Transfertcenu korekcijas un PVN

Transfertcenu un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mijiedarbība ir sarežģīta, ņemot vērā atšķirīgo nodokļu sistēmu mērķus: transfertcenu regulējums kalpo uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinam, savukārt PVN ir patēriņa nodoklis, kas balstās uz darījumu vērtību. Šī atšķirība rada grūtības nodrošināt konsekvenci. Vispārējais princips paredz, ka PVN piemērošana korekcijai ir tāda pati kā pamatā esošam darījumam, ja korekcija tieši ietekmē darījuma cenu. Savukārt attiecībā uz transfertcenu metodēm (piemēram, darījuma tīrās peļņas metode) PVN piemērošana nav viennozīmīgi skaidra, jo maksājumi nav tieši saistīti ar konkrētām piegādēm.

Līdz šim transfertcenu korekcijas PVN kontekstā bija maz regulēta joma, tāpēc Latvijas un ārvalstu uzņēmumi bieži balstījās uz Eiropas Savienības PVN komitejas un PVN ekspertu grupas ieteikumiem, kas nebija juridiski saistoši.

2025. gada 4. septembrī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pieņēma nozīmīgu spriedumu lietā C-726/23 “Arcomet”, kas palīdz mazināt neskaidrību PVN piemērošanai transfertcenu korekcijām. Spriedumā šajā lietā skaidri atzīts, ka transfertcenu korekcija, kas veikta ar mērķi izlīdzināt peļņas līmeni starp saistītām personām, var būt uzskatāma par darījumu, kuram piemērojams PVN, ja tā ir atlīdzība par faktiski sniegtiem pakalpojumiem un ir skaidri noteikta līgumā.

Lietas būtība

“Arcomet” lietā bija iesaistīti divi uzņēmumi - Beļģijas mātes uzņēmums “Arcomet Service NV Belgique” un Rumānijas meitas uzņēmums “SC Arcomet Towercranes SRL”.

Mātes uzņēmums sniedza dažādus vadības un atbalsta pakalpojumus meitas uzņēmumam, un abu pušu attiecības bija detalizēti noteiktas līgumā, tostarp atlīdzības aprēķināšanas kārtība, kas bija noteikta saskaņā ar darījumu tīrās peļņas metodi, atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) transfertcenu vadlīniju rekomendācijām.

Līgums paredzēja, ka, ja Rumānijas uzņēmuma peļņas marža pārsniedz noteiktu robežu (2,74%), mātes uzņēmums izraksta koriģējošo rēķinu meitas uzņēmumam. Ja marža ir zemāka par noteikto minimumu (-0,71%), rēķinu izraksta meitas uzņēmums mātes uzņēmumam.

Laikā no 2011. līdz 2013. gadam Beļģija piemēroja izlīdzināšanas mehānismu, izrakstot rēķinus bez PVN. Savukārt Rumānijā pieeja bija nekonsekventa – dažos gadījumos šīs korekcijas tika uzskatītas par pakalpojumu un pakļautas apgrieztajai maksāšanas kārtībai (PVN reversam), citos gadījumos tās tika klasificētas kā darījumi ārpus PVN piemērošanas tvēruma.

Rumānijas nodokļu administrācija, veicot auditu, secināja, ka šīs korekcijas ir uzskatāmas par atlīdzību par pakalpojumiem un tāpēc piemērojams PVN reversā kārtībā, taču atteica priekšnodokļa atskaitīšanu, jo nebija pietiekamu pierādījumu par faktiski sniegtajiem pakalpojumiem. Strīds nonāca līdz EST, kurai bija jāatbild uz diviem jautājumiem:

Vai transfertcenu korekcija, kas veikta, lai izlīdzinātu peļņas līmeni, ir uzskatāma par atlīdzību par pakalpojumu un līdz ar to ir PVN objekts?
Vai nodokļu administrācijai ir tiesības pieprasīt papildu dokumentus (papildus rēķinam), lai pamatotu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības?

EST secinājumi

Transfertcenu korekcija var būt PVN objekts: Ja transfertcenu korekcija ir tieši saistīta ar faktiski sniegtiem pakalpojumiem starp saistītām personām un ir skaidri noteikta līgumā, tā uzskatāma par atlīdzību par pakalpojumu, kas ir ar PVN apliekams darījums. Nav izšķiroši, ka atlīdzības apmērs ir mainīgs vai atkarīgs no peļņas līmeņa - svarīgi, lai tas būtu objektīvi noteikts un puses būtu par to vienojušās.
Katrs gadījums jāvērtē individuāli: Katra situācija jāanalizē atsevišķi, ņemot vērā konkrētā darījuma apstākļus, piemēram, kādas līgumiskās attiecības pastāv starp iesaistītajām pusēm, kāds ir sniegto pakalpojumu raksturs, vai pakalpojumi tiešām ir sniegti un izmantoti ar PVN apliekamajā darbībā. Tikai pēc šādas analīzes var objektīvi secināt, vai transfertcenu korekcija ir uzskatāma par ar PVN apliekamu darījumu.
Var pieprasīt papildu pierādījumus: Nodokļu administrācijai ir tiesības pieprasīt papildu pierādījumus, lai pārliecinātos, ka pakalpojumi tiešām ir sniegti un izmantoti, lai nodrošinātu ar PVN apliekamus darījumus.
Nav nepieciešams pierādīt ekonomisko lietderību: Priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības nav atkarīgas no tā, vai darījums ir bijis “izdevīgs” vai “lietderīgs” no uzņēmuma ekonomiskā viedokļa. Galvenais kritērijs ir tas, vai pakalpojums tiešām ir saņemts un izmantots uzņēmuma ar PVN apliekamajā saimnieciskajā darbībā.

Atvērtie jautājumi

Svarīgi uzsvērt, ka EST spriedums sniedz būtisku skaidrojumu tikai konkrētās lietas ietvaros. Tiesa koncentrējās uz lietas faktiskajiem apstākļiem un atbildēja uz konkrētiem prejudiciālajiem jautājumiem konkrētajā situācijā, tādēļ vairāki aspekti paliek neskaidri:

EST spriedumā nav aplūkots gadījums, kad transfertcenu korekcijas rezultātā koriģējošo rēķinu izraksta nevis mātes uzņēmums meitas uzņēmumam, bet otrādi, proti, peļņas marža ir zem noteiktā sliekšņa un tiek kompensēti meitas uzņēmuma zaudējumi.
Tiesa nav detalizēti vērtējusi, kā tieši noteikt ar PVN apliekamo vērtību transfertcenu korekcijām, īpaši, ja korekcija attiecas uz vairākiem pakalpojumiem vai periodiem. Tāpat nav analizēts, vai šādās situācijās starp pusēm pastāv līdzsvarojoši pakalpojumi, kas varētu ietekmēt PVN bāzi vai piemērošanas kārtību.
Spriedums nesniedz atbildi uz jautājumu, kā rīkoties, ja transfertcenu korekcija tiek veikta, bet netiek izrakstīts rēķins, piemēram, ja korekcija tiek atspoguļota tikai ar iekšējiem grāmatojumiem uzņēmuma uzskaitē.

Par sprieduma ietekmi Eiropas Komisijas PVN komiteja ir sagatavojusi darba dokumentu, kurā izdarīti vispārīgi secinājumi:

Transfertcenu korekcijas var būt PVN tvērumā: tas, ka rēķins ir “kompensējoša korekcija”, automātiski nenozīmē, ka tas neietilpst PVN piemērošanas tvērumā.
Maksājumam jābūt par faktiski sniegtu pakalpojumu: mātes sabiedrībai ir jāsniedz reāli pakalpojumi (piemēram, vadības, iepirkumu vai koordinēšanas pakalpojumi), lai rēķins būtu pamatots.
Mainīgs atlīdzības apmērs pats par sevi nav šķērslis korekciju uzskatīt par darījumu: pat ja korekcija ir atkarīga no peļņas maržas, tā joprojām var tikt kvalificēta kā samaksa par pakalpojumiem.
Priekšnodokli var atskaitīt, bet ir nepieciešami pierādījumi: meitas sabiedrība var atskaitīt samaksāto PVN, ja tā pierāda, ka pakalpojumi izmantoti ar nodokli apliekamā saimnieciskajā darbībā. Nodokļu administrācijas ir tiesīgas pieprasīt papildu pamatojošus dokumentus, ne tikai rēķinu. Jāņem vērā, ka kompensējošās korekcijas būtībā ir iepriekš sniegto pakalpojumu cenas vai peļņas maržas labojums.

Drīzumā varētu būt pieejami papildu skaidrojumi par PVN piemērošanu transfertcenu korekcijām, jo šobrīd EST izskata citu lietu (C-603/24 Stellantis Portugal), kurā tiek risināts jautājums vai pakalpojumu sniegšana par atlīdzību” ietver transportlīdzekļu pārdošanas cenas korekciju, kas paredzēta līgumā, lai sasniegtu minimālo peļņas maržu, un kas tiek dokumentēta ar Eiropas ražotāju izsniegtām kredītrēķinu vai debeta rēķinu paziņojumiem.

Praktiskā ietekme

Uzņēmumiem ir jāveic rūpīga līgumu un transfertcenu politiku pārskatīšana, lai pārliecinātos, ka līgumiskās attiecības starp saistītajām pusēm ir skaidri definētas un atbilst gan transfertcenu, gan PVN prasībām.

Īpaša uzmanība jāpievērš dokumentācijai. Nodokļu administrācija ir tiesīga pieprasīt papildu pierādījumus, kas apliecina, ka pakalpojumi ir faktiski sniegti un izmantoti ar PVN apliekamiem darījumiem.

Nepareiza PVN piemērošana var radīt dubultu risku – gan par PVN nepiemērošanu, kad tas ir nepieciešams, gan par PVN piemērošanu, kad tas nav nepieciešams.

Papildus pastāv risks zaudēt priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ja nav pietiekamas dokumentācijas par faktiski sniegtajiem pakalpojumiem.