Neskatoties uz ekonomikas nestabilitāti, nodokļu reformas turpinās visā pasaulē - īpaši paplašinās elektronisko atskaites sistēmu pielietojums

2012. gada 21. novembris. Jaunajā Pasaules Bankas, IFC (the International Finance Corporation) un PwC ziņojumā secināts, ka valdības turpina reformēt savas nodokļu sistēmas par spīti pasaules ekonomikas nestabilitātei – sākot no pagājušā gada jūnija līdz šī gada maija beigām 31 ekonomika uzsākusi darbības, lai nodokļu nomaksu padarītu vienkāršāku un samazinātu tās izmaksas maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Šodien publicētajā „Paying Taxes 2013” pētījumā tika aplūkotas 185 valstu nodokļu sistēmas, un ir konstatēts, ka visbiežāk sastopamā nodokļu reforma ir nodokļu iekasēšanas tiešsaistes sistēmu ieviešana vai uzlabošana, kas notika 16 valstīs.

"Elektroniskie iesniegumi un maksājumi samazina papīru kalnus un nodokļu sistēmu sarežģītību, kā arī var palīdzēt palielināt nodokļu iekasēšanas apjomus un samazināt nodokļu administrācijas izmaksas," sacīja Augusto Lopez Klaros (Augusto Lopez Claros), Pasaules Bankas grupas globālo rādītāju un analīzes nodaļas direktors. "Ziņojumā konstatēts, ka pēdējo gadu laikā vidēja lieluma uzņēmumos ir pakāpeniski samazinājies maksājumu un pavadīto stundu skaits, kas nepieciešams, lai izpildītu savas nodokļu saistības. Šāds nodokļu administrācijas sloga samazinājums ir apsveicama attīstība visos pasaules reģionos."

Ziņojumā konstatēts, ka vidēja lieluma uzņēmums kopumā nodokļos samaksā vidēji 44,7% no peļņas, veicot 27,2 maksājumus un pavadot 267 stundas, lai izpildītu nodokļu administrācijas prasības. Astoņu gadu laikā, kopš tiek veikts pētījums, kopējais laiks, lai izpildītu šīs prasības, ir samazinājies par 54 stundām (gandrīz par septiņām darba dienām), savukārt maksājumu skaits ir sarucis par vairāk kā sešiem, bet kopējā nodokļu likme ir kritusies gandrīz par vienu procentu katru gadu.

"Valdībās ir novērojams saspīlējums starp nepieciešamību paaugstināt nodokļu ieņēmumus un tajā pašā laikā nodrošināt sistēmu, kas veicina ekonomisko aktivitāti un izaugsmi," sacīja

Endrjū Pekmens (Andrew Packman), PwC Lielbritānijas uzņēmuma nodokļu konsultāciju nodaļas vadītājs. "Valdībām, radot uzņēmējdarbībai labvēlīgu nodokļu klimatu, nepieciešams koncentrēties ne tikai uz likmēm, bet arī uz laika un darba ieguldījuma samazināšanu prasību izpildei."

PwC vecākā ekonomista Endrjū Sentenca (Andrew Sentence) veiktā pētījumā iekļautā ekonomiskā analīze liecina, ka ekonomikās, kurās veikti pasākumi, lai samazinātu nodokļu administrācijas sarežģītību gan maksājumu skaita, gan tai patērētā laika ziņā, ir novērotas lielākas ekonomiskās izaugsmes tendences.

Reformas turpinās visā pasaulē. Tomēr ziņojumā secināts, ka ekonomiku skaits, kurās notiek reformas, ir samazinājies no 35 pagājušajā gadā līdz 31 jaunākajā pētījumā. Uzsvars joprojām tiek likts uz nodokļu sistēmas administratīvā sloga samazināšanu. 2011.gadā laiks, lai izpildītu prasības, saruka par astoņu stundu darba dienu, savukārt maksājumu skaits kritās gandrīz par diviem, bet kopējā nodokļu likme samazinājās tikai par 0,3%.

„Paying Taxes 2013” ziņojumā novērtēti visi obligātie nodokļu maksājumi un iemaksas, kas jāveic vidēja lieluma uzņēmumam gada laikā. Novērtētie nodokļi un to nomaksa ietver uzņēmumu ienākuma nodokli, sociālās iemaksas un darbaspēka nodokļus, ko maksā darba devējs, īpašuma nodokļus, saistībā ar īpašumtiesību nodošanu maksājamos nodokļus, dividenžu nodokli, kapitāla pieauguma nodoklis, finanšu darījumu nodokli, atkritumu savākšanas nodokļus, transportlīdzekļu un ceļa nodokļus un citus mazākus nodokļus un nodevas.

PwC Latvijas uzņēmuma partnere Zlata Elksniņa – Zaščirinska komentē: „Šogad „Paying Taxes” pētījumā, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kopējā kategorijā tika iekļautas ne tikai Eiropas Savienības, bet arī Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstis, kas ietekmēja visas - arī Latvijas pozīcijas, kas no astotās vietas ir nokritusies uz desmito, un kaut arī likme ir samazinājusies, tā joprojām ir augstāka par jaunpienācēju - Īslandes un Šveices likmēm. Kopējā nodokļu likme Latvijā ir samazinājusies no pagājušā gada 37,9% uz 36,6% un joprojām ir zemāka par Eiropas (42,6%) un globālo (44,7%) vidējo nodokļu likmi. Globāli UIN daļa kopējā nodokļa likmē ir 16,2%, Latvijā – tikai 4,8% pateicoties ļoti labvēlīgajam UIN regulējumam (Lietuvā – 5,9%, bet Igaunijā – 8%). Jāuzsver, ka zemā kopējā nodokļu likme nav saistīta ar Latvijā ieviesto mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, ko uzņēmēji sāka piemērot 2010. gada nogalē – 2011. gada sākumā, jo pētījumā apskatītais uzņēmums neatbilda mikrouzņēmumiem noteiktajiem darbības rādītājiem. Latvijas kopējās likmes samazināšanās pret iepriekšējo gadu skaidrojama ar grozījumiem UIN likumā, proti, valsts atļāva uzņēmumiem samazināt savu ar UIN apliekamo ienākumu par šaubīgo parādu uzkrājumiem, lai atvieglotu nodokļu slogu uzņēmumiem, kam bija grūtības atgūt maksājumus no saviem klientiem, kas ekonomiskās krīzes ietekmē bija nonākuši finansiālās grūtībās.

Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā kopējā nodokļu likme pēdējā gada laikā ir palielinājusies no 58,6 % uz 67,3% un tā no pagājušā gada 27. vietas noslīdējusi uz 29., un tas saistīts ar pārdošanas nodokļa ieviešanu 2010. gada jūnijā. Lietuva lēnām un mērķtiecīgi tuvojas ES vidējai likmei, sasniedzot 43,7% salīdzinājumā ar iepriekšējiem 43,9%, bet noslīdot no 14. uz 17.vietu, kas saistīts ar vēl vienas EBTA dalībvalsts – Norvēģijas pievienošanos šai kategorijai.”

PwC partnere turpina: „Pētījums rāda, ka gada laikā Latvijā par 26 stundām ir samazinājies laiks, kas nepieciešams ar nodokļu nomaksu saistīto administratīvo prasību kārtošanai (šogad - 264 stundas, iepriekš – 290). Šis uzlabojums skaidrojams ar to, ka tika ieviesta obligāta EDS lietošana un atceltas algas nodokļa grāmatiņas un dažas citas administratīvas prasības saistībā ar algas nodokļu administrēšanu. Lietuva un Igaunija, tāpat kā iepriekš, arī šogad saglabājušas attiecīgi 175 un 85 stundas. Novērtējot nodokļu nomaksas vieglumu pasaules valstu kontekstā, Baltijas valstu starpā Igaunija ir priekšgalā, ieņemot 50.vietu, Latvija ierindojusies 52., bet Lietuva – 60. vietā.”

„Šie skaitļi rāda, ka Latvijas uzņēmēji nodokļos samaksā ievērojami mazāk uzņēmuma naudas līdzekļu un attiecīgi lielāku peļņas daļu var novirzīt saimnieciskās darbības tālākai attīstīšanai vai izmaksāt dividendēs. Savukārt, valstij jāturpina mērķtiecīgi pilnveidot nodokļu administrēšanu un iekasēšanu, jāmazina administratīvās prasības un daudz plašāk jāskaidro nodokļu normas, tādējādi veicinot pareizu un savlaicīgu nodokļu nomaksu valsts budžetā,” nobeidz Zlata Elksniņa – Zaščirinska.

Lai iegūtu vairāk informācijas par pētījumu „Paying Taxes”, apmeklējiet www.pwc.com/payingtaxes.