Darba tirgū iezīmējas divi atšķirīgi MI ietekmes virzieni
Pētījums ļauj secināt, ka MI darba tirgu nemaina vienādi visās lomās. Vienā daļā lomu MI pārņem rutīnas uzdevumus, ļaujot cilvēkiem vairāk pievērsties analīzei, lēmumu pieņemšanai, radošumam un sadarbībai. Šajās lomās cilvēka zināšanas un pieredze kļūst vēl vērtīgākas, jo tas palīdz pieņemt pamatotus lēmumus un izmantot tehnoloģijas jēgpilni. Kā piemēru šeit var minēt tādas profesijas kā juristi, konsultanti, klientu apkalpošanas speciālisti un redaktori, kuru ikdienā MI palīdz automatizēt rutīnas darbības, vienlaikus palielinot cilvēka ekspertīzes nozīmi.
Savukārt citās lomās MI samazina sarežģītības slieksni un daļu uzdevumu padara pieejamākus plašākam darbinieku lokam, tostarp mazāk pieredzējušiem darbiniekiem. Tas nozīmē, ka tehnoloģijas palīdz paveikt darbus, kuri iepriekš prasīja specifiskākas zināšanas vai lielāku profesionālo pieredzi, piemēram programmēšanā vai dizainā. Tas šīs lomas nepadara mazāk nozīmīgas, bet gan paplašina to cilvēku loku, kuri spēj veikt konkrētus uzdevumus.
Šis ir būtisks signāls darba tirgum: jo vairāk MI pārņem standartizējamus uzdevumus, jo lielāka nozīme kļūst prasmēm, kuras ir grūtāk automatizēt – spējai izvērtēt situācijas, pieņemt lēmumus, izprast kontekstu un efektīvi izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas.
MI neiznīcina darba vietas, bet maina karjeras attīstības modeli
Pretēji izplatītajam priekšstatam pētījumā nav konstatēts, ka mākslīgais intelekts izraisītu masveida darba vietu samazinājumu. Gluži pretēji — pētījuma dati rāda, ka organizācijās un nozarēs, kur MI ietekme ir lielāka, nodarbinātība daudzos gadījumos turpina augt, turklāt bieži straujāk nekā tajās, kur MI tiek izmantots mazāk.
Tas nenozīmē, ka darba saturs paliek nemainīgs. Daļa uzdevumu tiek automatizēti, taču vienlaikus pieaug pieprasījums pēc cilvēkiem, kuri spēj izmantot MI rīkus, izvērtēt to rezultātus, pieņemt lēmumus un pielāgoties jaunajiem darba apstākļiem. Tāpēc arvien biežāk runa nav par cilvēku aizstāšanu ar tehnoloģijām, bet gan par to, kā cilvēka zināšanas un spriestspēja darbojas kopā ar MI iespējām.
Šīs pārmaiņas ietekmē arī tradicionālo karjeras attīstības modeli. Vēsturiski daudzās profesijās jaunākie speciālisti pieredzi uzkrāja, veicot rutīnas uzdevumus, kas palīdzēja pakāpeniski attīstīt profesionālās prasmes. Tagad daļu no šiem uzdevumiem spēj paveikt MI.
Rezultātā darba devēji arvien biežāk sagaida no jaunajiem darbiniekiem prasmes, kas iepriekš vairāk bija raksturīgas pieredzējušākiem kolēģiem — kritisko domāšanu, spriestspēju, problēmu risināšanu un spēju pieņemt lēmumus. Pētījums rāda, ka MI ietekmētajās sākuma līmeņa pozīcijās šādas prasības parādās ievērojami biežāk nekā citās līdzīga līmeņa pozīcijās.
MI laikmetā prasmes jāatjauno biežāk
Viena no būtiskākajām MI radītajām pārmaiņām skar nevis darbavietas, bet gan prasmes, ko darba devēji sagaida no darbiniekiem. Pētījums rāda, ka profesijās, kuras MI ietekmē visvairāk, darba devēju pieprasītās prasmes mainās vismaz divas reizes straujāk nekā citās profesijās. Vienlaikus pieaug pieprasījums pēc darbiniekiem ar MI prasmēm – darbavietu skaits, kurās nepieciešamas specifiskas MI zināšanas, pieaug gandrīz astoņas reizes straujāk nekā darbavietu skaits darba tirgū kopumā.
Šīs pārmaiņas atspoguļojas arī atalgojumā. Pētījums liecina, ka darbinieki ar MI prasmēm vidēji saņem par 62% lielāku atalgojumu nekā līdzīgu amatu pārstāvji bez šādām kompetencēm. Tas norāda, ka darba tirgū arvien lielāka vērtība ir ne tikai tehnoloģijām, bet arī cilvēkiem, kuri spēj tās efektīvi izmantot un integrēt ikdienas darbā.
Latvijas uzņēmumi saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem
Lai gan Latvija nav iekļauta PwC AI Jobs Barometer pētījumā, vietējie dati liecina par līdzīgām tendencēm. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2025. gadā vismaz vienu mākslīgā intelekta risinājumu izmantoja 12,2% Latvijas uzņēmumu, kas ir par 3,4 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus 10,2% uzņēmumu norādījuši, ka apsver MI risinājumu ieviešanu nākotnē.
MI ieviešana uzņēmumos Latvijā pakāpeniski pieaug, tomēr viens no būtiskākajiem šķēršļiem joprojām ir zināšanu un kompetenču trūkums. CSP dati rāda, ka biežākais iemesls, kāpēc uzņēmumi vēl neizmanto mākslīgo intelektu, ir atbilstošu zināšanu un kompetenču trūkums. Tieši prasmju attīstību kā vienu no svarīgākajiem konkurētspējas faktoriem nākotnē izceļ arī PwC AI Jobs Barometer pētījums.
Diskusijas par MI pakāpeniski mainās. Ja līdz šim galvenais jautājums bija par to, ko tehnoloģijas spēj paveikt, tad tagad arvien aktuālāks kļūst cits jautājums — kādas prasmes un kompetences būs nepieciešamas, lai cilvēki un uzņēmumi spētu pilnvērtīgi izmantot MI sniegtās iespējas.
Uzņēmumiem, visticamāk, lielākais izaicinājums nebūs MI ieviešana kā tāda. Daudz sarežģītāk būs radīt vidi, kurā cilvēki un tehnoloģijas veiksmīgi papildina viens otru. Tieši tur, visticamāk, veidosies nākotnes konkurences priekšrocības.
Kontakti
