Nerezidenta (galvenā uzņēmuma) pastāvīgās pārstāvniecības (PP) Latvijā vai nodokļu maksātāja rezidenta PP ārvalstīs esība nereti rada jautājumus, par PP juridisko statusu un no tā izrietošo transfertcenu pamatošanas pienākumu.
Prakse starp valstīm atšķiras – dažās jurisdikcijās PP iekšējās darbības ar galveno uzņēmumu tiek uzskatītas par darījumiem starp saistītām personām, citās – nē.
Rezultātā Latvijas nodokļu maksātājiem nereti rodas jautājums – kuri nerezidenta PP Latvijā vai nodokļu maksātāja rezidenta PP ārvalstīs veiktie darījumi uzskatāmi par veiktiem starp saistītām personām un par kuriem rodas pienākums:
- izvērtēt tajos noteikto cenu (vērtību) kā transfertcenu, kā arī
- sagatavot un iesniegt nodokļu administrācijai noteiktas formas transfertcenu dokumentāciju (Vietējo dokumentāciju, Globālo dokumentāciju un par no 2025. gadā veiktajiem darījumiem - Kontrolēto darījumu pārskatu).
Šajā rakstā, pamatojoties uz Latvijas transfertcenu normatīvā regulējuma prasībām, skaidrosim:
- kuri darījumi PP kontekstā uzskatāmi par darījumiem starp saistītām personām,
- kad PP piemērojams transfertcenu dokumentēšanas pienākums,
- kā nerezidenta PP Latvijā nosaka peļņu darījumos ar tās galveno uzņēmumu (nerezidentu).
Pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā
No vienas puses, PP Latvijā nav juridiska persona: tā nav komercsabiedrība ar savu kapitālu un patstāvīgu pārvaldes institūciju, un tā var rīkoties tikai galvenā uzņēmuma – nerezidenta vārdā.
Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vajadzībām Latvijas likumdevējs nerezidenta PP Latvijā piešķir daudz skaidrākas robežas – nerezidenta PP Latvijā kļūst par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju ar pienākumu ievērot Latvijas nodokļu normatīvos aktus, uzskaitīt ienākumus un izdevumus, aprēķināt gūto peļņu, kura attiecināma uz PP un ievērot transfertcenu pamatošanas prasības.
Vai nerezidenta PP Latvijā veikti iekšējie darījumi ar tās galveno uzņēmumu (nerezidentu) ir darījumi starp saistītām personām?
Lai atbildētu uz šo jautājumu, attēlā, kura sagatavošanā izmantots arī nodokļu administrācijas “apaļā galda diskusijā” sniegtais skaidrojums, uzskatāmi ilustrēti PP Latvijā darījumi ar galveno uzņēmumu (nerezidentu).
Atbilstoši attēlā norādītajam, skaidrojam, ka Latvijā ir noteikta pieeja: jebkādas iekšējās darbības (savstarpējie maksājumi) starp PP Latvijā un tās galveno uzņēmumu (nerezidentu) nav uzskatāmas par “darījumiem” starp saistītām personām (nav kontrolēti darījumi) likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 18. punkta izpratnē, jo tās notiek viena uzņēmuma ietvaros.
Tas nozīmē:
- “darījumi” starp PP Latvijā un tās galveno uzņēmumu (nerezidentu) neatbilst kontrolēta darījuma definīcijai;
- par “darījumiem” nerodas pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju;
- aizpildot pārskata gada pēdējā taksācijas perioda UIN deklarācijas 6.5.1. rindu PP Latvijā nav jāuzrāda savstarpējos maksājumus ar galveno uzņēmumu (nerezidentu);
- iekšējās darbības nav UIN apliekamās bāzes objekts.
Lai gan PP Latvijā darījumi ar tā galveno uzņēmumu (nerezidentu) nav kvalificējami kā “darījumi” starp saistītām personām, tās peļņa Latvijā vienmēr ir jānosaka korekti un ekonomiski pamatoti, atbilstoši VID metodiskā materiālā noteiktajai PP Latvijā peļņas noteikšanas metodoloģijai. Vēl viens būtisks aspekts: Latvija ir skaidri norādījusi, ka tā nepiemēro ESAO autorizēto pieeju (Authorised OECD Approach – AOA), ko vairākas valstis izmanto PP peļņas aprēķināšanai – vērtējot PP veiktās funkcijas, riskus un aktīvus kopējā peļņas gūšanā.
Kad nerezidenta PP Latvijā veikti darījumi ir uzskatāmi par veiktiem starp saistītām personām?
Lai atbildētu uz šo jautājumu, attēlā, kura sagatavošanā izmantots arī nodokļu administrācijas “apaļā galda diskusijā” sniegtais skaidrojums, sniegts uzskatāms ilustratīvs piemērs, par nerezidenta PP Latvijā darījumiem ar galvenā uzņēmuma (nerezidenta) māsas, meitas vai mātes sabiedrībām, un citām personām.
Atbilstoši attēlā norādītajam, skaidrojam, ka situācija būtiski mainās un Latvijā ir noteikta pieeja: ja nerezidenta PP Latvijā veic darījumus ar citiem grupas uzņēmumiem, šie darījumi ir uzskatāmi par veiktiem ar saistītām personām likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 18. punkta izpratnē.
Tas nozīmē:
- PP Latvijā veiktie darījumi ar saistītām personām atbilst kontrolēto darījumu definīcijai;
- darījumiem jāpiemēro transfertcenu regulējuma nosacījumi;
- darījumos piemērota cena ir transfertcena;
- transfertcenas noteikšanā jānodrošina tirgus cenas principa ievērošana;
- sasniedzot noteiktas darījumu summas, nerezidenta PP Latvijā rodas pienākums sagatavot Vietējo un Globālo transfertcenu dokumentāciju;
- aizpildot pārskata gada pēdējā taksācijas perioda UIN deklarācijas 6.5.1. rindu PP Latvijā jānorāda darījumu kopējo vērtības summu, kas pārskata gadā veikti tikai un vienīgi ar saistītām personām - nerezidentiem;
- par kontrolētiem darījumiem, kas īstenoti, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas
2025. kalendārā gadā, nerezidenta PP Latvijā rodas pienākums 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada beigām sagatavot un iesniegt “Kontrolēto darījumu pārskatu” Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Spoguļattēls – ja Latvijas nodokļu maksātājam ir PP ārvalstīs
Latvijas pieeja PP ir konsekventa neatkarīgi no tā, vai PP atrodas Latvijā vai ārvalstīs. Tas nozīmē, ka tā pati loģika attiecas arī uz situāciju, kad Latvijas nodokļu maksātājam (rezidentam) ir PP ārvalstīs.
Princips ir vienkāršs:
- “darījumi” starp Latvijas rezidentu un tā PP ārvalstīs neatbilst kontrolētā darījuma definīcijai, jo nav darījumi ar saistītu personu;
- Latvijas rezidenta PP ārvalstīs veiktie darījumi ar citiem grupas uzņēmumiem tiek uzskatīti par darījumiem ar saistītām personām un tiem jāpiemēro transfertcenu regulējuma nosacījumi.
Tomēr būtiski norādīt, ka rezidenta PP ārvalstīs nav atsevišķa juridiska persona, tā darbojas galvenā uzņēmuma vārdā un interesēs, līdz ar to, Latvijas rezidentam (galvenajam uzņēmumam), sagatavojot savu transfertcenu dokumentāciju un “Kontrolēto darījumu pārskatu”, tajā ir jāiekļauj arī tā PP ārvalstīs veiktie darījumi ar citiem grupas uzņēmumiem.
Pat ja darījumi formāli notiek ārvalstīs un rezidenta PP tos veic tās galvenā uzņēmuma vārdā, transfertcenu dokumentācijas tvērums ir visa rezidenta grupa kopumā – tāpēc šie darījumi ir jāuzskata un jāanalizē tāpat kā jebkuri citi darījumi ar saistītām personām.
Svarīgi arī atcerēties, ka transfertcenu regulējums nav pilnībā vienots pasaulē – atsevišķas valstis šo jautājumu interpretē atšķirīgi. Daļa jurisdikciju PP un galveno uzņēmumu var vērtēt kā divas atsevišķas personas transfertcenu vajadzībām, piemērojot atšķirīgākus noteikumus nekā noteikts Latvijā.
Tāpēc rezidenta PP ārvalstīs papildus ir jāņem vērā arī tās valsts normatīvo regulējumu prasības, kurā tā reģistrēta kā nodokļu maksātājs.
Kontakti
