Krīze vissmagāk skārusi Eiropas un Kanādas zāģmateriālu biznesu

2009. gada 11. septembris
Ingūna Vitenburga
LETA-Nozare.lv

Jaunākajā "Wood Markets Group Inc" un "PricewaterhouseCoopers " pētījumā apkopota informācija, kurā salīdzināti mežizstrādes un kokzāģētavu ienākumi 29 pasaules reģionos. Vidējie statistiskie zaudējumi 2008. gadā (ņemot vērā EBITDA) bija 12 ASV dolāru kub.m., savukārt šī gada 1. cet. - 14 ASV dolāru. Pirmām kārtām jau situāciju ietekmēja ASV celtniecības apjomu straujais kritums, kuru radīja ekonomiskā un finanšu krīze. Ņemot vērā Kanādas tirgus atkarību no amerikāņu tirgus, Kanāda cieta visvairāk - valsts austrumos zāģmateriālu kompāniju zaudējumi sasniedza 37 ASV dolāru kubikmetrā, pēdās aiz Kanādas uzņēmumiem zaudējumu apjomu lieluma ziņā seko Eiropas uzņēmumi.

Pēc jaunākajiem aprēķiniem, noturēt peļņu vislabāk izdevies kompānijām, kuras darbojas zemeslodes Dienvidu pusē.

Krievijas kompānijām, kurām ir pašām savas licences koksnes sagatavošanā, savukārt ir viens no zemākajiem koksnes kā izejvielas cenu rādītājiem, dažos Krievijas reģionos šis rādītājs ir zemāks par 40 ASV dolāriem par kub. m. Kanādas uzņēmumi pat šī gada 2. cet. izjūt pasaules ekonomiskās krīzes ietekmi. Zemās produkcijas cenas un vājais pieprasījums gandrīz visa 2. cet. periodā, radījuši 660 milj. Kanādu (599.8 milj. ASV dolāru) dolāru lielus zaudējumus. Pagājušā gada 2. cet. zaudējumi bija 462 milj. Kanādas dolāru (414.9 milj. ASV dolāru). Savukārt šī gada pirmajā ceturksnī zaudējumi sasniedza 480 milj. Kanādas dolāru (436 milj. ASV dolāru). Vienlaikus, kā atzīst pētnieki, 2. cet. beigās, ir fiksēta augšupejoša tendence. Ņemot vērā, ka pieauguši eksporta apjomi uz Ķīnu, pieaugušas cenas piemēram, celulozei. Savukārt tēriņi par izejmateriāliem, elektroenerģiju un citi pašizmaksas rādītāji bija zemāki nekā 2008. gada 2. cet.

"PricewaterhouseCoopers" eksperti atzīst, ka dažas lielas Kanādas mežsaimniecības kompānijas joprojām izjūt finanšu grūtības, jo vēl nav izveidojusies stabila ekonomiskā konjunktūra un nav audzis pieprasījums.

ASV situācija ir uzlabojusies straujāk, jo desmit lielākie kokrūpniecības uzņēmumi ir spējuši strādāt ar peļņu - 839 milj. ASV dolāru. Peļņa gūta galvenokārt pateicoties tam, ka izdevies summāri iegūt 1 mljrd. ASV dolāru nodokļu atlaides, izmantojot alternatīvo degvielu.

Eiropas kompānijas savukārt 2. cet., līdzīgi kā Kanādas uzņēmumi, cietušas zaudējumus, 412 milj. eiro apmērā. Pagājušā gada 2. cet. Eiropas uzņēmumiem vēl izdevās strādāt ar 459 eiro milj. peļņu.