Mūsdienās bieži dzirdam jēdzienu “ilgtspēja” jeb ESG, kuru cilvēki sākotnēji vairāk sasaistīja ar vidi un klimata pārmaiņām. Pēdējā laikā ļoti aktualizējas arī ESG sociālais pīlārs un pārvaldības pīlārs, runājot, piemēram, par darbiniekiem, piegādes ķēdēm vai nodokļu pārvaldību. Nodokļu caurspīdīgums un nodokļu pārvaldība ESG kontekstā tiek aktualizēta arī PwC uzņēmumu tīklā – pērn tika publicēts PwC pētījums “Tax transparency and sustainability reporting in 2023”.
Pētījumā aplūkoti 269 biržā kotētu uzņēmumu (Austrālija, Brazīlija, Vācija, Īrija, Dienvidāfrika, Spānija, Šveice, Apvienotā Karaliste) ilgtspējas pārskati – konkrētāk, vai un kā uzņēmumi tajos atspoguļo nodokļu aspektus. Pētījumā tika izvērtēts, kādus ilgtspējas ietvarus (t.i., dokumentus un vadlīnijas) uzņēmumi izmanto visvairāk, lai atspoguļotu nodokļu aspektus savos ilgtspējas pārskatos.
Šajā rakstā atgādināsim iemeslus, kāpēc nodokļu aspekti mūsdienās būtu jāuzskata par būtisku ilgtspējas komponenti, un skaidrosim, kādu informāciju par nodokļu pārvaldību uzņēmums var iekļaut savā ilgtspējas pārskatā, balstoties uz PwC pētījumu.
Nodokļi ir naudas līdzekļi, ko valsts var izmantot dažādām ilgtspējas iniciatīvām
Latvijā ir noteikti 14 nodokļi, kurus uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa likumu. Nesamaksātie nodokļi (to apjomu var izteikt, piemēram, ar nodokļu plaisas aprēķina metodi) ir viena no ēnu ekonomikas sastāvdaļām. Saskaņā ar VID aplēsēm viena nodokļa – VSAOI – plaisa 2022. gadā bija ap 580 miljoni eiro. Salīdzinājumam, 2024. gada valdības prioritātēm – iekšējai un ārējai drošībai, izglītībai un veselībai – paredzētais papildu finansējums (papildus esošajām valsts programmām) ir 486 miljoni eiro. Tātad, ja tikai viens no 14 nodokļiem būtu samaksāts pienācīgā apmērā, Latvijai būtu iespējams dubultot papildu finansējumu šā gada prioritātēm.
Nodokļu ieņēmumi tiek izmantoti dažādu ilgtspējas, sociālo un jebkuru citu valsts prioritāšu finansēšanai. Lai gan ikviens nodokļu maksātājs (gan fiziska persona, gan uzņēmums) ir atbildīgs par pienācīgu un godprātīgu nodokļu nomaksu, īpaša rūpība nodokļu jautājumos būtu jāpievērš tieši lielajiem nodokļu maksātājiem un lielajiem uzņēmumiem, tostarp ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (“CSRD”) subjektiem.
Nodokļi kā būtiska ilgtspējas tēma
CSRD ietekmē ap 50 000 uzņēmumus, tostarp vairāk nekā 200 uzņēmumus Latvijā, uzliekot ES uzņēmumiem pienākumu publiski atklāt informāciju par būtiskām ilgtspējas tēmām. CSRD subjektiem ir jāsagatavo ilgtspējas pārskats saskaņā ar Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartiem (“ESRS”).
ESRS aptver ilgtspējas tēmas visos vides, sociālajos un pārvaldības pīlāros un paredz īpašas informācijas atklāšanas prasības. Lai noteiktu ilgtspējas tēmas, par kurām būs jāatklāj informācija savā ilgtspējas pārskatā, uzņēmumam ir jāveic dubultā būtiskuma novērtējums. Tas ietver uzņēmuma ietekmes uz vidi un sabiedrību novērtējumu (“ietekmes būtiskums”) un novērtējumu par to, kā ilgtspējas tēmas var ietekmēt uzņēmuma turpmāko darbību (“finansiālais būtiskums”). Dažos uzņēmumos nodokļus varētu uzskatīt par būtisku ilgtspējas tēmu, ņemot vērā samaksātā nodokļu apjoma sabiedrisko nozīmi un arī investoru pastiprināto kontroli attiecībā uz nodokļiem. Šādiem uzņēmumiem būs jāatklāj konkrēta informācija par savu pieeju nodokļiem un nodokļu nomaksai. Tādējādi, veicot dubultā būtiskuma novērtējumu, ir ļoti svarīgi ņemt vērā nodokļu aspektus.
Vienlaikus, ja ir kāda uzņēmumam būtiska ilgtspējas tēma, ko ESRS neaplūko (piemēram, pie tāda secinājuma var nonākt tieši par nodokļu jautājumiem), tad uzņēmumam par to joprojām jāatklāj informācija, lai lasītāji (sabiedrība) varētu saprast ar ilgtspēju saistīto ietekmi, riskus vai iespējas.
Tālāk esam apkopojuši informāciju no PwC pētījuma, lai skaidrotu, kāda informācija par nodokļiem būtu jāiekļauj uzņēmumu ilgtspējas pārskatos.
Kādi ilgtspējas ietvari tiek izmantoti un kā uzņēmumi ziņo par nodokļiem?
PwC speciālistu komanda secināja – lai ilgtspējas pārskatos runātu par nodokļiem, uzņēmumi izmanto šādus dokumentus, standartus un vadlīnijas (aicinām izmantot saites, lai apskatītu katru dokumentu):
GRI standarts (GRI 207: Tax 2029 standard);
S&P Globālais korporatīvās ilgtspējas novērtējums (S&P Global Corporate Sustainability Assessment);
Pasaules ekonomikas foruma 2020. gadā izdotā Baltā grāmata par ietekmes pušu kapitālisma mērīšanu (World Economic Forum White Paper 2020 Measuring Stakeholder Capitalism);
ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem par atbildīgu uzņēmējdarbību (OECD Guidelines for Multinational Enterprises on Responsible Business Conduct)
PwC pētījumā secināts, ka no minētajiem dokumentiem visbiežāk ticis izmantots GRI standarts. Tas satur četras informācijas atklāšanas prasības (disclosures), kas attiecas uz nodokļiem: Disclosure 207-1, 207-2, 207-3, 207-4. Tālāk ir aprakstīta katra no šīm informācijas atklāšanas prasībām, kā arī raksta autori komentē katru no tām.
| Disclosure 207-1. Pieeja nodokļiem | Disclosure 207-2. Nodokļu pārvaldība, kontrole un risku vadība |
Prasība izpaust uzņēmuma nodokļu stratēģiju vai tās kopsavilkumu, kā arī informāciju par atbildīgo personu, kas pārrauga nodokļu stratēģiju. Informācija par to, kā uzņēmums ievēro nodokļu likumus un noteikumus un kā uzņēmuma nodokļu stratēģija atbilst ESG stratēģijai. Raksta autoru komentārs: Ir tikai loģiski, ka nodokļu stratēģijai jābūt sasaistītai ar uzņēmuma ESG stratēģiju. Lai gan Latvijā nodokļu stratēģija uzņēmumos nav obligāta, uzņēmumam būtu jādefinē vismaz atbildīga pieeja nodokļu nomaksai, piemēram, mērķis – 100% atbilstība nodokļu tiesību aktu prasībām vai nulles tolerance ēnu ekonomikai (un jāpaskaidro, kā tas izpaužas uzņēmumā). Savukārt informācija par nodokļu risku vadību un kontroli jāatklāj zem Disclosure 207-2. |
Prasība paskaidrot, kā uzņēmums īsteno un uzrauga savu nodokļu stratēģiju, kura atspoguļo uzņēmuma pieeju nodokļu pārvaldībai, kontrolei un riska pārvaldībai. Uzņēmumam jāatklāj, kam ir pilnvaras un atbildība par nodokļu stratēģiju, kā tā ir saskaņota ar grupas organizatorisko struktūru un vērtībām un kā tiek novērtēta tās efektivitāte. Turklāt uzņēmumam jāziņo par mehānismiem, ko tas izmanto, lai novērstu neētisku un nelikumīgu nodokļu rīcību, un jāapstiprina, ka šādi mehānismi ir uzticami. Raksta autoru komentārs: Latvijā apkopot šādu informāciju visvieglāk būs uzņēmumiem, kam jau ir izstrādāta nodokļu risku vadības politika (piemēram, kādreizējās VID Padziļinātās sadarbības programmas Zelta līmeņa dalībniekiem). |
| Disclosure 207-3. Ietekmes pušu iesaiste un ar nodokļiem saistīto problēmu pārvaldība | Disclosure 207-4. Pārskati par katru valsti (“CbCR”) |
Informācija par to, kā uzņēmums sadarbojas ar ietekmes pusēm nodokļu jautājumos. Prasība ziņot par uzņēmuma sadarbību ar finanšu iestādēm, par lobēšanas aktivitātēm un nodokļu politikas nostādnēm nozīmīgos nodokļu jautājumos, ko tas publiskojis. Informācijas izpaušanas prasība attiecas arī uz uzņēmuma mijiedarbību ar citām ietekmes pusēm, kuras ir ieinteresētas uzņēmuma nodokļu jautājumos, piemēram, sadarbības partneriem, klientiem un darbiniekiem. Raksta autoru komentārs: Kā jau minēts, šeit uzņēmums atklāj savu pieeju arī attiecībā uz sadarbības partneriem. Mūsuprāt, sadarbības partneru kontekstā var vērtēt arī VID noteikto nodokļu maksātāju reitingu, ņemot vērā uzņēmumu nodokļu nomaksas un deklarāciju iesniegšanas disciplīnu, kā arī tādu svarīgu aspektu kā darba algas atbilstību vidējam līmenim nozarē. |
CbCR informācija, kas jāatklāj atbilstoši GRI 207-4, lielā mērā atbilst ES publiskajai CbCR direktīvai un BEPS 13. darbībai. Par katru jurisdikciju, kurā darbojas uzņēmumu grupa, ir jāatklāj šāda informācija:
Raksta autoru komentārs: Latvija jau ir ieviesusi CbCR sagatavošanas prasību. Uzņēmumiem, uz kuriem tā attiecas, šādas informācijas atspoguļošana ilgtspējas pārskatā neradīs papildu administratīvo slogu. |
PwC speciālistu komanda labprāt palīdzēs Jūsu uzņēmumam saprast, vai tam ir pienākums savā ilgtspējas pārskatā atspoguļot nodokļu aspektus, kā arī piedāvājam palīdzību pārskata sagatavošanā. Labprāt palīdzēsim arī izstrādāt nodokļu stratēģiju, kas atbildīs Jūsu ilgtspējas stratēģijai un labākajai praksei. Ja Jums rodas jautājumi, lūdzam sazināties ar mums.
Nodokļu konsultācijas
