Ekonomiskās krīzes ietekme jūtama visos reģionos un nozarēs

2009. gada 28. janvāris

Ekonomikas lejupslīde ir mazinājusi uzņēmumu vadītāju pārliecību par nākotnes biznesa perspektīvām un tuvāko trīs gadu laikā ir sagaidāma tikai lēna un pakāpeniska situācijas uzlabošanās, liecina PricewaterhouseCoopers (PwC) ikgadējās vispasaules uzņēmumu vadītāju aptaujas (12th Global CEO Survey) rezultāti.

Visu pasaules reģionu uzņēmumu vadītāju optimisms sarucis līdz zemākajam līmenim kopš 2003. gada, kad PwC uzsāka apkopot uzņēmumu vadītāju prognozes. Tikai 21% vadītāju ir pārliecināti par to pārstāvēto uzņēmumu ienākumu palielināšanos nākamo 12 mēnešu laikā, savukārt pagājušajā gadā uz šo jautājumu pozitīvu atbildi sniedza 50% aptaujāto. Vairāk kā ceturtdaļa respondentu atzīst, ka ir pesimistiski noskaņoti par nākamā gada izredzēm. Pētījuma rezultāti šodien tika prezentēti Davosā, Šveicē notiekošā ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma ietvaros.

Pasaules uzņēmumu vadītāji nav pārliecināti par ilgtermiņa izaugsmi, paredzot lēnu atgūšanos. Izteikti - no 42% gadu iepriekš, kad vadītāji tikai sāka izjust kredītu krīzes ietekmi globālajā ekonomikā, uz 34% šobrīd - ir samazinājies to vadītāju īpatsvars, kas ir pārliecināti par sava uzņēmuma izaugsmi trīs gadu laikā. Negatīvo ekonomikas ziņu ietekme uz pasaules uzņēmumu vadītāju noskaņojumu bija novērojama arī aptaujas veikšanas laikā (intervijas tika veiktas vairāku nedēļu periodā) – aptaujas sākumā aptaujāto vadītāju vērtējums bija daudz optimistiskāks nekā aptaujas noslēgumā.

Piesardzīgi vērtējumi dominēja pilnīgi visos pasaules reģionos, visās nozarēs, kā arī visu līmeņu ekonomiskās attīstības valstīs. Tikai 15% no Ziemeļamerikas un Rietumeiropas uzņēmumu vadītājiem izteica pārliecību par iespējamo izaugsmi nākamo 12 mēnešu laikā. Salīdzinoši pozitīvāku attieksmi šajā jautājumā pauda attīstības ekonomikas valstu uzņēmumu vadītāji - Centrālajā un Austrumeiropā optimistiski bija noskaņots 21%, Āzijas un Klusā okeāna reģionā - 31% un Latīņamerikā - 21%.

„Ekonomikas lejupslīdes ātrums un intensitāte ir satraukusi uzņēmumu vadītāju prātus visā pasaulē un radījusi globālu pārliecības krīzi (crisis of confidence)” secina PricewaterhouseCoopers globālais vadītājs Samuel A. DiPiazza Jr. „Uzņēmumu vadītāji visvairāk ir nobažījušies par savu uzņēmumu spēju turpināt darbību. Šobrīd arī valstīs, kuru ekonomika vēl nesen attīstījās ļoti strauji, ir jāsaskaras ar tādām problēmām kā kredītu nepieejamība, vāji funkcionējošs kapitāla tirgus un pieprasījuma samazināšanās.”

Neskatoties uz pašreizējiem ekonomiskajiem apstākļiem, pasaules uzņēmumu vadītāji turpina koncentrēties arī uz ilgtermiņa vajadzībām. Arī šobrīd augsti kvalificētu darbinieku piesaiste un motivēšana ir aktuāls jautājums, tāpēc tikai 26% vadītāju plāno uzņēmuma darbinieku skaita samazināšanu, kamēr 35% gatavojas saglabāt nemainīgu darbinieku skaitu. „Nav iespējams precīzi prognozēt, cik ilgi pašreizējā krīze turpināsies, tāpēc ļoti liela nozīme ir uzņēmumu vadītāju spējai sabalansēt īstermiņa un ilgtermiņa intereses – gan pieņemt pašreizējiem apstākļiem atbilstošus lēmumus, gan nodrošināt saviem uzņēmumiem pēc iespējas labākas pozīcijas brīdī, kad atsāksies ekonomikas augšupeja,”piebilst Samuel A. DiPiazza Jr.
Ekonomikas lejupslīdi, kā galveno riska faktoru, kas varētu ietekmēt ieņēmumu palielināšanos, min 85% aptaujāto uzņēmumu vadītāju – šis ir riska faktors, kura nozīme gada laikā ir visbūtiskāk palielinājusies. Kā pārējie nozīmīgākie riska faktori tiek minēti: kapitāla tirgus sairšana (72%), valsts pārvaldes iestāžu pārmērīga iejaukšanās uzņēmējdarbībā (55%), energoresursu izmaksas (50%) un kvalificētu speciālistu piesaistes problēmas (46%).

„Kaut gan arī uzņēmēji Latvijā nav noskaņoti optimistiski par iespēju šī gada laikā palielināt savu uzņēmumu ieņēmumus, jāatceras, ka pašreizējie ekonomikas apstākļi arī ir iespēja – sakārtot uzņēmuma iekšējos procesus, optimizēt izmaksas, nostiprināt zīmola pozīcijas, pārņemt tirgus daļu no grūtībās nonākuša konkurenta vai lēti iegādāties aktīvus,” iepazīstoties ar pētījuma rezultātiem un salīdzinot tos ar Latvijā novērotām tendencēm, komentē PricewaterhouseCoopers Latvijas uzņēmuma partneris Juris Lapše.