Eiropas Savienības (ES) fondu ieguldījumi Latvijā turpina būt nozīmīgs instruments valsts attīstības veicināšanai – tie nodrošina iespēju modernizēt infrastruktūru, stiprināt sociālos pakalpojumus, digitalizēt pašvaldību un valsts pārvaldes procesus, kā arī veicināt inovācijas un reģionālo izaugsmi. ES finansējuma plūsma Latvijā turpina palielināties: 2025. gadā Eiropas Komisija Latvijai atmaksājusi 980,2 miljonus eiro – 108% no gada plāna, savukārt deklarēto izdevumu apjoms sasniedzis 129% no mērķa, pieprasot gandrīz 681 miljonu eiro. Būtiska ir arī ES finansējuma pārprioritizācija – 660 miljoni eiro novirzīti aktuālajām valsts prioritātēm, tostarp 470 miljoni drošībai un aizsardzībai.
Eiropas Revīzijas palātas (ECA) 2024. gada pārskati apliecina, ka projektu kvalitāte dalībvalstīs joprojām ir nevienmērīga, un Latvija nav izņēmums. Kļūdu līmenis ES budžeta izdevumos 2024. gadā sasniedza 3,6%, un būtiskākie trūkumi atkārto iepriekšējos gados novērotās tendences: nepilnīga dokumentācija, neskaidra vai neprecīza darba laika uzskaite, nepamatoti iepirkumu līgumu grozījumi un nepietiekami pamatoti izdevumi. Publisko iepirkumu jomā īpaši bieži identificētas problēmas, kas saistītas ar nepietiekamu tirgus izpēti, nepamatotiem kvalifikācijas nosacījumiem vai dokumentācijas trūkumiem, kas savukārt var novest pie būtiskām finanšu korekcijām liedzot programmu dalībniekiem saņemt līdzekļus plānotajā apmērā.
Šīs neatbilstības vairumā gadījumu nav ļaunprātīgas – tās drīzāk liecina par ne līdz galam sakārtotu iekšējo procesu, ierobežotiem resursiem vai pieredzes trūkumu. Tas skaidri parāda, ka projektu kvalitāti nosaka ne tikai prasību ievērošana, bet arī profesionāla un pārdomāta pārvaldība, kas palīdz mazināt riskus un nodrošina stabilu, ilgtspējīgu rezultātu sasniegšanu.
Lai iestādes varētu stiprināt savu iekšējo pārvaldību, zemāk apkopotas praktiskas un efektīvas rekomendācijas, kas palīdz izvairīties no biežākajām kļūdām un uzlabot projekta kvalitāti:
Visiem pamatojošajiem dokumentiem – līgumiem, aktiem, atskaitēm, iepirkumu materiāliem ir jābūt pilnīgiem, izsekojamiem un viegli pieejamiem. Skaidra dokumentācijas struktūra ievērojami atvieglo gan projekta komandas darbu, gan auditu.
Darba stundām ir jābūt sasaistītām ar konkrētām aktivitātēm un mērķiem. Tikpat svarīgi ir korekti aprēķināt algas – dienas likmes, piemaksas un atvaļinājuma izmaksu attiecināšanu, kā arī pārliecināties, ka netiek deklarētas izmaksas par periodiem, kuros darbinieks faktiski nav strādājis pie projekta. Sakārtota darba laika un atlīdzības uzskaite būtiski samazina neatbilstību risku un nodrošina, ka deklarētās izmaksas ir pilnībā pamatotas.
Nepietiekams sagatavošanās darbs iepirkumos ir viens no galvenajiem finanšu korekciju iemesliem. Tirgus izpēte, caurspīdīgs vērtēšanas process un samērīgi nosacījumi ir pamats veiksmīgam iepirkumam.
Izdevumam vienmēr jābūt tieši un pierādāmi saistītam ar projekta aktivitāti. Ja rodas šaubas, pārskatiet pamatojošos dokumentus vai precizējiet tos pirms deklarēšanas.
Mazās, sistemātiskās pārbaudes palīdz savlaicīgi atklāt nepilnības un novērst kļūdas pirms oficiālajām kontrolēm.
Kopumā redzams, ka ES fondu projektu īstenošana arvien skaidrāk apliecina, ka kvalitatīva pārvaldība ir būtiska finansējuma efektīvai un drošai izmantošanai. Iestādes, kas nodrošina izsekojamību, plānošanu un pamatotus lēmumus, ievērojami mazina neatbilstību riskus. Audita prakse rāda, ka sistemātiska dokumentācija, korekta uzskaite un pārdomāti iepirkumi visvairāk nosaka projekta kvalitāti, tādēļ būtiska ir profesionāla un caurspīdīga projektu vadības kultūra.
PwC veic neatkarīgas projektu finanšu pārskatu pārbaudes, nodrošinot objektīvu vērtējumu par izmaksu atbilstību un uzraudzības prasību ievērošanu. Piedāvājam arī atsevišķu atbalsta pakalpojumu – praktisku palīdzību projektu komandu darba pilnveidē. Balstoties uz pieredzi dažādos ES fondu projektos, varam palīdzēt iestādēm sakārtot procesus, uzlabot dokumentāciju un stiprināt iekšējās kontroles, tādējādi veicinot augstāku pārvaldības kvalitāti un mazāku neatbilstību risku.