PwC pētījums "Patērētāja balss 2026"

Veselīga dzīvesveida paradumi kļūst par jauno normu patērētāju ikdienā

Vīrietis skatās uz rokas, kur atrodas veselības mērītājierīce
  • Report
  • 7 minute read

Veselība un labsajūta Centrālajā un Austrumeiropā vairs nav nišas tēma – tā arvien vairāk ietekmē  patērētāju ikdienas izvēles, sākot ar pārtikas preču iegādi un miega paradumiem un beidzot ar mobilo lietotņu, mākslīgā intelekta (MI) un valkājamo viedierīču izmantošanu. Jaunākais PwC “Voice of the Consumer 2026 – CEE edition” pētījums rāda, ka cilvēki arvien biežāk domā ne tikai par pašsajūtu šodien, bet arī par to, kā saglabāt labu veselību ilgtermiņā. 

 

Pētījums veikts četrās Centrālās un Austrumeiropas valstīs – Ungārijā, Polijā, Rumānijā un Ukrainā – un tā secinājumi iezīmē tendences, kas ir aktuālas daudz plašākam reģionam. Lai gan Latvija šajā aptaujā nepiedalījās, vairākas no novērotajām pārmaiņām ir labi atpazīstamas arī pie mums. 

Mainās veids, kā patērētāji pieņem lēmumus

Pētījuma dati atklāj, ka 96 % patērētāju Centrālajā un Austrumeiropā ir vismaz viens ar veselību vai labsajūtu saistīts mērķis. Tas liecina, ka rūpes par veselību vairs nav tikai noteiktu auditoriju izvēle, bet gan plaši izplatīta ikdienas prioritāte. 

56 %

kā galveno prioritāti min ilgāku un veselīgāku mūžu

47 %

vēlas mazināt stresu vai uzlabot mentālo veselību

37 %

kā prioritāti min labāku miegu

Ilgāks un veselīgāks mūžs ir galvenā prioritāte 56 % aptaujāto, 47 % vēlas mazināt stresu vai uzlabot mentālo veselību, savukārt 37 % kā prioritāti min labāku miegu. Svara samazināšana vai vēlēšanās uzlabot ķermeņa kompozīciju ir prioritāte 36 % aptaujāto, savukārt justies pārliecinātāki par savu izskatu vēlas 34 % respondentu. Vienlaikus 96 % aptaujāto norāda, ka ceļā uz šo mērķu sasniegšanu sastopas ar šķēršļiem. Biežākie no tiem ir stress, laika trūkums, grūtības saglabāt motivāciju un ierobežoti brīvie finanšu līdzekļi. 

Aptaujas rezultāti atspoguļo pārmaiņas patērētāju domāšanā. Cilvēki arvien biežāk orientējas nevis uz konkrētu produktu vai pakalpojumu, bet gan uz sasniedzamo ieguvumu, piemēram, augstāku enerģijas līmeni, kvalitatīvāku atpūtu, labāku emocionālo līdzsvaru un veselīgāku dzīvesveidu. Šādu mērķu sasniegšanu ietekmē vairāku faktoru kopums, tostarp uzturs, fiziskās aktivitātes, mentālā veselība, ikdienas paradumi un digitālo tehnoloģiju izmantošana. Līdz ar to veselība arvien vairāk kļūst par daļu no ikdienas izvēļu sistēmas, nevis atsevišķu produktu vai pakalpojumu kategoriju. Uzņēmumiem tas ir būtisks signāls, ka patērētāji arvien vairāk novērtē risinājumus, kas palīdz sasniegt konkrētu mērķi un rada skaidri uztveramu pievienoto vērtību. 

Cena joprojām nosaka izvēli

Lai gan vēlme rūpēties par savu veselību un labsajūtu ir augsta, patērētāju lēmumus būtiski ierobežo budžets. Izmaksas ir svarīgākais veselības un labsajūtas produktu iegādes faktors 72 % respondentu. Tām seko cenas un vērtības attiecība ar 69 %, ērtums un lietošanas vienkāršība ar 67 %, kā arī skaidra informācija par produkta būtību un darbību ar 66 %, savukārt personalizācijas iespējas ir nozīmīgas 59 % aptaujāto. Uzņēmumiem tas nozīmē, ka ar solījumu par veselīgāku dzīvesveidu vien nepietiek. Piedāvājumam jābūt saprotamam, praktiski izmantojamam un finansiāli pamatotam. Īpaši svarīga kļūst spēja skaidri parādīt, kādu ieguvumu produkts vai pakalpojums sniedz un kā tas iekļaujas cilvēka ikdienā. 

Lielāks uzsvars uz veselīgākām izvēlēm

Pētījums iezīmē arī gaidāmās izmaiņas patēriņa paradumos tuvākā gada laikā. Respondenti paredz, ka vairāk lietos svaigus augļus un dārzeņus (55 %), vitamīnus, minerālvielas un uztura bagātinātājus (36 %), kā arī nedaudz vairāk gaļas, zivju un piena produktu (attiecīgi 29 % un 26 %). 

Savukārt visizteiktākais samazinājums gaidāms pārstrādātas vai daudz cukura saturošas pārtikas patēriņā (48 %). Tāpat cilvēki plāno mazāk lietot alkoholiskos dzērienus (36 %), kā arī samazināt tabakas un tvaicēšanas produktu patēriņu (24 %). 

Īpaši liela interese reģionā ir par veselīgām maltītēm un uzkodām, uztura bagātinātājiem, kā arī produktiem, kas palīdz uzlabot pašsajūtu un dzīves kvalitāti. Vismaz viens šīs kategorijas produkts vai pakalpojums interesē 85 % aptaujāto. 

85 %

aptaujāto interesējas par veselīgām maltītēm un uzkodām

Digitālie rīki ieņem arvien lielāku lomu

Aizvien svarīgāka loma veselības pārvaldībā ir digitālajiem rīkiem. 79 % patērētāju Centrālajā un Austrumeiropā izmanto veselības lietotnes vai valkājamās ierīces vismaz vienai ar veselību saistītai aktivitātei. Visbiežāk tās izmanto miega uzskaitei, atgādinājumiem par medikamentiem vai uztura bagātinātājiem, fizisko aktivitāšu uzraudzībai, uztura kontrolei un mentālās veselības atbalstam. 

Interesanti, ka 60 % norāda, ka izmantojuši MI rīku pirms konsultēšanās ar veselības aprūpes speciālistu vai citiem informācijas avotiem. Tas nenozīmē, ka MI pilnībā aizstāj ārstu vai farmaceitu, taču tas arvien biežāk kļūst par pirmo informācijas avotu. 

Taču tehnoloģiju izmantošana nemazina uzticēšanās nozīmi. 58 % aptaujāto būtu gatavi maksāt vairāk par valkājamu ierīci, ja tās sniegtajiem datiem uzticētos veselības aprūpes profesionāļi. Aptiekas pētījumā minētas kā uzticamākais veselības datu saņēmējs reģionā: 26 % patērētāju būtu gatavi ar tām kopīgot medicīnisko dokumentāciju vai ar ierīcēm iegūtos biometriskos datus. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, kuri spēj savienot digitālos rīkus ar uzticamiem un saprotamiem pakalpojumiem, ir lielākas iespējas veidot noturīgas attiecības ar klientiem.

Reģionālās tendences atspoguļojas arī vietējā tirgū

Vairāki pētījuma secinājumi labi sasaucas ar tendencēm, kas vērojamas arī vietējā tirgū. Centrālās statistikas pārvaldes pētījums "Iedzīvotāju veselības pašnovērtējums Latvijā 2025. gadā" liecina, ka pēdējos gados pieaug iedzīvotāju uzmanība fiziskajām aktivitātēm un veselīgākiem uztura paradumiem. Arvien vairāk cilvēku regulāri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, bet augļu un dārzeņu lietošana ikdienas uzturā ir kļuvusi biežāka nekā pirms dažiem gadiem. 

Vienlaikus Latvijas patērētāji, līdzīgi kā citviet reģionā, saglabā augstu cenu jutīgumu. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka izmaksas joprojām ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem veselības aprūpes un zobārstniecības pakalpojumu izmantošanai. 

Lai gan motivācija un iespējas dažādām sabiedrības grupām atšķiras, kopējā tendence ir skaidra – rūpes par veselību un labsajūtu daudziem kļūst par apzinātu ilgtermiņa izvēli, nevis īslaicīgu iniciatīvu vai sezonālu tendenci. Cilvēki arvien vairāk pievērš uzmanību ikdienas izvēlēm, kas palīdz saglabāt labu pašsajūtu un dzīves kvalitāti, vienlaikus rūpīgi izvērtējot izmaksas un praktisko ieguvumu. 

Vai vēlaties iepazīties ar pilnajiem pētījuma rezultātiem?

Saņemiet detalizēto Centrālās un Austrumeiropas (CEA) ziņojumu ar reģionālajiem salīdzinājumiem un ieskatu katras valsts rezultātos.

PwC 2026. gada februārī un martā aptaujāja 21 808 patērētājus 27 valstīs. Centrālās un Austrumeiropas rezultāti balstīti uz respondentu atbildēm Ungārijā, Polijā, Rumānijā un Ukrainā. Plašāku ieskatu pētījuma rezultātos Centrālajā un Austrumeiropā, kā arī salīdzinājumu ar Rietumeiropu un atsevišķu valstu datiem iespējams iegūt pilnajā pētījuma versijā angļu valodā.

Kontakti

Kalvis Gavars

Kalvis Gavars

Mārketinga un komunikācijas vadītājs, PwC Latvia

Tel: +371 67094400

Sekojiet mums