Grāmatvedības datu segmentācija: stratēģisks instruments finanšu vadībā

  • Insight
  • 3 minute read
  • Augusts 04, 2025

Mūsdienu uzņēmējdarbības vide pieprasa ne tikai precīzu finanšu uzskaiti, bet arī spēju ātri un efektīvi analizēt datus dažādos griezumos. Grāmatvedības datu segmentācija kļūst par vienu no būtiskākajiem instrumentiem finanšu vadītāju arsenālā, nodrošinot iespēju pieņemt izsvērtus un pamatotus lēmumus.

Dimensiju pieeja – elastīgums un precizitāte

Tradicionālās grāmatvedības sistēmas bieži aprobežojas ar statisku kontu plānu, kas ierobežo iespējas analizēt datus, savukārt mūsdienu grāmatvedības uzskaites sistēmas piedāvā dimensiju funkcionalitāti – iespēju piešķirt katram grāmatvedības ierakstam uzņēmuma vajadzībām pielāgotas papildus pazīmes, piemēram, nodaļu, projektu vai reģionu. Tas piedāvā iespēju veidot daudzdimensionālas atskaites, kas savukārt ļauj ātri reaģēt uz dažādiem pieprasījumiem. 

Lai labāk izprastu dimensiju jeb datu segmentācijas  jēdzienu, var iedomāties grāmatvedības ierakstu kā rindu Excel tabulā. Tradicionāli šī rinda satur pamatinformāciju - konta numuru, summu un datumu. Ar dimensijām tai var pievienot papildu “birkas” jeb pazīmes, kas ļauj datus šķirot, filtrēt un analizēt dažādos griezumos – līdzīgi kā Excel tabulā tiek izmantoti filtri. Būtiskākā priekšrocība, salīdzinot ar Excel tabulu, ir tā, ka dimensiju izmantošana grāmatvedības sistēmā ļauj iegūt vajadzīgo atskaiti ātri un bez papildus manuāla darba.

Šādai analīzei nepieciešami kvalitatīvi dati, kuru pamatavots ir grāmatvedības sistēma - ievadot datus tajā, ir svarīgi nodrošināt datu marķēšanu atbilstoši definētajām segmentācijas prasībām. Būtiski, lai manuāls grāmatveža darbs datu ievadē ir minimāls, samazinot kļūdas un nekonsekvences iespējamību. Dimensijas var tikt piešķirtas automātiski, un dati kļūst pieejami analīzei reāllaikā. Īpaši svarīgi tas ir vadības komandai, kam nepieciešama operatīva finanšu informācija.

Praksē novērojams, ka uzņēmumu vidū krasi atšķiras pieredzes ar dimensiju izmantošanu - ir gan veiksmīgi piemēri, kad grāmatvedības dati tiek marķēti automātiski un segmentācijas iestatījumi tiek uzturēti atbilstoši aktuālajām uzņēmuma vajadzībām, gan tādi, kur datu segmentācija netiek izmantota, tā ir pilnībā manuāla vai arī sistēmā definētais dalījums ir novecojis.

Digitalizācija maina grāmatvedības lomu

Digitalizācija būtiski transformē grāmatvedības profesiju – no darījumu reģistrētāja uz stratēģisku partneri uzņēmuma vadībā. Finanšu vadītāji arvien vairāk vēlas paļauties uz grāmatvedības komandu kā uz datu analīzes un prognozēšanas atbalstu. Šī pārmaiņa nozīmē arī jaunu prasmju nepieciešamību – spēju strādāt ar datu analītikas rīkiem, izprast biznesa procesus un komunicēt ar vadības komandu.

Praksē varam novērot, ka joprojām liela daļa uzņēmuma finanšu funkcijas resursa tiek novirzīta transakciju apstrādei, vienlaikus no vadītāju puses tiek atzīts, ka vēlamā situācija būtu tāda, kurā finanšu komanda pamatā ir noslogota uz pievienotās vērtības radīšanu uzņēmējdarbībai.

Attēls 1: PwC Baltijas finanšu vadītāju aptaujas rezultāti un ieteicamā laika procentuālā sadale šajās jomās.

Datu segmentācija – ceļš uz efektivitāti

Iespēja iegūt grāmatvedības datus ātri un efektīvi, dažādos griezumos ir nepieciešama uzņēmumiem ikvienā nozarē – pielietojamība ir kritiska ne tikai iekšējo analītiku veikšanai un gada pārskata sagatavošanā, bet arī, piemēram, gatavojot atskaites nodokļu un statistikas pārvaldības iestāžu vajadzībām, ilgtspējas ziņojumus, kā arī citur. 

Viens no praktiskākajiem un biežāk izmantotajiem datu segmentācijas pielietojumiem ir izmaksu analīze. Segmentējot izmaksas pēc dažādiem kritērijiem, finanšu vadītāji var identificēt neefektīvus procesus, optimizēt resursu sadalījumu un uzlabot rentabilitāti.

Dimensiju struktūrā projektus vai pakalpojumu tipus var izmantot kā atsevišķu klasifikācijas līmeni, kas ļauj detalizēti pārskatīt katra projekta vai pakalpojuma veida ieņēmumus, izdevumus un rentabilitāti. Tas sniedz iespēju salīdzināt rezultātus, identificēt veiksmīgākās iniciatīvas un optimizēt resursu sadali. 

Grāmatvedības datu dimensijas ir nenovērtējamas arī transferta cenu analīzē – izmantojot sadalījumu ir iespējams noteikt, kāds cenu līmenis tiek izmantots sadarbībā ar partneriem.

Attēls 2: tabulās redzams piemērs izvērstai datu segmentācijai. Ātri iegūstama finanšu pārskata posteņu datu segmentācija pa sadarbības partneru tipiem ļauj efektīvi veikt transferta cenu analīzi.

Segmentācija nav tikai lielu uzņēmumu privilēģija – tas ir individuāli pielāgojams rīks, kas ļauj radīt pievienoto vērtību konkrēta uzņēmuma un tā ieinteresēto pušu vajadzībām. Mazumtirdzniecībā tā palīdz analizēt pārdošanas datus pēc veikalu lokācijām vai sezonām. Pakalpojumu nozarē – pēc klientu tipiem vai pakalpojumu līmeņiem. Pat nevalstiskās organizācijas var izmantot segmentāciju, lai analizētu ziedojumu plūsmas vai projektu izmaksas.

Datu vizualizācija – no skaitļiem uz stāstu

Segmentētie dati iegūst lielāku vērtību, ja tie tiek vizualizēti saprotamā un interaktīvā veidā. Tādējādi tie ir ērtāk pārskatāmi un finanšu vadītāji var ātri identificēt tendences, novirzes un korelācijas. Piemēram, interaktīvs atspoguļojums var parādīt, kurā reģionā konkrēts produkts rada vislielākās izmaksas, savukārt laika līknes palīdz izsekot izmaksu dinamikai.

Attēls 3: Datu atspoguļojums griezumā pa projektiem ar rīku Power BI sniedz iespēju vizuāli analizēt rezultātus, kā arī ātri pārslēgties starp dažādiem skatiem.

Integrējot grāmatvedības datus, piemēram, ar Power BI, iespējams ērti vizualizēt dimensiju informāciju interaktīvās atskaitēs un paneļos. Tas ļauj vadībai reāllaikā analizēt finanšu datus dažādos griezumos, ātrāk reaģēt un pieņemt datos balstītus lēmumus.

Secinājumi

Investīcijas datu segmentācijas risinājumos atmaksājas ar uzlabotu pārskatāmību, ātrāku reakciju uz tirgus izmaiņām un labāku finanšu rezultātu. Finanšu vadītāji, kuri apzināti virza šo pārmaiņu ieviešanu, nostiprina savu lomu kā uzņēmuma stratēģiskie līderi.

Lai datu segmentācija sniegtu maksimālu vērtību, tai jābūt ne tikai tehniski iespējotai, bet arī stratēģiski pārdomātai. Tas nozīmē – skaidri definētas dimensijas, regulāra to pārskatīšana un atbilstība uzņēmuma attīstības virzieniem. Tikai tad segmentācija kļūst par efektīvu instrumentu, kas palīdz ne vien analizēt pagātni, bet arī prognozēt nākotni. 

Kaspars Mitriķis

Kaspars Mitriķis

Risku vadības un revīzijas nodaļas direktors, PwC Latvia

Vita Frīdenberga

Vadītāja, Risku vadības un revīzijas nodaļa, PwC Latvia

Andis Rembergs

Andis Rembergs

Vecākais konsultants, Risku vadības un revīzijas nodaļa, PwC Latvia

Kontakti

PwC birojs Latvijā

Marijas iela 2A, Rīga, LV-1050, PwC Latvia

Tel: +371 67094400

Sekojiet mums