Darbinieki sagaida, ka mākslīgais intelekts uzlabos darba efektivitāti
Izjūtot arvien lielākas grūtības darbā, darbinieki pievēršas tādām jaunām tehnoloģijām kā ģeneratīvais mākslīgais intelekts (GenAI) – mākslīgā intelekta apakšjoma, kas koncentrējas uz jauna satura ģenerēšanu. 82% respondentu, kuri GenAI lieto ikdienā, paredz, ka tas nākamajos 12 mēnešos uzlabos viņu darbā pavadītā laika efektivitāti.
Darbinieki ir optimistiski noskaņoti arī par GenAI iespējām veicināt viņu izaugsmi. 49% visu mākslīgā intelekta lietotāju sagaida, ka tā rezultātā palielināsies algas – šī cerība ir vēl lielāka (76%) to darbinieku vidū, kuri lieto tehnoloģijas ikdienā. Vairāk nekā 70% mākslīgā intelekta lietotāju piekrīt, ka GenAI rīki radīs iespējas darbā būt radošākiem (73%) un uzlabos darba kvalitāti (72%).
Darbinieku galvenā prioritāte - prasmju pilnveide
Darbinieki augstu vērtē iespēju attīstīt prasmes, lai mazinātu savas bažas par nepatstāvību un veicinātu karjeras iespējas. Respondenti, kuri apgalvo, ka plāno mainīt darba devēju nākamo 12 mēnešu laikā, divreiz biežāk apsver jaunu prasmju apgūšanu nekā tie, kuri plāno palikt esošajā darbavietā (67% pret 36%), savukārt 51% daļēji vai piekrīt, ka viņu darbā vajadzīgās prasmes nākamajos piecos gados mainīsies (pretstatā 29% darbinieku, kuri darba devēju mainīt neplāno).
Vienlaikus mazāk nekā puse (46%) aptaujāto darbinieku daļēji vai piekrīt, ka darba devējs nodrošina viņiem pietiekamas iespējas apgūt jaunas prasmes, kas noderēs karjerā.
Ņemot vērā nemitīgi mainīgos darba apstākļus, aptaujā secināts, ka darbinieki ir vērīgi pret iespējām, kas tiek piedāvātas citur, un koncentrējas uz prasmju pilnveidi un mākslīgā intelekta izmantošanu.
Īpaša interese vērojama par mākslīgā intelekta ietekmi uz prasmju attīstību – 76% visu mākslīgā intelekta lietotāju uzskata, ka tas darbā radīs iespējas apgūt jaunas prasmes. Tomēr darba devējiem būs nepieciešams veikt apjomīgus ieguldījumus, lai nodrošinātu apmācībās un piekļuvi jaunajām tehnoloģijām. Starp darbiniekiem, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav izmantojuši GenAI darbā, viena trešdaļa (33%) uzskata, ka viņiem nav iespēju izmantot šo tehnoloģiju savā ikdienā, kamēr 24% darbavietās nav pieejami šādi rīki, un 23% neprot tos izmantot.
Neskatoties uz pārmaiņu tempu, vērojams arī optimisms un interese par savu darbu. 60% darbinieku pauž vismaz mērenu apmierinātību ar savu darbu (pērn – 56%). Vairāk nekā puse (57%) darbinieku, kuriem svarīgs ir darba samaksas taisnīgums, piekrīt, ka viņu darba samaksa ir taisnīga. Dzīves dārdzības radītās grūtības kopš 2023. gada ir nedaudz mazinājušās – to darbinieku īpatsvars, kam ik mēnesi paliek pāri nauda, ir palielinājies līdz 45% (iepriekš – 38%). Tomēr vairāk nekā puse (52%) atzīst, ka joprojām kaut kādā mērā izjūt finansiālas grūtības.
Tehnoloģijas fundamentāli mainījušas to, kā tiek veikti darba uzdevumi un kādas prasmes meklē darba devēji. Tādēļ darbinieki augstu vērtē uzņēmumus, kuri iegulda darbinieku prasmju pilnveidē, lai viņi joprojām būtu konkurētspējīgi un spētu efektīvi darboties digitālajā pasaulē. Uzņēmumiem savukārt jābūt proaktīviem kvalifikācijas celšanas jautājumos, prioritizējot darbinieku pieredzi, tā veiksmīgi paātrinot procesu transformāciju.
PwC Latvija personāla un organizāciju pārveides pakalpojumu vadītāja Baltijā Irēna ArbidāneGalvenie secinājumi
- Teju puse (45%) aptaujāto darba ņēmēju apgalvo, ka iepriekšējā gadā viņu darba slodze būtiski pieaugusi, un gandrīz divas trešdaļas (62%) atzīst, ka vienlaikus darbā paātrinājies pārmaiņu temps.
- Vairāk nekā ceturtdaļa (28%) darbinieku norāda, ka ir gatavi mainīt darba vietu nākamajos 12 mēnešos – tas ir lielāks īpatsvars nekā 2022. gadā darbinieku masveida migrācijas laikā (19%).
- Par prioritāti darbinieki ir izvirzījuši prasmju pilnveidošanu – mazāk nekā puse (46%) daļēji vai piekrīt, ka darba devējs viņiem nodrošina pietiekamas iespējas apgūt jaunas prasmes. Īpaši to novērtē nodarbinātie, kuri apsver iespēju pamest konkrēto darbavietu – divas trešdaļas (67%) atzīst, ka iespējas apgūt jaunas prasmes ir galvenais faktors jebkurā lēmumā par darba maiņu.
- Vairāk nekā 80% darbinieku, kuri ikdienā lieto ģeneratīvo mākslīgo intelektu (GenAI), uzskata, ka tas nākamajos 12 mēnešos uzlabos darba efektivitāti. Teju puse (49%) mākslīgā intelekta lietotāju sagaida, ka tas veicinās augstākas algas.
- Finansiālais spiediens nedaudz mazinās – to darbinieku īpatsvars, kam ik mēnesi paliek pāri nauda, palielinājies līdz 45% (pērn – 38%). Tomēr 52% atzīst, ka joprojām izjūt finansiālas grūtības.
Par aptauju
2024. gada martā PwC aptaujāja 56 600 personas 50 valstīs, kuras ir nodarbinātas vai ir aktīvas darba tirgū. Izlase veidota tā, lai atspoguļotu dažādas nozares, demogrāfiskās grupas un darba modeļus. Viss pārskats izlasāms pwc.com.
Autors
