PwC veiktā aptauja “Hopes and fears 2021” ieskicē aktuālo situāciju un izmaiņas globālā darbaspēka ainā, kuru ietekmējusi Covid-19 radītā pandēmija. Pāreja uz attālināto darbu ir pandēmijas radīto seku aisberga redzamā daļa, taču tā ir arī iezīmējusi vairākas tendences darba tirgū un radījusi pārdomas un neziņu nodarbināto vidū. Aptaujā piedalījās rekordliels skaits respondentu - 32 500 cilvēku 19 valstīs, kuru vidū bija darba ņēmēji, uzņēmumu īpašnieki, līgumdarbinieki, studenti, dīkstāvē esoši darbinieki, kā arī bezdarbnieki, kuri meklē jaunas karjeras iespējas.
Pārmaiņas darba tirgū
Darba ņēmējus satrauc tehnoloģiskā attīstība, kas var ietekmēt viņu nodarbinātību tuvāko gadu laikā. 60% aptaujāto respondentu uzskata, ka automatizācija var apdraudēt viņu darbu, 48% uzskata, ka “tradicionālā nodarbinātība nākotnē vairs nepastāvēs”, savukārt 39% norāda, ka, visticamāk, viņu darbs tuvāko piecu gadu laikā būs novecojis.
Aptauja iezīmē arī pozitīvas tendences. 40% aptaujāto uzskata, ka ieilgušās mājsēdes laikā viņu digitālās prasmes ir uzlabojušās un apgalvo, ka turpinās apmācības un prasmju attīstību. Turklāt 49% respondentu ir orientēti uz uzņēmējdarbības prasmju attīstību ar domu izveidot savu biznesu. 77% norāda, ka ir gatavi apgūt jaunas prasmes vai pilnībā pārkvalificēties. Atzīstami, ka 74% aptaujāto uzskata prasmju pilnveidošanu un apmācības par personīgo atbildību, lai nākotnē konkurētu darba tirgū, savukārt 80% respondentu ir pārliecināti par savām spējām pielāgoties jaunajām tehnoloģijām, kas kļūst pieejamas darba vietās.
Produktivitāte ir tas, pēc kā mūsdienās raugās arī darba devēji un viņu interesēs ir efektīva resursu pārvaldīšana, lai veicinātu uzņēmuma attīstību un konkurenci tirgū. Dažādu nozaru uzņēmumi meklē iespējas, kā to attīstīt. Piemēram, kā liecina PwC veiktais produktivitātes pētījums “The Productivity Agenda 2021”, finanšu iestādes patērē ievērojamus laika resursus un pūles, lai veicinātu sava darbaspēka produktivitāti. Finanšu pakalpojumu uzņēmumi kā prioritāti izvirzījuši savu darbinieku produktivitātes uzlabošanu, lai stiprinātu savus nākotnes biznesa modeļus. Organizācijas, kurās pastāv dažādas pārmaiņu programmas, iegulda resursus specializētās apmācībās saviem darbiniekiem un izmanto dažādus papildus rīkus – AI rīkus, Deep Learning rīkus un citus procesu automatizācijas digitālos rīkus, kas ļauj attīstīt produktivitāti un veicināt darbinieku prasmes un talantus.
Izaicinājumi karjeras attīstībā
Aptaujas dalībnieki iezīmē arī galvenos izaicinājumus karjeras attīstībā. Rezultāti atklāja, ka 50% darba ņēmēju ir saskārušies ar diskrimināciju darbā, kā rezultātā tas atstājis iespaidu uz viņu karjeras izaugsmi. 13% no aptaujātajiem norāda, ka tas saistāms ar viņu etnisko izcelsmi, 14% darbinieku saskārušies ar dzimuma diskrimināciju, savukārt 13% norāda uz diskrimināciju personas sociālās piederības dēļ.
Aptaujā arī konstatēts, ka pastāv atšķirīga piekļuve kvalifikācijas paaugstināšanas iespējām. Lai gan 46% respondentu ar universitātes grādu apgalvo, ka darba devējs sniedz tiem plašas iespējas uzlabot savas digitālās prasmes, to pašu norāda tikai 28% respondentu ar skolas kvalifikācijas līmeni. Ja esošā situācija apmācību pieejamības jomā saglabāsies, kvalifikācijas paaugstināšana palielinās sociālo nevienlīdzību, lai gan kvalifikācijas paaugstināšanai vajadzētu sniegt tieši pretēju efektu. Valdības un biznesa līderiem jāsadarbojas, lai pastiprinātu centienus nodrošināt, ka cilvēki riskam pakļautajās nozarēs un grupās iegūst nepieciešamās iespējas. Automatizācija un revolucionāru tehnoloģiju attīstība ir neizbēgama, tomēr mūsu spēkos ir kontrolēt, kā tiek pārvaldīta to ietekme uz darba tirgu.
Darbaspēka motivatori
Trīs ceturtdaļas strādājošo visā pasaulē (75%) apgalvo, ka vēlas strādāt organizācijā, kas sniedz “pozitīvu ieguldījumu sabiedrībā”, sagaidot, ka darba devējam ir svarīgi korporatīvā atbildības principi. Šī sajūta ir īpaši izteikta Ķīnā (87%), Indijā (90%) un Dienvidāfrikā (90%). Tāpat ekonomiskā nedrošība ierobežo cilvēku iespējas izvēlēties karjeru, kas viņiem patiešām sniedz gandarījumu un ļauj īstenot profesionālās ambīcijas. Jo īpaši tas attiecas uz jaunākiem cilvēkiem. Darbinieki koncentrējas ienākumu gūšanai, nevis pārmaiņu radīšanai. Kopumā 54% aptaujāto norāda, ka, ja viņi būtu spiesti izvēlēties, viņi dotu priekšroku darbam, kas viņiem ļautu “izmantot katru iespēju, lai maksimāli palielinātu ienākumus”, nevis darbu, kas “rada pārmaiņas” (46%). Interesanti, ka cilvēki vecumā no 18 līdz 34 gadiem vairāk nekā citas paaudzes savā darbā prioritāti piešķir ienākumiem, nevis mērķim, un 57% par prioritāti uzskata "ienākumu palielināšanu", nevis "pārmaiņu radīšanu" (43%).
Darbinieki arī nākotnē vēlas iespēju strādāt attālināti
Lai nodrošinātu darba devējam iespēju uzraudzīt darbinieka sniegumu strādājot attālināti, 44% darbinieku visā pasaulē ļautu darba devējam izmantot tehnoloģijas, kas uzraudzītu darba sniegumu, tostarp dažādus sensorus un ierīces, savukārt 31% būtu pret. Tomēr daudzi vispār neapsvērtu domu atļaut darba devējam piekļūt saviem personas datiem. 41% respondentu norāda, ka viņi nevēlētos sniegt darba devējam piekļuvi saviem personas datiem, tostarp sociālo mediju profiliem, un tikai 35% tam piekristu. Attālinātais darbs pieprasa darbiniekiem ievērot augstu pašdisciplīnas līmeni, kā arī ievērot darba un privātās dzīves līdzsvaru, savukārt darba devējam - zināmu uzticību. Kāds ir labākais darba modelis ilgtermiņā, to rādīs laiks.
Kontakti
