PricewaterhouseCoopers (PwC) 15. janvārī pasaules ekonomikas forumā Davosā prezentēja 27. “Globālās uzņēmumu vadītāju aptaujas” (“27th Annual PwC Global CEO Survey”) rezultātus. Arī Baltijas reģionā jau vairāk nekā 10 gadus organizējam uzņēmumu vadītāju aptauju, lai noskaidrotu un salīdzinātu vadītāju viedokli, ieceres un redzējumu par uzņēmējdarbības vidi, izaicinājumiem un attīstības perspektīvām. Šogad aptaujā piedalījās 387 augstākā līmeņa vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
“Uzņēmumu vadītājiem Baltijā ir atgriezusies pārliecība par ekonomikas un savu uzņēmumu veiksmīgu attīstību. Pērn ģeopolitiskie riski un augstā inflācija, kā arī spriedze energoresursu un citu izejvielu tirgos radīja uzņēmējos visai drūmu nākotnes ainu, bet šogad uzņēmēji ir optimistiskāki. Pozitīvi vērtējams tas, ka aizvien vairāk uzņēmēju domā par biznesa transformāciju, lai kļūtu konkurētspējīgāki un ilgtspējīgāki. Jāatzīmē, ka jau piekto gadu pēc kārtas uzņēmēji Latvijā signalizē par nepieciešamību veidot konkurētspējīgāku nodokļu politiku, kā arī ir jūtama uzņēmēju prasība pēc lielākas paredzamības biznesa vides regulējumā,"
Aptaujas dati liecina, ka pērn izteikti pesimistisko skatu, ir nomainījis piesardzīgs optimisms. Teju trešdaļa uzņēmumu vadītāju Latvijā (31%), nedaudz mazāk Lietuvā (24%) un Igaunijā (18%), uzskata, ka tuvākā gada laikā pasaulē ekonomikas situācija uzlabosies, savukārt vairāk nekā puse uzņēmēju Lietuvā un Igaunijā, bet 39% Latvijā prognozē, ka situācija ekonomikā nemainīsies. Attiecībā uz savu valstu ekonomiku, vislielākie optimisti Baltijā ir Lietuvas uzņēmēji – 37% šogad sagaida izaugsmi. Latvijā optimistiski par savas valsts tautsaimniecības attīstību noskaņoti 31% uzņēmēju, bet Igaunijā vadītāji ir skeptiski – 52% uzņēmēju šogad rēķinās ar ekonomikas situācijas pasliktināšanos.
Vairāk nekā trešdaļa uzņēmumu vadītāju reģionos – pasaulē 44%, Rietumeiropā 32% un Centrālajā un Austrumeiropā (CAE) 51%.
Attiecībā pret Baltijas reģiona valstīm, ja pērnajā gadā vairums uzņēmumu vadītāju Latvijā (63%) pauda pārliecību par ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, tad šogad rādītāji ir ievērojami mainījušies – 31% Latvijas uzņēmumu vadītāju uzskata, ka tuvākā gada laikā tautsaimniecības situācija valstī uzlabosies (kas ir par 21 procentpunktu vairāk nekā aizvadītajā gadā), savukārt 37% uzskata, ka situācija paliks nemainīga. Nedaudz labākas prognozes sniedz uzņēmumu vadītāji Lietuvā – 37% uzskata, ka tautsaimniecības situācija uzlabosies, savukārt mazāk optimistiski ir Igaunijas uzņēmumu vadītāji, kuru prognozes par ekonomisko izaugsmi ir sarukušas par 1 procentpunktu salīdzinājumā ar pērno gadu – no 10% uz 9%. Vienlaikus samazinājies arī to uzņēmumu vadītāju skaits Igaunijā, kas uzskata, ka ekonomiskā situācija valstī pasliktināsies, tomēr tas joprojām saglabājas augsts – 52%.
Baltijas uzņēmumu vadītāju prognozes par sava pārstāvētā uzņēmuma apgrozījuma virziena izmaiņām nav krasi mainījušās, joprojām saglabājot augstu pārliecību par apgrozījuma palielinājumu tuvāko 12 mēnešu laikā.
Lietuvā un Igaunijā teju puse aptaujāto – 49% un 45% – norāda, ka, viņuprāt, uzņēmuma apgrozījums nākamajos 12 mēnešos augs (aizvadītajā gadā Lietuvā 53%, Igaunijā nemainīgi – 45%), daļa uzņēmumu vadītāju uzskata, ka apgrozījums tuvākā gada laikā nemainīsies – 38% Lietuvā un 35% Igaunijā.
Kā atklāj aptaujas rezultāti, uzņēmēji Latvijā ir nedaudz piesardzīgāki – 37% respondentu uzskata, ka uzņēmuma apgrozījums palielināsies (kas ir par 9 procentpunktiem mazāk nekā pērnajā gadā), savukārt to uzņēmumu vadītāju skaits, kas uzskata, ka viņu vadītā uzņēmuma apgrozījums nākamo 12 mēnešu laikā saglabāsies esošajā līmenī, ir audzis – 45% (aizvadītajā gadā 36%).
Uzņēmumu vadītāju skatījums uz apgrozījuma kāpumu tuvāko 3 gadu laikā ir optimistiskāks, kas nozīmē, ka pašreizējās ekonomiskās nelīdzsvarotības un nenoteiktības kontekstā tiek ievērota piesardzība un stabilas izaugsmes iespējas gaidītas ilgākā laika posmā.
Respondenti visās Baltijas valstīs joprojām ir pārliecināti par apgrozījuma palielināšanos nākamo trīs gadu periodā (Latvijā – 72%, Lietuvā – 79%, Igaunijā – 79%). Kaut gan rādītājs ir nedaudz krities, salīdzinot ar iepriekšējo gadu rezultātiem, tas joprojām saglabājas augsts.
Uzņēmumu vadītāji Baltijā izceļ trīs galvenās jomas, kurās šī gada laikā viņu pārstāvētie uzņēmumi apsver veikt ieguldījumus. Vadītāji norāda uz investīcijām procesu un sistēmu automatizēšanā (Latvija – 68%, Lietuva – 65%, Igaunija – 72%) un darbaspēka kvalifikācijas celšanu prioritārajās jomās (Latvija – 53%, Lietuva – 60%, Igaunija – 59%). Salīdzinot ar aizvadītā gada aptaujas rezultātiem, šogad visai ievērojami pieaudzis to respondentu skaits, kas norāda uz plāniem investēt jaunu tehnoloģiju (t.sk. mākoņa, mākslīgā intelekta u.c. progresīvu tehnoloģiju) ieviešanā (Latvija – 50%, Lietuva – 48%, Igaunija – 52%), savukārt sarucis (par vairāk nekā 10 procentpunktiem) atbalsts plāniem investēt alternatīvo enerģijas avotu izmantošanā.
40% aptaujāto uzņēmumu vadītāju Latvijā, 45% Lietuvā un 49% Igaunijā uzskata, ka viņu vadītais uzņēmums pēc 10 gadiem nebūs ekonomiski dzīvotspējīgs, ja saglabās esošo biznesa modeli. Salīdzinot ar 2023. gada aptaujas rezultātiem, vērtējot aptaujāto vadītāju viedokli Latvijā, tas ir par 9 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Tas liecina, ka vadītāji apzinās transformācijas nozīmi biznesa tālākai pastāvēšanai un plāno attiecīgu rīcību. Visos reģionos samazinājies to respondentu īpatsvars, kas ir pārliecināti, ka viņu vadītais uzņēmums, saglabājot esošo biznesa modeli, būs ekonomiski dzīvotspējīgs vairāk nekā 10 gadus. Dramatiskākās izmaiņas notikušas Igaunijā, kur vadītāju pārliecība par uzņēmuma dzīvotspēju 10 un vairāk gadus ir samazinājusies par 22 procentpunktiem, līdz 44%.
Kā liecina aptaujas rezultāti, mākslīgā intelekta (MI) rīku integrēšanai uzņēmējdarbībā kļūst arvien lielāka nozīme. Teju puse aptaujāto uzņēmumu vadītāju CAE uzskata, ka tuvāko 12 mēnešu laikā MI palielinās efektivitāti gan darbinieku (49%), gan paša (53%) darbā pavadītajā laikā, būtiski palielinot arī rentabilitāti (38%) un apgrozījumu (30%). Baltijas valstu respondentu prognozes ir nedaudz mērenākas, taču arī viņi prognozē lielāku MI klātbūtni gan savā, gan uzņēmuma ikdienā.
Pēc aptaujas dalībnieku domām, MI rīku integrēšana minimāli, bet ietekmēs arī darbinieku skaita izmaiņas - 14% respondentu Latvijā norāda, ka, viņuprāt, MI ietekmē darbinieku skaits samazināsies par 5% vai vairāk, savukārt 8% aptaujāto norāda, ka darbinieku skaits palielināsies par 5% vai vairāk. Līdzīgās domās ir arī aptaujātie vadītāji CAE reģionā.
Uzņēmumu vadītāji Baltijā joprojām norāda uz izaicinājumiem darbaspēka pieejamības jautājumā. Situācija gan ir stabilizējusies, taču tā aizvien ir sarežģīta, īpaši Latvijā un Lietuvā, kur vairāk nekā 50% aptaujāto uzņēmumu vadītāju (Latvijā - 64%, Lietuvā 52%) uzskata, ka darbinieku atlase ir kļuvusi grūtāka. Tikai 7% aptaujāto Latvijā un 10% Lietuvā norāda, ka ir kļuvis vieglāk uzņēmumam piesaistīt jaunus darbiniekus.
Nedaudz citādāka aina iezīmējas Igaunijā, kur šogad fiksēts pēdējos piecos gados zemākais rādītājs respondentu vidū, kas norāda, ka jaunu darbinieku piesaiste uzņēmumam kļuvusi grūtāka (38%). Igaunijā arī vairāk nekā divas reizes palielinājies to respondentu skaits, kas atzīst, ka ir kļuvis vieglāk uzņēmumam piesaistīt jaunus darbiniekus (26%). Tas ir atkārtots augstākais fiksētais rādītājs pēdējos piecos gados Igaunijā.
Ceturtā daļa aptaujāto Latvijā – 24% (kritums par 8 procentpunktiem salīdzinot ar 2023. gada rezultātiem), prognozē, ka šī gada laikā darbinieku skaits viņu uzņēmumā palielināsies. Arī Igaunijā respondentu skaits, kas prognozē darbinieku skaita palielināšanos, ir krities – 28% (aizvadītajā gadā 35%), savukārt uzņēmumu vadītāji Lietuvā savās prognozēs ir krietni optimistiskāki – 55% aptaujāto uzņēmumu vadītāju Lietuvā atzīst, ka darbinieku skaits viņu vadītajos uzņēmumos šī gada laikā palielināsies.
Salīdzinot ar 2023. gadu, Latvijā vairāk nekā divas reizes ir samazinājies to vadītāju skaits, kuri norāda, ka neplāno pārskatīt darbinieku atalgojuma līmeni (12%, aizvadītajā gadā 26%). Vienlaikus ievērojami pieaudzis to aptaujāto augstākā līmeņa vadītāju skaits, kuri plāno palielināt darbinieku algas robežās līdz 5% (šogad tie ir 53%, pērn 30%). Tas nozīmē, ka šogad lielākā daļa respondentu Latvijā prognozē algu kāpumu 5% robežās. Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā lielākā daļa aptaujāto (47%) norāda uz plāniem paaugstināt algas robežās līdz 5%, savukārt Lietuvā 45% aptaujāto norāda uz plāniem paaugstināt algas par 6-10% (attiecīgi Latvijā 31%, Igaunijā 34%). Atšķirībā no Latvijas, Lietuvā un Igaunijā palielinājies to respondentu skaits, kuri norāda, ka šajā gadā neplāno algu palielināšanu (attiecīgi 11% un 16%).
Uzņēmumu vadītāji Baltijā norāda, ka viņu vadītie uzņēmumi aktīvi veic darbības, kas saistītas ar klimata pārmaiņu mazināšanu. Starp darbībām dominē energoefektivitātes uzlabošana, ko uzsākuši 55% aptaujāto uzņēmumu Latvijā, 55% Lietuvā un 54% Igaunijā. Tāpat aptaujātie uzņēmumu vadītāji norāda, ka viņu pārstāvētie uzņēmumi rada novatoriskas, klimatam draudzīgas preces, pakalpojumus vai tehnoloģijas (Latvijā - 39%, Lietuvā - 40%, Igaunijā - 47%) un pārdod preces, pakalpojumus vai tehnoloģijas, kas atbalsta klimata noturības pasākumus (Latvija - 37%, Lietuva - 35%, Igaunija - 38%).
31% aptaujāto vadītāju Latvijā norāda, ka viņu pārstāvētie uzņēmumi jau ir izstrādājuši pārejas plānu ilgtspējīgai attīstībai, savukārt 40% šobrīd strādā pie šāda plāna izstrādes. Samazinājies to respondentu skaits, kas atzīst, ka viņu pārstāvētais uzņēmums nav izstrādājis šādu plānu un šobrīd to darīt neplāno (29%, pērn – 37%). Līdzīga situācija ir novērojama Igaunijā, kur 28% respondentu apgalvo, ka uzņēmumam ir izstrādāts pārejas plāns ilgtspējīgai attīstībai, bet 41% norāda, ka ir ceļā uz šāda plāna izveidi. Lietuvā tikai aptuveni piektā daļa aptaujāto (21%), norāda uz pārejas plāna esību, savukārt 44% aktīvi strādā pie plāna izstrādes.
Novērtējot uzņēmējdarbības vidi un būtiskākos faktorus, kas var radīt draudus biznesa attīstībai, Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji kā galveno risku viennozīmīgi izceļ ģeopolitiska konflikta iespējamību (79% Latvijā, 66% Lietuvā un Igaunijā). Otrs nozīmīgākais risks ir kiberdrošība, bet tādi pērn izteikti riski kā inflācija un energokrīze gada laikā savu nozīmi ir būtiski zaudējuši.
Baltijas uzņēmumu vadītāji ir vienisprātis par galvenajiem trim traucējumiem, kas varētu ietekmēt viņu pārstāvēto uzņēmumu darbību. Aptaujātie vadītāji Latvijā kā galveno problēmu izcēla likumvides un regulējuma izmaiņas (40%), kas liecina, ka uzņēmumu vadītājiem nepieciešama stabilitāte un paredzama biznesa vide, kurā tie varētu attīstīt savu darbību un plānot to ilgtermiņā. Respondenti Lietuvā kā galveno traucēkli norādīja piegādes ķēdes traucējumus (49%), kas ir nozīmīgi, lai spētu nodrošināt uzņēmējdarbības nepārtrauktību. Šī problēma var būt saistīta ar piegādes ķēdes sarežģītību vai izmaiņām globālajā tirgus dinamikā. Nedaudz vairāk nekā puse (51%) uzņēmumu vadītāji Igaunijā norāda, ka konkurences un tirgus pārkāpumu ietekme ir galvenais traucēklis biznesa veiksmīgā attīstībā. Tas norāda uz nepieciešamību pēc efektīvas konkurences politikas un tirgus uzraudzības, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un aizsargātu uzņēmējdarbības intereses.
Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja tika veikta laika posmā no 2023. gada 5. decembra līdz 2024. gada 16. janvārim tiešsaistē. Aptaujā piedalījās 387 respondenti - uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji Latvijā (121), Lietuvā (82) un Igaunijā (184) no tādām nozarēm kā tirdzniecība, finanšu sektors, būvniecība, apstrādes rūpniecība, IT un telekomunikācijas, veselības aprūpe, transports u.c.
Piezīmes:
Aptaujas pamatā tika izmantoti globālās uzņēmumu vadītāju aptaujas jautājumi, kas papildināti ar Latvijai, Igaunijai un Lietuvai specifiskiem jautājumiem.
Šajā pārskatā atspoguļotās procentuālās atšķirības veidojas, izmantojot noapaļotas procentuālās vērtības.
Aptaujāto uzņēmumu vadītāju pārstāvēto uzņēmumu apgrozījums aizvadītajā pārskata gadā (Latvija):