Starptautiskas uzņēmumu grupas arvien biežāk ievieš grupas kontus (cash pool), lai padarītu efektīvāku brīvo naudas līdzekļu izmantošanu un samazinātu ārējā finansējuma nepieciešamību. Grupas konts uzlabo kopējo grupas finanšu līdzekļu likviditāti, taču vienlaikus rada pienākumu pamatot, ka grupas konta darījumos piemērotās procentu likmes atbilst tirgus cenām, kā rezultātā transfertcenu analīze kļūst par neatņemamu grupas konta sastāvdaļu.
Transfertcenu regulējums Latvijā
Latvijā normatīvajos aktos nav īpašu noteikumu, kas būtu paredzēti tieši grupas konta darījumu transfertcenu analīzei, tādēļ uz tiem attiecas tādas pašas prasības kā uz citiem saistītu personu starpā veiktajiem finanšu darījumiem. Lai nodrošinātu tirgus cenas principa ievērošanu, uzņēmumam jāsagatavo transfertcenu analīze atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 677 prasībām. Izpildoties noteiktiem kritērijiem, uzņēmumam jāsagatavo arī obligātā transfertcenu dokumentācija, kā to paredz likums “Par nodokļiem un nodevām”.
Vērtīgu informāciju par finansēšanas darījumiem, t.sk. grupas konta darījumiem var iegūt no VID sagatavotā metodiskā materiāla “Transfertcenu dokumentācija”. Saskaņā ar šajā metodiskajā materiālā sniegto informāciju, VID uzskatā visi finanšu darījumi (ilgtermiņa, īstermiņa, grupas konta vai kredītlīnijas) ir uzskatāmi par aizdevumu darījumiem, kas atbilstoši jāpamato arī transfertcenu dokumentācijā. Būtiski norādīt, ka no šī VID sniegtā skaidrojuma izriet, ka aizdevumi grupas konta līderim nav uzskatāmi par depozītiem. Iekšgrupas aizdevumus nevar interpretēt kā depozītus vai uzkrājumus – nosacījumiem (procentu likmēm) jāatbilst tirgus aizdevumu nosacījumiem.
Grupas konta būtība
Grupas konts ļauj tā dalībniekiem noguldīt brīvos līdzekļus vai saņemt finansējumu, kad tas nepieciešams. Šāds darbības modelis ļauj grupai optimizēt procentu izmaksas, efektīvi pārvaldīt likviditāti un balstīt iekšgrupas finansējumu uz kopējiem resursiem. Grupas konta turētājs, kas parasti ir mātes uzņēmums vai īpaši izveidots pārvaldnieks, nodrošina naudas plūsmas koordināciju un dalībnieku norēķinus.
Pastāv divi galvenie grupas kontu veidi – fiziskais un virtuālais. Fiziskajā grupas kontā dalībnieku līdzekļi tiek faktiski pārskaitīti uz vienu kopīgu kontu, savukārt virtuālajā kontā fiziska naudas kustība nenotiek – tiek tikai konsolidēti dalībnieku kontu atlikumi procentu aprēķina vajadzībām. Fiziskais grupas konts parasti ir pieejams tikai vienā valūtā, savukārt virtuālais grupas konts vari tikt izmantots vairākās valūtās, kas bieži ir būtiska priekšrocība starptautiskām uzņēmumu grupām, kas darbojas vairākās valstīs ar atšķirīgām valūtām.
Darījumi, kas pakļauti transfertcenu analīzei
Iesaistoties grupas kontā, starp dalībniekiem rodas trīs tipiski darījumi, kas jāanalizē transfertcenu dokumentācijā:
- naudas līdzekļu noguldīšana grupas kontā, kuru veic grupas konta dalībnieki, kam ir apgrozāmo līdzekļu pārpalikums
- naudas līdzekļu aizņemšanās no grupas konta, kuru veic grupas konta dalībnieki, kam ir apgrozāmo līdzekļu deficīts; un
- naudas līdzekļu pārvaldība, kuru parasti veic grupas konta līderis.
Visiem šiem darījumiem jānosaka tirgus līmeņa atlīdzība, tas nozīmē, ka procentu likmēm gan noguldījumiem, gan aizņēmumiem, kā arī pārvaldītāja saņemtajai atlīdzībai jāatbilst tiem nosacījumiem, kādus būtu iespējams panākt starp nesaistītiem uzņēmumiem līdzīgos apstākļos.
Balstoties uz tiesu praksi, VID uzskata, ka visi iekšgrupas finansēšanas darījumi ir traktējami kā aizdevumi. Līdz ar to noguldījumi grupas kontā nav uzskatāmi par depozītiem, un tiem nevar piemērot banku depozītu likmes. Bankas kā licencētas kredītiestādes darbojas atšķirīgos regulatīvos apstākļos un parasti piedāvā zemākas likmes, jo tām ir augstāks kredītreitings nekā uzņēmumu grupas dalībniekiem. Savukārt aizņemšanās no grupas konta ir pielīdzināma īstermiņa aizdevumam, jo grupas konta primārais mērķis ir efektīva apgrozāmā kapitāla izmantošana, nevis ilgtermiņa ieguldījumu finansēšana.
Grupas konts ir efektīvs instruments likviditātes pārvaldībai un finansējuma optimizēšanai, tomēr tas rada pienākumu uzņēmumiem pamatot grupas konta darījuma ietvaros piemērotās cenas (procentu likmes). Šādai analīzei ir jāatspoguļo aizņēmēja kredītrisks, ekonomiskā būtība un darījuma dalībnieku savstarpējais labums. Kvalitatīvi sagatavota transfertcenu dokumentācija grupas konta darījumiem, ļauj būtiski samazināt transfertcenu riskus, stiprinot iekšgrupas finansējuma atbilstību normatīvajām prasībām.
Kontakti
