Ja vēl salīdzinoši nesen daudzu organizāciju galvenais mērķis bija pārcelt infrastruktūru uz mākoņvidi, tad šobrīd mākonis arvien biežāk kļūst par nozīmīgu uzņēmumu darbības, modernizācijas un inovāciju pamatu. To apliecina PwC CEE Cloud Business Survey 2025 aptauja, kurā apkopoti 210 biznesa un tehnoloģiju vadītāju viedokļi.
Ar mākoņpakalpojumiem saprot plašu digitālo risinājumu kopumu, kas uzņēmumiem pieejami attālināti, izmantojot internetu. Tas ietver ne tikai datu glabāšanu un skaitļošanas jaudu, bet arī dažādas biznesa sistēmas un platformas — piemēram, dokumentu pārvaldību, sadarbības rīkus, datu analītiku, klientu vadības risinājumus un vidi mākslīgā intelekta (MI) izmantošanai. Vienkāršoti sakot, mākonis uzņēmumiem ļauj izmantot tehnoloģiju resursus un sistēmas bez nepieciešamības visu uzturēt savā fiziskajā infrastruktūrā.
Pētījuma dati liecina, ka organizāciju digitālā gatavība reģionā pakāpeniski pieaug, taču progress nav vienmērīgs, un daudziem uzņēmumiem joprojām priekšā ir būtiski izaicinājumi — gan tehnoloģiju integrācijā, gan pārvaldībā, gan prasmju attīstībā.
Uzņēmumi mākoņvidi izmanto arvien pārliecinošāk
Salīdzinot ar 2023. gadu, uzņēmumu mākoņbriedums Centrālajā un Austrumeiropā ir būtiski audzis. To organizāciju īpatsvars, kas savu mākoņbriedumu raksturo kā zemu, sarucis no 52% līdz 31%, savukārt to uzņēmumu skaits, kas savu briedumu vērtē kā augstu, pieaudzis no 11% līdz 25%.
Tas liecina, ka arvien vairāk uzņēmumu mākoni izmanto ne tikai kā tehnoloģisku risinājumu atsevišķiem uzdevumiem, bet kā plašāku pamatu biznesa procesu pārveidei, sistēmu modernizācijai un jaunu produktu attīstībai. Vienlaikus progress dažādās reģiona valstīs atšķiras. Polijā un Čehijā attīstība ir stabilāka, savukārt Rumānijā attīstība turpinās lēnāk.
Mākoņattīstību kavē drošības, integrācijas un resursu jautājumi
Lai gan mākoņrisinājumu ieviešana pieaug, ne visi uzņēmumi vēl gūst no tiem tādu praktisku vērtību, kādu sākotnēji bija gaidījuši. Pētījums rāda, ka organizācijas saskaras gan ar iekšējiem, gan ārējiem šķēršļiem.
Biežāk minētie iekšējie izaicinājumi reģionā ir datu drošības un atbilstības jautājumi, jauno un mantoto sistēmu integrācijas sarežģītība, lēna lēmumu pieņemšana un budžeta ierobežojumi. Savukārt ārējo faktoru vidū uzņēmumi izceļ datu privātuma un drošības riskus, straujās tirgus pārmaiņas un ģeopolitisko nestabilitāti.
Pētījums norāda arī uz atšķirībām valstu griezumā. Čehijā biežāk tiek uzsvērts prasmju trūkums, Rumānijā — integrācijas sarežģītība un investīciju ierobežojumi, bet Polijā — datu drošības jautājumi.
Uzņēmumi plāno vairāk ieguldīt mākoņpakalpojumos
Organizācijas reģionā gatavojas nākamajam mākoņattīstības posmam, un to apliecina arī investīciju plāni. 83% uzņēmumu Centrālajā un Austrumeiropā norāda, ka nākamā gada laikā plāno palielināt savu mākoņpakalpojumu budžetu.
Arvien vairāk uzņēmumu izvēlas izmantot vairākus mākoņpakalpojumu sniedzējus vienlaikus, nepaļaujoties tikai uz vienu platformu. Šāda pieeja ļauj katram risinājumam izmantot tā stiprās puses – piemēram, vienu datu glabāšanai, citu MI risinājumiem vai kritiski svarīgu sistēmu darbībai. Šāda pieeja palīdz uzlabot elastību, mazināt riskus un efektīvāk pārvaldīt izmaksas. Mākoņvide arvien mazāk tiek uztverta tikai kā infrastruktūras jautājums. Tā kļūst par pamatu plašākai uzņēmumu transformācijai — no procesu modernizācijas līdz jaunu digitālo risinājumu attīstībai.
MI loma mākoņvidē pieaug
Viens no būtiskākajiem šī gada pētījuma uzsvariem ir MI loma. Reģionā puse organizāciju norāda, ka jau ir palielinājusi mākoņresursu izmantošanu, lai nodrošinātu MI un mašīnmācīšanās vajadzības. Vienlaikus uzņēmumi arvien biežāk uzsver nepieciešamību attīstīt datu pārvaldības, MI un digitālās prasmes, lai pilnvērtīgi izmantotu tehnoloģiju sniegtās iespējas.
Gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu jau ņem vērā progresīvāku MI risinājumu iespējas, izvēloties mākoņpakalpojumu partnerus, savukārt aptuveni trešdaļa jau maina vai plāno mainīt savu mākoņinfrastruktūru, lai tā būtu piemērotāka MI risinājumu ieviešanai. Vienlaikus lielākā daļa uzņēmumu vēl ir agrīnā MI ieviešanas posmā. Kā liecina aptaujas rezultāti, situācija Centrālās un Austrumeiropas reģionā ir līdzīga kā citviet pasaulē.
Kāda ir situācija Latvijā?
Lai gan Latvija šajā aptaujā netika iekļauta, vairākas pētījumā identificētās tendences ir vērojamas arī vietējā tirgū. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025. gadā mākoņpakalpojumus izmantoja jau 51,9% Latvijas uzņēmumu, savukārt maksas mākoņpakalpojumus – 44,1% uzņēmumu, kas ir par 8,3 procentpunktiem vairāk nekā 2023. gadā. Vienlaikus 12,2% uzņēmumu jau izmanto MI risinājumus.
Arī Eiropas Komisijas vērtējums liecina, ka Latvijā strauji aug uzņēmumu digitalizācijas līmenis un mākoņpakalpojumu izmantošana, lai gan joprojām pastāv izaicinājumi digitālo prasmju un IT speciālistu pieejamības jomā.
Tas liecina, ka Latvijas uzņēmumi arvien aktīvāk izmanto mākoni ne tikai infrastruktūras vajadzībām, bet arī kā pamatu datu analītikai, procesu automatizācijai un MI risinājumu ieviešanai. Tāpēc CEE pētījumā konstatētās tendences var kalpot kā noderīgs orientieris arī Latvijas uzņēmumu turpmākajai digitālajai attīstībai
Pētījums iezīmē svarīgu pārmaiņu brīdi: Centrālajā un Austrumeiropā diskusija par mākoni arvien mazāk ir par to, vai to ieviest, un arvien vairāk — par to, kā no tā iegūt reālu biznesa vērtību. Nākamais attīstības posms uzņēmumiem būs saistīts ne tikai ar migrāciju uz mākoņvidi, bet ar spēju mākoni integrēt biznesa procesos, datu pārvaldībā, produktu attīstībā un MI stratēģijā. Tie uzņēmumi, kas to spēs izdarīt pārdomāti, visticamāk iegūs ilgtermiņa priekšrocības.
Kontakti
