Reklāma kļūst par galveno izaugsmes dzinējspēku
Globālie reklāmas ieņēmumi 2025. gadā pirmo reizi pārsniedza 1 triljonu ASV dolāru, un tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam tie sasniegs 1,4 triljonus ASV dolāru. No visiem galvenajiem ieņēmumu avotiem izklaides un mediju nozarē, ieņēmumi no reklāmas tuvākajos gados augs visstraujāk. Prognozes liecina, ka vidējais gada pieauguma temps sasniegs 5,6%.
Šo izaugsmi lielā mērā veicinās mākslīgā intelekta risinājumi, kas ļauj veidot arvien precīzāk mērķētu un personalizētu saturu reāllaikā. Tas nozīmē, ka reklāma kļūst ne vien efektīvāka, bet arī dārgāka, jo aug tās vērtība reklāmdevējiem. Īpaši strauji turpina augt interneta reklāma — sociālo mediju, video un citu digitālo formātu kopējais tirgus 2025. gadā sasniedza 755,6 miljardus ASV dolāru, un līdz 2030. gadam tam tiek prognozēts 7,2% gada pieaugums.
Straumēšanas tirgus turpina augt, bet vienlaikus kļūst piesātinātāks
Straumēšanas pakalpojumu segmentam joprojām tiek prognozēta stabila izaugsme — vidēji 6,1% gadā. Vienlaikus pētījums iezīmē arvien izteiktāku tendenci, kas raksturo nobriedušus tirgus: lietotāji kļūst piesardzīgāki attiecībā uz abonementu skaitu un kopējām izmaksām.
Tas nozīmē, ka tirgū var sagaidīt lielāku konsolidāciju, sadarbību starp platformām un dažādu pakotņu piedāvājumus, kas lietotājiem ļauj iegūt vairāk satura par pieejamāku cenu. Vienlaikus pieaug reklāmas nozīme arī straumēšanas vidē. Ja šobrīd reklāma veido nepilnus 20% no straumēšanas platformu ieņēmumiem, tad līdz 2030. gadam tās īpatsvars pieaugs līdz 22,6%.
Šī dinamika atspoguļo plašāku tendenci nozarē: arī straumēšanas platformas arvien aktīvāk meklē papildu ieņēmumu modeļus, nepaļaujoties tikai uz abonēšanas maksām. Daļā tirgu tas nozīmē arī lētākus abonēšanas plānus ar reklāmām, kas kļūst par arvien nozīmīgāku attīstības virzienu šādām platformām.
Auditorija pāriet uz digitālajām platformām
Tradicionālās televīzijas segments turpina zaudēt pozīcijas. Pasaulē televīzijas ieņēmumi 2025. gadā samazinājās par 2,7%, sasniedzot 360,5 miljardus ASV dolāru, un prognozes rāda, ka kritums turpināsies arī turpmāk. Līdz 2030. gadam ieņēmumi varētu sarukt līdz 341,2 miljardiem ASV dolāru.
Šīs pārmaiņas atspoguļo auditorijas paradumu maiņu: arvien vairāk cilvēku saturu patērē mobilajās ierīcēs, digitālajās platformās un pēc pieprasījuma, nevis lineārā apraidē. Satura patēriņš kļūst elastīgāks, individualizētāks un vairāk pakļauts algoritmu un platformu ietekmei.
Kino industrija meklē ceļu uz pirmspandēmijas līmeni
Pēc pandēmijas radītā krituma pasaules kino tirgus turpina pakāpenisku atveseļošanos. PwC pētījums liecina, ka globālie kases ieņēmumi līdz 2030. gadam sasniegs 39,5 miljardus ASV dolāru, pieaugot ar vidējo gada tempu 3,5%.
Tomēr šī situācija nav vienmērīga visos reģionos. Straujākā izaugsme gaidāma Āzijas un Klusā okeāna reģionā, kam sekos Eiropa, Tuvie Austrumi un Āfrika, bet Ziemeļamerika augs lēnāk. Vienlaikus jāņem vērā, ka lielāka daļa ieņēmumu kāpuma būs saistīta ar cenu pieaugumu, nevis būtisku apmeklētāju skaita kāpumu — kinoteātru apmeklējumu skaitam pasaulē prognozēts tikai aptuveni 1% gada pieaugums.
Klātienes pasākumi nezaudē savu nozīmi
Līdzās digitālajai izaugsmei pētījums rāda, ka pieprasījums pēc klātienes pasākumiem joprojām saglabājas augsts. Īpaši tas redzams dzīvās mūzikas, biznesa izstāžu un citu nozares pasākumu segmentos, kas arī turpmāk būs nozīmīga izklaides un mediju nozares daļa un kopējais šo segmentu apjoms līdz 2030. gadam sasniegs 294 miljardus ASV dolāru.
Mūzikas, radio un podkāstu tirgus pasaulē pieaugs no 125,5 miljardiem ASV dolāru 2025. gadā līdz 145,1 miljardam 2030. gadā. Straumēšana saglabās lielāko daļu no šī tirgus, taču arī dzīvās mūzikas segments turpinās augt un pārsniegs 41,5 miljardus ASV dolāru.
Būtisks izaugsmes virziens ir arī biznesa izstādes un nozares pasākumi. Globāli šis segments jau ir salīdzināms ar dzīvās mūzikas tirgu un aug pat straujāk. Uzņēmumu tēriņi dalībai izstādēs 2025. gadā sasniedza 38 miljardus ASV dolāru, bet līdz 2030. gadam pieaugs līdz 44,6 miljardiem.
Tas parāda, ka līdzās digitālajiem kanāliem nozīmīgu vietu saglabā arī klātienes formāti — pasākumi, kuros svarīga ir gan satikšanās, gan tiešs kontakts ar auditoriju.
Kā šīs tendences atbalsojas Latvijā?
Lai gan Latvija nav iekļauta pētījuma valstu izlasē, vairākas globālās tendences ir skaidri saskatāmas arī vietējā tirgū. Mediju patēriņš kļūst arvien digitālāks — kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2025. gadā Latvijā internetu regulāri lietoja vairāk nekā 90% iedzīvotāju, savukārt sociālos medijus izmantoja aptuveni trīs ceturtdaļas sabiedrības.
Auditorijas uzmanība arvien vairāk koncentrējas digitālajā vidē, kur pieejams plašs satura un dažādu platformu piedāvājums. Tas palielina konkurenci par auditorijas uzmanību un liek tradicionālajiem medijiem un satura veidotājiem meklēt jaunus ieņēmumu modeļus un sadarbības formas.
Tāpat saglabājas stabila interese par klātienes pasākumiem. To apliecina gan dažādu kultūras un mūzikas notikumu plašais piedāvājums, gan arī Nacionālā kino centra apkopotā statistika, kas liecina, ka kinoteātru apmeklējums Latvijā pēdējos gados atkal pārsniedz divus miljonus apmeklējumu gadā, lai gan vēl nav sasniedzis pirmspandēmijas līmeni.
Arvien izteiktāka kļūst arī lietotāju vēlme rūpīgāk izvērtēt, par kuriem satura pakalpojumiem maksāt, tādēļ nākotnē nozīmīgāki var kļūt dažādi kombinēti piedāvājumi, reklāmas atbalstīti modeļi un elastīgākas piekļuves iespējas saturam.
Kontakti
