Globālā pārtikas nozare cenšas sabalansēt vairākas prioritātes – nodrošināt uzturvielām bagātu pārtiku, taupīt resursus un pielāgoties mainīgajām patērētāju prasībām. Šīs izmaiņas ietekmē lauksaimniekus, tirgotājus, ražotājus, mazumtirgotājus un publisko sektoru. Pieaug sadarbība, inovācijas un konverģence, radot jaunas iespējas un potenciālu veicināt nozares kopējos apgrozījuma rādītājus. Arī Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionam tas piedāvā plašas attīstības perspektīvas – bet, ko šajā pārmaiņu posmā sagaida patērētāji un kas ir viņu prioritātes?
PwC patērētāju aptaujas "Voice of the Consumer 2025" CAE izdevums analizē pašreizējos pārtikas pircēju paradumus, vienlaikus pievēršot uzmanību nozares nākotnes tendencēm, kas būs fokusētas uz veselīgu uzturu un tehnoloģiskām inovācijām.
Pētījuma dati atklāj, ka ekonomiskā nenoteiktība un dzīves dārdzība joprojām ir galvenie faktori, kas ietekmē patērētāju uzvedību. Šādos apstākļos uzņēmumiem ir jāspēj pielāgoties – gan ar cenu politiku, gan ar produktu portfeļa optimizāciju. Tajā pašā laikā, veselības un ilgtspējas aspekti kļūst par jauniem izaugsmes virzītājiem, kas prasa stratēģisku skatījumu uz tirgus attīstību un klientu vajadzību izpratni.
Ilze Rauza,Partnere, Nodokļu nodaļas vadītāja, PwC LatvijaUzziniet vairāk par patērētāju vēlmēm un pārtikas nozares tendencēm Centrālajā un Austrumeiropā
Lejupielādējiet ziņojumu angļu valodā (PDF, 2.34MB)
Patērētāju dinamika: Cena, drošība un veselība
CAE patērētāji ir cenas ziņā jūtīgi, bet vienlaikus prasīgi. Viņus satrauc dzīves dārdzība, ekonomiskā nestabilitāte un ģeopolitika, taču šie faktori nemazina viņi prasības pēc augstvērtīgiem produktiem, radot sarežģītu mijiedarbību starp finansiāliem ierobežojumiem, veselīgu, taču dārgāku uzturu un kvalitāti. Šī situācija liek pārtikas uzņēmumiem reaģēt un meklēt jaunas inovāciju iespējas, lai piedāvātu produktus, kas apmierina gan cenas, gan kvalitātes prasības, pielāgojoties mainīgajām patērētāju gaidām.
Tas atspoguļojas arī patērētāju pieejā pārtikas iepirkumiem. Noteicošais faktors, kas tiek izvērtēts iegādājoties pārtikas produktus aptaujāto patērētāju vidū ir cena (64%), taču garšai arī ir ļoti būtiska nozīmē (56%). Liela daļa patērētāji (37%) pievērš uzmanību arī akcijām un speciālajiem piedāvājumiem. Papildus tam, patērētāji novērtē uzticamus zīmolus (28%) un vietējas izcelsmes produktus (18%), norādot uz ilgtermiņa attiecībām ar zīmoliem un atbalstu vietējai ražošanai. Zīmoliem ir jābūt ne tikai redzamiem, bet arī ar skaidru vērtību piedāvājumu, kas rezonē ar patērētāju ikdienas vajadzībām un vērtībām.
J: Kuri faktori jums ir vissvarīgākie, iegādājoties pārtikas produktus? (Norādiet trīs svarīgākos)
Pārtikas nozarei veiksmīgām stratēģijām jābūt vērstām uz pieejamu pārtiku, kas saglabā augstus garšas un uzturvērtības standartus. Būtiska prioritāte ir arī noturīgas un stabilas piegāžu ķēdes izveide.
Attīstās patērētāju prasības: garšīgs, veselīgs un vietējas izcelsmes
CAE reģiona pārtikas tirgū patērētāji meklē lielāku vērtību, kas padara viņus atvērtākus zīmolu maiņai. Puse aptaujāto pircēju CAE reģionā, mainot zīmolu, vienlīdz lielu nozīmi piešķir gan izdevīgākai cenai, gan garšas niansēm, savukārt vairāk nekā trešdaļu aptaujāto izmēģināt alternatīvus zīmolus motivē izdevīgi piedāvājumi.
Daudzu patērētāju izvēle CAE reģionā balstās uz veselības apsvērumiem. Cilvēki vēlas zināt, kas ir viņu pārtikā un kā tā tiek ražota, lai izvairītos no veselības riskiem. 65% aptaujāto norāda (apkopojot atbildes “Ārkārtīgi satraukti” un “Ļoti satraukti”), ka ir ļoti nobažījušies par ultraprocesētas pārtikas (produkti, kas izgatavoti, izmantojot rūpnieciskus procesus un sastāvdaļas, kas parasti netiek lietotas mājas virtuvē) radītajiem riskiem un pesticīdu izmantošanu. Tas satrauc patērētājus pat vairāk nekā cenas faktors (60%).
Svaiguma un sezonalitātes prioritizēšana atbilst veselīga uztura tendencēm. Gandrīz puse CAE patērētāju ikdienā dod priekšroku svaigiem un sezonāliem produktiem. Vietējās izcelsmes produkti ir īpaši iecienīti – pircēji divreiz biežāk izvēlas vietējo produkciju nekā importēto (30% pret 15%), apliecinot, ka ilgtspējīga pieeja un vietējās ekonomikas atbalstīšana ir daļa no ikdienas paradumiem mūsu reģionā.
Patērētāji apzinās savu personīgo atbildību, tomēr 53% aptaujāto uzskata, ka galvenā atbildība par veselīga un uzturvielām bagāta uztura veicināšanu gulstas uz pārtikas ražotājiem. CAE reģiona pircēji sagaida, ka lielie pārtikas un dzērienu uzņēmumi piedāvās vairāk produktu, kas atbilst specifiskām veselības vajadzībām vai satur mazāk kaloriju. Klienti arī vēlas, lai uzņēmumi sniegtu vairāk informācijas par veselības un uztura jautājumiem.
J: Jūsuprāt, kā lielie pārtikas un dzērienu uzņēmumi varētu veicināt patērētāju veselību un labklājību?
Dzīvesveids: Pieaug veselības un ērtības nozīme
CAE reģiona patērētāji arvien vairāk koncentrējas uz veselīgu uzturu un veselību veicinošām pārtikas izvēlēm. Vairākums aptaujāto (87%) norāda, ka kaut kādā mērā (lielākā vai mazākā) samazina alkohola patēriņu. 37% respondentu norāda, ka konsekventi izvairās no ultraprocesētas pārtikas, savukārt vairāk nekā trešdaļa ir palielinājusi alternatīvu gaļas produktu patēriņu.
Ērtība kļūst par arvien nozīmīgāku tendenci. CAE patērētāji izrāda interesi par gatavajām maltītēm – vismaz reizi nedēļā 25% ēd gatavas maltītes, bet 16% pasūta ēdienu uz mājām. Lai gan CAE reģiona iedzīvotāji ēd ārpus mājas retāk nekā vidēji pasaulē, viņu restorānu apmeklējumu biežums ir salīdzināms ar Rietumeiropas paradumiem.
J: Vidēji cik bieži jūs veicat šādas darbības?
Vēl viena būtiska dzīvesstila pārmaiņa – veselības tehnoloģiju pieņemšana. Arvien vairāk patērētāju CAE reģionā izmanto veselības lietotnes vai valkājamas ierīces – pārliecinošs vairākums aptaujāto atzīst, ka izmanto kādu no šiem rīkiem. Tas liecina par patērētāju gatavību izmantot digitālos risinājumus veselības pārvaldībai un uztura jautājumiem.
Pārtikas uzņēmumiem ir iespēja prioritizēt un pievērsties veselīgāku produktu attīstībai, piemēram, minimāli apstrādātai pārtikai. Tāpat pievilcīga var būt gatavo ēdienu klāsta paplašināšana, kas atbilst veselīga dzīvesveida prioritātēm. Vēl viens risinājums, kā atbalstīt patērētāju interesi par veselības tehnoloģijām, ir digitālo rīku izmantošana ēdienreižu plānošanai un uztura pārvaldībai.
Ilgtspēja: pārtikas pircēju uzmanības centrā
Vides jautājumi ir aktuāli CAE reģiona patērētāju vidū, pārliecinošs aptaujāto vairākums — 79% patērētāju — zināmā mērā ir nobažījušies par klimata pārmaiņām, un tas atspoguļojas arī viņu iepirkšanās paradumos.
Daudzi CAE patērētāji ir gatavi maksāt vairāk par ilgtspējīgiem risinājumiem. 35% norāda, ka būtu gatavi maksāt vairāk par pārtiku, kas veicina, piemēram, augsnes kvalitātes uzlabošanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Papildus tam 53% atzīst, ka viņus varētu pārliecināt rīkoties līdzīgi. Lai mazinātu savu ietekmi uz klimata pārmaiņām, daudzi CEE patērētāji pērk tikai to, kas nepieciešams, samazina pārtikas atkritumus, kā arī cenšas ēst sezonālus produktus.
J: Vai esat veikuši kādu no šīm darbībām, lai samazinātu savu ietekmi uz klimata pārmaiņām saistībā ar pārtikas iegādi un patēriņu? (Šis jautājums tika uzdots tikai tiem respondentiem, kuri norādīja, ka viņus satrauc klimata pārmaiņas)
Vietējo produktu izvēles iemesli sniedzas tālāk par vides apsvērumiem. Patērētāji CAE reģionā vietējo pārtiku izvēlas ne tikai ilgtspējīgas pieejas vadīti. Viņi saskata tajā veselības ieguvumus, uzskata, ka kvalitāte ir augstāka, un vēlas atbalstīt vietējos ražotājus, tirgotājus un ekonomiku. Gandrīz puse patērētāju ir gatavi maksāt vairāk par vietējiem produktiem, salīdzinot ar lētākiem importa variantiem.
Pārtikas nozarei ir būtiski domāt lokāli un saprast, kuras ilgtspējīgas prakses patērētāji uzskata par vissvarīgākajām. Daudzi CAE reģiona iedzīvotāji dod priekšroku pārtikai bez pesticīdiem (52%), vietēji ražotiem produktiem (46%), videi draudzīgam iepakojumam (34%).
Pētījums skaidri parāda, ka patērētāji CEE reģionā arvien biežāk izvēlas vietējos un pesticīdu nesaturošus produktus, kā arī pievērš uzmanību pārtikas izcelsmei un iepakojuma ilgtspējai. Šī tendence uzliek nozīmīgu atbildību ražotājiem – būt caurspīdīgiem, ētiskiem un videi draudzīgiem. Ilgtspēja vairs nav tikai reputācijas jautājums – tā kļūst par konkurētspējas priekšnoteikumu.
Maija Orbidāne,Ilgtspējas pakalpojumu vadītāja, PwC LatvijaUzziniet vairāk par patērētāju vēlmēm un pārtikas nozares tendencēm Centrālajā un Austrumeiropā
Lejupielādējiet ziņojumu angļu valodā (PDF, 2.34MB)
Par aptauju
2025. gada janvārī un februārī PwC veica aptauju, kurā piedalījās 21 075 patērētāji no 28 valstīm un teritorijām, tostarp: Austrālijas, Brazīlijas, Kanādas, Ķīnas, Ēģiptes, Francijas, Vācijas, Honkongas, Īrijas, Ungārijas, Indijas, Indonēzijas, Īrijas, Malaizijas, Meksikas, Nīderlandes, Filipīnām, Polijas, Kataras, Rumānijas, Saūda Arābijas, Singapūras, Dienvidāfrikas, Spānijas, Taizemes, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Ukrainas, Amerikas Savienotajām Valstīm un Vjetnamas. Respondenti bija vismaz 18 gadus veci, un viņiem tika uzdoti jautājumi par dažādām tēmām, kas saistītas ar pārtikas patēriņu un tendencēm, tostarp pārtikas iepirkumiem, izvēli, veselīgu uzturu, jaunajām tehnoloģijām, kā arī klimata un ilgtspējas jautājumiem.
Aptauju veica PwC Research – PwC globālais tirgus izpētes un ieskatu kompetences centrs.
