Vienlīdzīgas darba samaksas direktīva (Direktīva) ieviešanas process šobrīd visā Eiropas Savienībā norit īpaši intensīvi. Arī Latvijā top likumprojekts, kas ieviesīs šīs prasības mūsu tiesību sistēmā, vienlaikus iezīmējot jaunus pienākumus darba devējiem un skaidrākas tiesības darba ņēmējiem.
Kamēr vēl gaidām savu nacionālo regulējuma projektu, ir vērts ieskatīties citu valstu pieredzē — ne tikai lai salīdzinātu, bet arī gūtu plašāku redzējumu: kādas tendences šobrīd iezīmējas ES līmenī un kādas pārmaiņas, visticamāk, gaida arī mūs.
Vienlīdzīgas darba samaksas direktīvas ieviešanas statuss 27 ES dalībvalstīs
| Direktīva ir daļēji pārņemta vai ir publicēts likumprojekts | 12 valstis |
| Veikti pirmie soļi likumprojekta izstrādē | 7 valstis |
| Nav izstrādāts (publiskots) likumprojekts Direktīvas pārņemšanai | 8 valstis (ieskaitot Latviju) |
Kopējais apskats
Dalībvalstis ir dažādās Direktīvas ieviešanas fāzēs - vienas vēl tikai veido konceptuālās aprises nacionālajam regulējumam , citas jau sper pirmos praktiskos soļus Direktīvas prasību pārņemšanā . No visām ES valstīm visstraujāk Direktīvas pārņemšanas procesā virzījušās Polija, Beļģija un Malta.
Polija šajā kontekstā jāatzīmē īpaši, jo tur jau 2025. gada decembrī stājās spēkā pirmais nacionālais tiesību akts, kas pārņem daļu Direktīvas prasību. Tas piešķir datiem par atalgojumu jaunu statusu, nosakot, darba devējiem obligātu pienākumu par šīs informācijas sniegšanu vēl pirms darba attiecību uzsākšanas. Vienlaikus Polija turpina darbu pie nākamā tiesību akta, kas pilnā apmērā nosegs Direktīvas prasību loku un kura pieņemšana plānota līdz 2026. gada 7. jūnijam. Interesanti, ka jau šobrīd tiek apsvērti administratīvie sodi par normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošanu līdz 50 000 PLN (aptuveni 12 000 EUR).
Savukārt Zviedrija, Slovākija, Kipra un Īrija līdz 2026. gada janvārim bija pabeigušas savus nacionālos likumprojektus un nodevušas tos sabiedriskai apspriešanai.
Nīderlande ir paziņojusi par izstrādātā likumprojekta spēkā stāšanās pārcelšanu uz 2027. gada 1. janvāri, kas ir pēc oficiālā ES termiņa. Argumentācija lēmumam ir saprotama - nepieciešams rūpīgāks izvērtēšanas process - tomēr šis solis nonācis pretrunā ar Eiropas Komisijas nostāju, ka 2026. gada 7. jūnijs ir gala termiņš Direktīvas pārņemšanai, kas nav pagarināms vai pārceļams.
Tikmēr Francija, Vācija, Itālija, Čehija un virkne citu valstu ir sagatavojušas savus likumprojektus, taču pagaidām tie vēl nav nodoti izskatīšanai. Šajā posmā pieejamie projekti ļauj identificēt būtiskākās tendences - piemēram, Francija plāno diferencēt sankciju sistēmu, nosakot sodus līdz 1% no kopējā algas fonda par ziņošanas pienākuma neizpildi un līdz 450 EUR par individuāliem pārkāpumiem.
Taču septiņas dalībvalstis - tostarp Austrija, Spānija un Latvija - vēl nav publiskojušas informāciju par gaidāmo regulējumu.
Kā gatavojas mūsu kaimiņi?
Lietuva vienlīdzīgas darba samaksas jautājumu aktualizējusi jau pirms vairākiem gadiem – pat pirms Direktīva bija nonākusi Eiropas Savienības dienaskārtībā. Kopš 2019. gada Lietuvas darba sludinājumos ir obligāti jānorāda atalgojuma diapazons, un darba devējiem ir aizliegts uzdot jautājumus par kandidātu atalgojuma vēsturi. Šie noteikumi, kas sākotnēji varēja šķist drosmīgi atalgojuma konfidencialitātes kontekstā, šobrīd izrādās vizionārs solis – tie pilnībā atbilst Direktīvas saturam un mērķiem.
2025. gada rudenī Lietuvas parlaments sāka skatīt plašāku likumprojektu paketi, kura paredz pilnīgu Direktīvas prasību pārņemšanu. Viena no nozīmīgākajām izmaiņām ir prasība uzņēmumiem neatkarīgi no darbinieku skaita izveidot caurspīdīgu un strukturētu atalgojuma sistēmu. Līdz šim pienākums neattiecās uz tām organizācijām, kurās ir mazāk nekā 20 darbinieku, taču turpmāk tas kļūs saistošs visiem darba devējiem. Tajā pašā laikā Lietuva plāno piemērot Direktīvā paredzēto atvieglojumu mazajiem uzņēmumiem, proti, darba devēji ar mazāk nekā 50 darbinieku būs atbrīvoti no pienākuma publiskot kritērijus, kas nosaka atalgojuma attīstību (algas pārskatīšanu). Arī sodu sistēmai Lietuvā top skaidrākas aprises. Administratīvās atbildības kodeksā ir ieskicēti naudas sodu intervāli - no 300 līdz 1450 EUR par būtiskiem pārkāpumiem un līdz 3000 EUR atkārtotu pārkāpumu gadījumā. Tīši pārkāpumi, piemēram, grāmatvedības dokumentu neuzrādīšana, var rezultēties vēl augstākos sodos - no 2700 līdz 6000 EUR par vienu pārkāpumu.
Savukārt Igaunijā likumprojekts ir izstrādāts un nodots publisko institūciju izvērtēšanai, kā arī valsts ir izstrādājusi digitālu risinājumu “Palgapeegel”, kas mazina administratīvo slogu uzņēmumiem, ļaujot analizēt atalgojuma atšķirības . Rīks ir pieejams bez maksas un vienkārši lietojams. Tā funkcionalitāte palīdz darba devējiem analizēt atalgojuma atšķirības starp dzimumiem, izmantojot datus, kas jau ir iepriekš iesniegti valsts informācijas sistēmās, tāpēc izvērtējuma veikšanai nav nepieciešamas papildu pārskatu tabulas vai manuāla datu apkopošana.
Turklāt uzņēmumi, kas izmanto programmatūru ar piekļuvi statistikas dienesta datu apmaiņas platformai, varēs automātiski ģenerēt Direktīvā prasītos ziņojumus, izmantojot platformas starpniecību.
Vienlaikus Igaunija īsteno projektu “PALK”, kura ietvaros tiek izstrādāta darba vērtības novērtēšanas metodika. To uzņēmumi varēs izmantot brīvprātīgi, taču šogad tiks sagatavotas tiešsaistes apmācības, kas soli pa solim izskaidros metodikas piemērošanu un caurspīdīgas atalgojuma sistēmas ieviešanu praksē.
Kas notiek Latvijā?
Attiecībā uz Latviju situācija saglabājusies nemainīga. Atbildīgās valsts institūcijas līdz šim nav sniegušas precīzu informāciju par to, kad tiks publicēts likumprojekts Direktīvas prasību pārņemšanai nacionālajā regulējumā.
Balstoties uz Labklājības ministrijas sniegto oficiālo informāciju, likumprojekta izstrādi plānots pabeigt šī gada sākumā.
Tomēr individuālajā dialogā ar ministrijas pārstāvjiem iezīmējas nākamie soļi. Pirmie ar likumprojekta saturu iepazīsies sociālie partneri - arodbiedrības, darba devēju organizācijas un citas saistītās puses. Tikai pēc šīs pirmās sarunu kārtas likumprojekts tiks publicēts oficiālajās valsts platformās, tostarp tapportals.lv. Tādējādi sabiedriskā apspriešana, visticamāk, sāksies vēlāk, nekā sākotnēji cerēts.
Kopumā, vērtējot Direktīvas ieviešanas progresu Eiropas Savienībā, secināms, ka dalībvalstis atrodas atšķirīgos sagatavotības posmos. Atšķirīgais temps un pieejas rada gan iespējas, gan izaicinājumus uzņēmumiem, īpaši tiem, kas darbojas vairākās jurisdikcijās. Šī daudzveidība nozīmē, ka būs nepieciešams sekot līdzi dažādiem termiņiem, procedūrām un prasībām, vienlaikus tā ļauj savlaicīgi izvērtēt, kādi sistēmiskie un tehniskie risinājumi varētu būt nepieciešami turpmākai atbilstības nodrošināšanai.
Tādēļ uzņēmumiem šobrīd ir būtiski proaktīvi sekot līdzi gan vietējiem, gan starptautiskajiem notikumiem, izvērtēt to potenciālo ietekmi un savlaicīgi pārskatīt darba samaksas sistēmu caurspīdīgumu un struktūru. Jo brīdī, kad tiks publiskots Latvijas likumprojekts, sagatavotība nodrošinās ātrāku un efektīvāku pielāgošanos jaunajām prasībām.
Mēs turpināsim sekot likumprojekta tapšanas gaitai un informēsim Jūs, tiklīdz tiks publicēti būtiski jaunumi. Aktualitātes iekļausim nākamajās īsziņās un rakstos.
Kontakti
