Klientu piesaistes izdevumi jaunā UIN likuma gaismā

2018. gada 1. janvārī ir stājies spēkā jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) likums, kas ieviesis būtiskas izmaiņas UIN piemērošanā un aprēķināšanā. Mēģinot aptvert, kādas izmaiņas ir skārušas ierastās izdevumu kategorijas, var secināt, ka būtībā ar saimniecisko darbību saistīto un nesaistīto izdevumu kategorijas tikai daļēji piedzīvojušas izmaiņas. Izdevumi, kas ir saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību nav apliekami ar UIN jeb nav uzskatāmi par nosacīti sadalīto peļņu jaunā UIN likuma ietvaros. Savukārt, par izdevumiem, kas nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, ir jāmaksā UIN.

Tāpat pēc būtības klientu piesaistes izdevumu kategorijas ir palikušas nemainīgas, proti, šie izdevumi UIN mērķiem ir iedalāmi trīs kategorijās:

UIN mērķi

Tomēr UIN regulējumā klientu piesaistīšanas izmaksām ir arī izmainīti zināmi aspekti, kas var būtiski mainīt ierasto izdevumu klasificēšanu kā ar saimniecisko darbību saistītus izdevumus. Tādēļ šajā rakstā norādīsim uz jaunā UIN regulējuma izmaiņām, kas ietekmēs līdzšinējo nodokļu piemērošanas kārtību klientu piesaistes izdevumiem.

 

Reklāmas izdevumi

UIN likums neparedz reklāmas definīciju un kritērijus, taču tā atrodama Reklāmas likumā un ietver šādu skaidrojumu:

Reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem[1].

UIN likumā tiek lietots ne tikai jēdziens “reklāma”, bet arī “reklāmas kampaņa”. Kaut arī ne UIN likumā, ne Reklāmas likumā nav sniegta precīza reklāmas kampaņas definīcija, tomēr praksē ar to saprotama reklāmas aktivitāšu kopums/sērija gan paša uzņēmuma informācijas kanālos, gan citos medijos ar noteiktu sākuma un beigu datumu.

Tāpat kā līdz šim reklāmas izdevumi ir izdevumi, kas saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību un tie nekvalificējas kā nosacītā peļņas sadale.

Papildus jaunais UIN likums arī paredz, ka izdevumi par sava zīmola izveidi un izvietošanu ir uzskatāmi par ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem un par tiem nav jāmaksā UIN. Tātad turpmāk būs mazāk neskaidrību par to, vai zīmola attīstīšanas izdevumi uzskatāmi par reklāmu vai reprezentāciju.

Tomēr tāpat kā iepriekš UIN likums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 677) nosaka arī ierobežojumus attiecībā uz izmaksām par reklāmas kampaņu laikā izsniegtām papildus precēm. Ne viss šajā regulējumā ir palicis pa vecam. Tādēļ tālāk tabulā esam apkopojuši atšķirības starp iepriekšējo un šī brīža regulējumu attiecībā uz limitiem, kuru ietvaros reklāmas priekšmeti un balvas kvalificējas kā reklāmas izdevums, proti, saistīti ar saimniecisko darbību.

UIN neapliekams priekšmeta/balvas limits

Ja noteiktais limits ir pārsniegts, tad pārsniegums ir ar saimniecisko darbību nesaistīts izdevums.

Tātad sākot no šī gada ir rūpīgi jāseko to balvu vērtībai, kas tiek piešķirta gan paša uzņēmuma, gan citu uzņēmumu rīkotos konkursos. Ja balva ir vērtīgāka nekā EUR 20 un to iespējams personificēt, tad tā ir apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – IIN) un šajā gadījumā neveidojas ar UIN apliekamais objekts, bet, ja nav iespējams personificēt – tas ir ar saimniecisko darbību nesaistīts izdevums un ir piemērojams UIN. Turklāt regulējums attiecībā uz  izdevumu personificēšanu ir būtiski mainījies, tādēļ tam veltīsim atsevišķu sadaļu.

Savukārt atbilstoši IIN likumam personai loterijā gūtā balva ir ar IIN neapliekams ienākums, bet konkursā – neapliekams līdz EUR 143 gadā. Tātad par laimestiem loterijā, kas rīkota atbilstoši Preču un pakalpojumu loteriju likumam, nav jāveic ne IIN, ne UIN nomaksa. Attiecībā uz balvām konkursos IIN un UIN piemērošanas mijiedarbība ir komplicētāka, to attēlojam zemāk:

IIN un UIN

Tātad, ja balvas vērtība ir, piemēram, EUR 150, tad par EUR 7 ir jāveic IIN nomaksa, bet par EUR 143 – UIN.

 

Reprezentācijas izdevumi

No 2018. gada 1. janvāra reprezentācijas izdevumi ir jāuzskaita atsevišķi, jo tie ir ar UIN neapliekami, ja kopā ar personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem tie nepārsniedz 5% no iepriekšējā gada algu fonda, par ko ir veikti IIN maksājumi Latvijā un vienlaicīgi arī obligātās sociālās iemaksas Latvijā vai darbinieka rezidences valstī.

Savukārt reprezentācijas izdevumu definīcija salīdzinājumā ar iepriekšējo UIN regulējumu pēc būtības nav mainījusies. Tālāk tabulā esam apkopojuši atšķirības starp iepriekšējo un šī brīža regulējumu attiecībā uz izdevumiem, kas kvalificējas kā reprezentācijas izdevumi:

UIN

Vēršam uzmanību, ka iepriekšējā UIN regulējumā otrā un trešā izdevumu grupa kalpoja kā augstāk minētās pirmās grupas paskaidrojums. Šobrīd tie ir izdalīti kā atsevišķi punkti un pirmais punkts nav skaidrots ne likumā, ne MK noteikumos Nr. 677. Tātad pastāv iespēja, ka to izdevumu loks, ko drīkst klasificēt kā reprezentācijas izdevumus, šādā veidā ir paplašināts. Papildus uz pirmās grupas izdevumu kategoriju neattiecas cits ierobežojums kā tikai reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumu limits (5% no algu fonda).

Savukārt attiecībā uz mazvērtīgiem reprezentācijas priekšmetiem ir jāseko līdzi to vērtībai tāpat kā balvām konkursos. Proti, ja priekšmets (ar uzņēmuma zīmolu!), ko pasniedz reprezentācijas ietvaros nav vērtīgāks par EUR 20, tad tas ir uzskatāms par mazvērtīgu reprezentācijas priekšmetu un nav jāveic saņēmēja (fiziskās personas) identificēšana, lai nomaksātu IIN. Ja pārsniedz EUR 20, tad tas nav mazvērtīgs priekšmets. Attiecīgi pastāv divas iespējas:

mazvērtīgi reprezentācijas priekšmeti

Sīkāk par izdevumu personificēšanu rakstīsim tālāk.

Vēl jāņem vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā nav sniegta atsevišķa mazvērtīga reprezentācijas priekšmeta definīcija, līdz ar to, mūsuprāt, būtu jāvadās pēc jaunajiem UIN normatīvajiem aktiem. PVN piemērošana reprezentācijas izdevumiem nav mainījusies.

 

Ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi

Klientu piesaistes izdevumu ietvaros kā ar saimniecisko darbību nesaistīti būtu tādi izdevumi, kas nekvalificējas kā reklāmas vai reprezentācijas izdevumi, kā arī šādu izdevumu pārsniegums, ja tāds ir noteikts, piemēram, attiecībā uz mazvērtīgiem priekšmetiem.

Savukārt, saskaņā ar UIN likuma 4. panta trešo daļu, ja par ar šādu ar saimniecisko darbību nesaistītu izdevumu ir samaksāts IIN, tad UIN par to pašu izdevumu nav jāmaksā. Tas arī saskan ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteikto principu, ka IIN un UIN veido vienotu sistēmu.

Situācijās, kad reklāmas vai reprezentācijas priekšmets pārsniedz noteikto limitu un par to ir maksāts IIN, tad šādi izdevumi nav uzskatāmi kā nesaistīti ar saimniecisko darbību.

 

Izdevumu personificēšana

Iepriekš esam minējuši gan reklāmas, gan reprezentācijas izdevumu kontekstā, ka uzņēmumam var rasties nepieciešamība maksāt IIN par balvu vai reprezentatīvu priekšmetu, kas tiek piešķirts fiziskai personai, t.i. ir iespēja noteikt saņēmēju un saņemtā labuma vērtību.

Atzīmējam, ka iepriekšējā regulējumā līdzīgos gadījumos tika lietots vārdu savienojums “nevar tikt identificēts”[2], bet šobrīd – “netiek identificēts”. Tātad iepriekš likumdevējs paredzēja nomaksāt IIN no labuma un tad attiecīgi izvērtēt arī UIN piemērošanu, ja praktiski ir iespējams identificēt balvas vai reprezentatīvā priekšmeta saņēmēju. Taču šī brīža formulējums rada neskaidrību, vai likumdevējs ir iecerējis dot uzņēmumiem izvēles iespējas – maksāt IIN vai UIN – pat ja praktiski ir iespējams identificēt saņēmēju. Zemāk piedāvājam apkopojošu tabulu par IIN un UIN piemērošanu pēc šī brīža spēkā esošā regulējuma un augstāk minēto interpretāciju.

IIN un UIN

Turklāt pastāv daudz situāciju, kurās teorētiski balvas saņēmēju būtu iespējams identificēt. Taču praktiski uzņēmuma rīcībā nav klienta personas kods, kas savukārt ierobežo iespējas veikt IIN ziņošanu un samaksu. Tāpēc redzam likumiskus un praktiskus šķēršļus visas nepieciešamās informācijas iegūšanā IIN nomaksai jo īpaši saistībā ar GDPR datu aizsardzības regulu[3]. Tādēļ iespēja izvēlēties maksāt UIN arī par izdevumiem, kurus teorētiski būtu iespējams personificēt, atvieglotu nodokļu piemērošanu uzņēmumiem. Tomēr, mūsuprāt, pirms šādas pieejas piemērošanas tā būtu jāsaskaņo ar likumdevēju.

 

Piemēri

Tālāk piedāvājam iepazīties ar dažādu klientu piesaistes izdevumu piemēriem un nodokļu piemērošanu.

UIN un IIN
IIN un UIN
IIN un UIN
IIN un UIN
IIn un UIN

Noslēgumā vēlamies arī atzīmēt, ka, ņemot vērā limitu, kas noteikts reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumiem (5% no algu fonda), uzņēmumam ir jāizvērtē, vai izdevumi, kuri bez šaubām ietilpst šajā kategorijā, jau sasniedz noteikto limitu. Proti, ja, piemēram, izdevumi Ziemassvētku balles rīkošanai un ikdienas viesmīlības izdevumi klientu uzņemšanai sasniedz minēto limitu, tad attiecīgā gada ietvaros nav vērts veikt analīzi, vai pārējie izdevumi ir vai nav reprezentācijas izdevumi, jo UIN mērķiem tie tik un tā būtu ar saimniecisko darbību nesaistīti.

Atsauces

[1] Reklāmas likuma 1. pants

[2] Ministru kabineta noteikumu Nr. 556 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim, 48. punkts

[3] https://www.pwc.com/lv/lv/pwclegal/vispariga-datu-aizsardzibas-regula.html

[4] Tiesu lieta Reprezentācijas izdevumu vērtējums SKA – 58/2014

Par PwC

PwC uzņēmumi palīdz radīt juridiskām un fiziskām personām vajadzīgo vērtību. Mūsu uzņēmumu tīklā 158 valstīs strādā vairāk nekā 236 000 speciālistu, kuru uzdevums ir sniegt kvalitatīvus revīzijas pakalpojumus, kā arī nodokļu un biznesa konsultācijas. Uzziniet vairāk un pastāstiet mums par sev būtisko, apmeklējot mūs www.pwc.lv.

“PwC” apzīmē PwC uzņēmumu tīklu, kā arī vienu vai vairākus tā dalībniekus, kurā katrai dalīborganizācijai ir atsevišķas juridiskās personas statuss. Sīkāka informācija atrodama www.pwc.com/structure.

Sazinieties ar mums

Irēna Arbidāne
Menedžere, PwC Latvia
E-pasts

Agate Zīverte
Menedžere, PwC Latvia
Tel: +371 67094400
E-pasts

Aija Murāne
Associate, PwC Latvia
Tel: +371 67094400
E-pasts

Sekojiet mums