COVID-19: Darba tiesību ceļvedis

Mūsu nolūks ir veicināt uzticēšanos un risināt sabiedrībai būtiskus jautājumus, tāpēc vēlamies jūs informēt par jaunākajām aktualitātēm un pieejamajiem resursiem darba tiesību jomā saistībā ar COVID-19. 

Jautājumu gadījumā, lūdzam sazināties ar PwC Legal zvērinātu advokātu 

Māri Paipu jebkurā laikā (e-pasts: maris.paipa@pwc.com; tel. 29284579). Citu ar ārkārtējo situāciju saistītu jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar PwC Legal Helpdesk 24/7 komandu šeit.

 

Dīkstāves noteikšana

Dīkstāve ir situācija, kad darbinieks ir gatavs veikt darba pienākumus, bet darba devējs tādu vai citādu apsvērumu dēļ to nenodrošina vai nespēj nodrošināt ar darbu.

Ja darbinieks atrodas dīkstāvē, tad darba devējam ir jāmaksā:

  • darba samaksa, ja noteikta laika alga;

  • vidējā izpeļņa, ja noteikta akorda alga

Ja dīkstāve radusies darbinieka vainas dēļ, tad darbinieks atlīdzību nesaņem. Vairumā dīkstāves gadījumu, kas radušies saistībā ar COVID-19, nebūs iespējams noteikt, ka dīkstāve radusies darbinieka dēļ, taču katrs dīkstāves gadījums būtu jāskata individuāli, lai secinātu, vai darba devējam dīkstāve jāapmaksā.

 

Dīkstāves pabalsts

2020.gada 22.martā pieņemts likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kas nosaka dīkstāves pabalstu: darba devējiem nav jāapmaksā dīkstāve, savukārt darbiniekiem tiek izmaksātas kompensācijas.

Dīkstāves pabalstu varēs saņemt sekojoši uzņēmumi:

  • kuru ieņēmumi 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30 procentiem;

  • kuru ieņēmumi 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20 procentiem, un tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

  • krīzes skartā darba devēja eksporta apjoms 2019. gadā veido 10 % no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 euro;

  • krīzes skartā darba devēja izmaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 euro;

  • ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 euro.

Papildus izskatiet MK noteikumu arī 12.punktā minētos kritērijus, kas nosaka dīkstāves pabalsta kritērijus: https://likumi.lv/ta/id/313514-noteikumi-par-covid-19-izraisitas-krizes-skartiem-darba-devejiem-kuri-kvalificejas-dikstaves-pabalstam-un-nokaveto-nodoklu

Dīkstāves pabalsts:

  • Apmērs - līdz 75 % no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi;

  • netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;

  • izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā komersants pieņem darbā jaunus darbiniekus.

PwC Legal komanda ir izveidojusi īpašu palīgmateriālu, kas palīdzēs jums ietaupīt laiku, izvērtējot atbilstību Dīkstāves pabalsta saņemšanas kritērijiemhttps://pwc.to/39sD2t2

.

 

 

Slimības lapas

20.03.2020. pieņemts likums “Grozījumi likumā Par materinitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz:

  • ja darbiniekam no šī gada 22.marta līdz 30.jūnijam saistībā ar Covid-19 saslimšanu vai atrašanos karantīnā būs izsniegta darbnespējas lapa, slimības pabalstu piešķirs un izmaksās par laiku no darbnespējas otrās dienas.  Slimības pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Par šo periodu izsniedzama B darbanespējas lapa, ko apmaksā valsts,

  • Darba ņēmējam, kuram sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā izsniegta darbanespējas A lapa un tiesības uz darba devēja izmaksājamo slimības naudu radušās līdz 2020. gada 21. martam un darbnespēja nepārtraukti turpinās pēc 2020. gada 22. marta, slimības naudu par pārejošu darbnespēju izmaksā darba devējs līdz 10. darbnespējas dienai.

     

Atstādināšana no darba sakarā ar darba drošības un veselības normatīvu pārkāpumiem

Darba likuma 58.pants nosaka, ka darba devējam ir tiesības atstādināt darbinieku no darba, ja darbinieka neatstādināšana var kaitēt viņa paša vai trešo personu  veselībai. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums izsniegt darbiniekam par to rakstveida rīkojumu.

Ja darbinieka atstādināšana no darba ir bijusi nepamatota darba devēja vainas dēļ, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku, kā arī atlīdzināt ar atstādināšanu radušos zaudējumus.

Darba devējs nedrīkst atstādināt darbinieku ilgāk par trim mēnešiem.

 

Uzteikums sakarā ar darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu vai apdraudējumu citu personu drošībai un veselībai

Darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, ja vienlaicīgi pastāv šādi elementi:

  1. darbinieks rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus un

  2. darbinieks ar savu rīcību apdraudējis citu personu drošību un veselību.

Lai darba devējs varētu uzteikt darba līgumu uz šī pamata, viņam jāvadās pēc Darba aizsardzības likumā noteiktā un uz tā pamata izdotajiem 2009. gada 28. aprīļa MK noteikumiem Nr. 359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās”, kas nosaka nodarbināto drošības un veselības aizsardzības prasības darba vietās. 

Tas nozīmē, ka pārkāpumam jābūt būtiskam, tādam, kas apdraud citu personu drošību un veselību. Apstāklis, ka darbinieks pārkāpis darba drošības noteikumus, bet pārkāpums ir bijis nenozīmīgs, nevar būt par pamatu, lai darbiniekam uzteiktu darba tiesiskās attiecības. 

Darba devējam ir pienākums pieprasīt no darbinieka rakstveida paskaidrojumu, un tos izvērtēt, vērtējot izdarītā pārkāpuma smagumu, apstākļus, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējo darbu.

Darba devējs var uzteikt darba līgumu ne vēlāk kā 1 mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, neieskaitot darbinieka pārejošas darbnespējas laiku vai laiku, kad viņš ir bijis atvaļinājumā vai nav veicis darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

 

Pieņemtie pamatdokumenti:

  1. MK rīkojums Nr. 103, 2020. gada 12. marts, “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” https://likumi.lv/ta/id/313191-par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu
  2. Likums, 2020.gada 20.marts, “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” https://likumi.lv/ta/id/313373-par-valsts-apdraudejuma-un-ta-seku-noversanas-un-parvaresanas-pasakumiem-sakara-ar-covid-19-izplatibu  Stājas spēkā: 22.03.2020 Piemērojas no: 12.03.2020
  3. Grozījumi likumā Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (Slimības lapas) https://likumi.lv/ta/id/313377-grozijums-likuma-par-maternitates-un-slimibas-apdrosinasanu Stājas spēkā: 22.03.2020
  4. Grozījumi MK noteikumos “Darbnespēju lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” (Slimības lapas) https://likumi.lv/ta/id/313175-grozijums-ministru-kabineta-2001-gada-3-aprila-noteikumos-nr-152-darbnespejas-lapu-izsniegsanas-un-anulesanas-kartiba- Stājas spēkā: 14.03.2020
  5. Ekonomikas ministra rīkojums Par sociālās distancēšanas nodrošināšanu tirdzniecības vietās  https://m.likumi.lv/doc.php?id=313369
  6. Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiemhttps://likumi.lv/ta/id/313514-noteikumi-par-covid-19-izraisitas-krizes-skartiem-darba-devejiem-kuri-kvalificejas-dikstaves-pabalstam-un-nokaveto-nodoklu

 

Māris Paipa

Zvērināts advokāts, Riga, PwC Latvia

+371 29284579; +371 6709 4400

E-pasts

Sekojiet mums