstību noskaņoti 31% uzņēmēju, bet Igaunijā vadītāji ir skeptiski – 52% uzņēmēju šogad rēķinās ar ekonomikas situācijas pasliktināšanos.

Latvijā sagaida valsts tautsaimniecības situācijas uzlabošanos

Vairāk nekā trešdaļa uzņēmumu vadītāju reģionos – pasaulē 44%, Rietumeiropā 32% un Centrālajā un Austrumeiropā (CAE) 51%.

Attiecībā pret Baltijas reģiona valstīm, ja pērnajā gadā vairums uzņēmumu vadītāju Latvijā (63%) pauda pārliecību par ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, tad šogad rādītāji ir ievērojami mainījušies – 31% Latvijas uzņēmumu vadītāju uzskata, ka tuvākā gada laikā tautsaimniecības situācija valstī uzlabosies (kas ir par 21 procentpunktu vairāk nekā aizvadītajā gadā), savukārt 37% uzskata, ka situācija paliks nemainīga. Nedaudz labākas prognozes sniedz uzņēmumu vadītāji Lietuvā – 37% uzskata, ka tautsaimniecības situācija uzlabosies, savukārt mazāk optimistiski ir Igaunijas uzņēmumu vadītāji, kuru prognozes par ekonomisko izaugsmi ir sarukušas par 1 procentpunktu salīdzinājumā ar pērno gadu – no 10% uz 9%. Vienlaikus samazinājies arī to uzņēmumu vadītāju skaits Igaunijā, kas uzskata, ka ekonomiskā situācija valstī pasliktināsies, tomēr tas joprojām saglabājas augsts – 52%.

Prognozes par apgrozījuma izaugsmi īstermiņā kļūst nedaudz piesardzīgākas

Baltijas uzņēmumu vadītāju prognozes par sava pārstāvētā uzņēmuma apgrozījuma virziena izmaiņām nav krasi mainījušās, joprojām saglabājot augstu pārliecību par apgrozījuma palielinājumu tuvāko 12 mēnešu laikā.

Lietuvā un Igaunijā teju puse aptaujāto – 49% un 45% – norāda, ka, viņuprāt, uzņēmuma apgrozījums nākamajos 12 mēnešos augs (aizvadītajā gadā Lietuvā 53%, Igaunijā nemainīgi – 45%), daļa uzņēmumu vadītāju uzskata, ka apgrozījums tuvākā gada laikā nemainīsies – 38% Lietuvā un 35% Igaunijā.

Kā atklāj aptaujas rezultāti, uzņēmēji Latvijā ir nedaudz piesardzīgāki – 37% respondentu uzskata, ka uzņēmuma apgrozījums palielināsies (kas ir par 9 procentpunktiem mazāk nekā pērnajā gadā), savukārt to uzņēmumu vadītāju skaits, kas uzskata, ka viņu vadītā uzņēmuma apgrozījums nākamo 12 mēnešu laikā saglabāsies esošajā līmenī, ir audzis – 45% (aizvadītajā gadā 36%).

Uzņēmumu vadītāji Baltijā pārliecināti par sava uzņēmuma apgrozījuma izaugsmi ilgtermiņā

Uzņēmumu vadītāju skatījums uz apgrozījuma kāpumu tuvāko 3 gadu laikā ir optimistiskāks, kas nozīmē, ka pašreizējās ekonomiskās nelīdzsvarotības un nenoteiktības kontekstā tiek ievērota piesardzība un stabilas izaugsmes iespējas gaidītas ilgākā laika posmā. 

Respondenti visās Baltijas valstīs joprojām ir pārliecināti par apgrozījuma palielināšanos nākamo trīs gadu periodā (Latvijā – 72%, Lietuvā – 79%, Igaunijā – 79%). Kaut gan rādītājs ir nedaudz krities, salīdzinot ar iepriekšējo gadu rezultātiem, tas joprojām saglabājas augsts.

Kā liecina aptaujas rezultāti, mākslīgā intelekta (MI) rīku integrēšanai uzņēmējdarbībā kļūst arvien lielāka nozīme. Teju puse aptaujāto uzņēmumu vadītāju CAE uzskata, ka tuvāko 12 mēnešu laikā MI palielinās efektivitāti gan darbinieku (49%), gan paša (53%) darbā pavadītajā laikā, būtiski palielinot arī rentabilitāti (38%) un apgrozījumu (30%).  Baltijas valstu respondentu prognozes ir nedaudz mērenākas, taču arī viņi prognozē lielāku MI klātbūtni gan savā, gan uzņēmuma ikdienā.

Pēc aptaujas dalībnieku domām, MI rīku integrēšana minimāli, bet ietekmēs arī darbinieku skaita izmaiņas - 14% respondentu Latvijā norāda, ka, viņuprāt, MI ietekmē darbinieku skaits samazināsies par 5% vai vairāk, savukārt 8% aptaujāto norāda, ka darbinieku skaits palielināsies par 5% vai vairāk. Līdzīgās domās ir arī aptaujātie vadītāji CAE reģionā.

Uzņēmumu vadītāji Baltijā joprojām norāda uz izaicinājumiem darbaspēka pieejamības jautājumā. Situācija gan ir stabilizējusies, taču tā aizvien ir sarežģīta, īpaši Latvijā un Lietuvā, kur vairāk nekā 50% aptaujāto uzņēmumu vadītāju (Latvijā - 64%, Lietuvā 52%) uzskata, ka darbinieku atlase ir kļuvusi grūtāka. Tikai 7% aptaujāto Latvijā un 10% Lietuvā norāda, ka ir kļuvis vieglāk uzņēmumam piesaistīt jaunus darbiniekus.

Nedaudz citādāka aina iezīmējas Igaunijā, kur šogad fiksēts pēdējos piecos gados zemākais rādītājs respondentu vidū, kas norāda, ka jaunu darbinieku piesaiste uzņēmumam kļuvusi grūtāka (38%). Igaunijā arī vairāk nekā divas reizes palielinājies to respondentu skaits, kas atzīst, ka ir kļuvis vieglāk uzņēmumam piesaistīt jaunus darbiniekus (26%). Tas ir atkārtots augstākais fiksētais rādītājs pēdējos piecos gados Igaunijā.

Atalgojuma prognozes

Salīdzinot ar 2023. gadu, Latvijā vairāk nekā divas reizes ir samazinājies to vadītāju skaits, kuri norāda, ka neplāno pārskatīt darbinieku atalgojuma līmeni (12%, aizvadītajā gadā 26%). Vienlaikus ievērojami pieaudzis to aptaujāto augstākā līmeņa vadītāju skaits, kuri plāno palielināt darbinieku algas robežās līdz 5% (šogad tie ir 53%, pērn 30%). Tas nozīmē, ka šogad lielākā daļa respondentu Latvijā prognozē algu kāpumu 5% robežās. Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā lielākā daļa aptaujāto (47%) norāda uz plāniem paaugstināt algas robežās līdz 5%, savukārt Lietuvā 45% aptaujāto norāda uz plāniem paaugstināt algas par 6-10% (attiecīgi Latvijā 31%, Igaunijā 34%). Atšķirībā no Latvijas, Lietuvā un Igaunijā palielinājies to respondentu skaits, kuri norāda, ka šajā gadā neplāno algu palielināšanu (attiecīgi 11% un 16%).

Uzņēmumu vadītāji Baltijā norāda, ka viņu vadītie uzņēmumi aktīvi veic darbības, kas saistītas ar klimata pārmaiņu mazināšanu. Starp darbībām dominē energoefektivitātes uzlabošana, ko uzsākuši 55% aptaujāto uzņēmumu Latvijā, 55% Lietuvā un 54% Igaunijā. Tāpat aptaujātie uzņēmumu vadītāji norāda, ka viņu pārstāvētie uzņēmumi rada novatoriskas, klimatam draudzīgas preces, pakalpojumus vai tehnoloģijas (Latvijā - 39%, Lietuvā - 40%, Igaunijā - 47%) un pārdod preces, pakalpojumus vai tehnoloģijas, kas atbalsta klimata noturības pasākumus (Latvija - 37%, Lietuva - 35%, Igaunija - 38%).

31% aptaujāto vadītāju Latvijā norāda, ka viņu pārstāvētie uzņēmumi jau ir izstrādājuši pārejas plānu ilgtspējīgai attīstībai, savukārt 40% šobrīd strādā pie šāda plāna izstrādes. Samazinājies to respondentu skaits, kas atzīst, ka viņu pārstāvētais uzņēmums nav izstrādājis šādu plānu un šobrīd to darīt neplāno (29%, pērn – 37%). Līdzīga situācija ir novērojama Igaunijā, kur 28% respondentu apgalvo, ka uzņēmumam ir izstrādāts pārejas plāns ilgtspējīgai attīstībai, bet 41% norāda, ka ir ceļā uz šāda plāna izveidi. Lietuvā tikai aptuveni piektā daļa aptaujāto (21%), norāda uz pārejas plāna esību, savukārt 44% aktīvi strādā pie plāna izstrādes.

Novērtējot uzņēmējdarbības vidi un būtiskākos faktorus, kas var radīt draudus biznesa attīstībai, Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji kā galveno risku viennozīmīgi izceļ ģeopolitiska konflikta iespējamību (79% Latvijā, 66% Lietuvā un Igaunijā). Otrs nozīmīgākais risks ir kiberdrošība, bet tādi pērn izteikti riski kā inflācija un energokrīze gada laikā savu nozīmi ir būtiski zaudējuši.