Konkurence un regulējums nākotnē tikai pieaugs

11/04/17

Gandrīz visi Latvijas uzņēmumu vadītāji norāda, ka nākotnē konkurence tikai pieaugs, turklāt tas notiks kvalificētu darbinieku trūkuma apstākļos, liecina PricewaterhouseCoopers (PwC) veiktā globālā lielo uzņēmumu vadītāju aptauja. Latvijā uzņēmēju noskaņojumu ietekmē bažas par nodokļu sloga pieaugumu un regulējuma ietekmi. Tomēr PwC eksperti ir pārliecināti, ka uzņēmējiem ir iespējas pielāgoties apkārtējās vides izaicinājumiem, meklējot inovatīvus risinājumus un savstarpēji daloties ar resursiem un zināšanām.

PricewaterhouseCoopers globālā lielo uzņēmumu vadītāju aptauja liecina, ka 93% Latvijas uzņēmēju ir pārliecināti, ka viņu industrijā gaidāms konkurences pieaugums, tomēr viņi ir apņēmības pilni stiprināt savu konkurētspēju, apgūstot jaunus tirgus un investējot esošās kapacitātes celšanā. Interesanti, ka Latvijas uzņēmēji krietni piesardzīgāk attiecas pret plānotajām aktivitātēm izaugsmes veidošanā. 75% aptaujāto neplāno veikt īpašas aktivitātes un paļaujas uz dabisku izaugsmi, 41% respondentu plāno samazināt izmaksas, vienlaikus tikai 3% apsver veikt kāda cita uzņēmuma iegādi vai apvienošanos. Galvenie noieta tirgi ir tuvākās kaimiņvalstis, taču salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, maz tiek apgūti Skandināvijas un Rietumeiropas tirgi.

“Daļai uzņēmumu jācenšas meklēt jaunus risinājumus izmaksu samazināšanai. Piemēram, uzņēmumu iegāde un apvienošanās – arī tas ir veids, kā samazināt tēriņus. Tiem nav obligāti jābūt vērienīgiem darījumiem, jebkurš finansiālais pieaugums dod iespēju darboties efektīvāk. Visbiežāk gan lielam, gan mazam uzņēmumam ir vienāds pamatnosacījumu apmērs. Otrs veids, kā stratēģiski samazināt izmaksas, ir jaunu tehnoloģiju ieviešana. Nereti uzņēmumi pieņem īstermiņa lēmumus un necenšas ieviest inovācijas, neapzinoties to iespēju apmērus un baidoties no procesa īstenošanas finansiālās puses, taču ir vērts kliedēt mītus un gūt sev vēlamu risinājumu,” stāsta PwC ITS vadītājs un IT pakalpojumu līderis Ēriks Dobelis.

Salīdzinājumā ar citām valstīm uzņēmēji Latvijā uzskata, ka visvairāk tos apdraud nodokļu sloga pieaugums un ka konkurētspējīgai nodokļu sistēmai jābūt galvenajai valsts prioritātei. Vien 4% aptaujāto Latvijas nodokļu sistēmu uzskata par efektīvu un starptautiski konkurētspējīgu, pārsvarā tā tiek vērtēta negatīvi. Igaunijā pozitīvi savu nodokļu sistēmu novērtējuši 63%. PwC Nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza uzsver, ka šāds rezultāts lielā mērā balstās uz emocionāliem apsvērumiem: “Taču uzņēmēju nostāja ir kritisks signāls valsts pārvaldei. 85% aptaujāto norāda, ka administratīvā sloga mazināšana ir tikpat būtiska kā nodokļu likmju pazemināšana. Savukārt 68% aptaujāto apgalvo, ka nodokļu sistēmas stabilitāte ir svarīgāka par likmju pazemināšanu. Vērtējot plānoto nodokļu reformu, uzņēmēji sagaida, ka tā neradīs papildu grūtības vai administratīvo slogu un ka tās mērķis ir radīt motivāciju maksāt nodokļus tiem, kuri līdz šim to nav vēlējušies darīt vai izvairījušies no nodokļu nomaksas, kas kopumā varētu veicināt konkurētspēju un veicināt optimismu biznesa vidē”, skaidro Ilze Rauza.

Pārmērīgs regulējums ir “galvas sāpe” gandrīz katram lielajam uzņēmumam – 80% no pasaules un Eiropas uzņēmējiem to norādījuši kā galveno biznesa un izaugsmes apdraudējumu. Arī Latvijā salīdzinoši daudz (67%) lielo uzņēmumu pārstāvju izsaka bažas par valstī esošo regulējumu. Slodze esošajiem resursiem un papildu izmaksas liek uzņēmējiem meklēt veidus, kā efektivizēt savu darbību. Kā vienu no iespējamiem risinājumiem PwC Revīzijas nodaļas direktore Lolita Čapkeviča min risku vadības sistēmas ieviešanu: “Regulējuma ietekmes un seku apmēru izvērtēšana sākotnēji var radīt papildu izmaksas, tomēr ilgtermiņā tas palīdzētu mazināt riskus un nodrošinātu saistību izpildi. Tikpat svarīgi kā pārliecināties par uzņēmuma saistībām pret valsti ir radīt šādu atbildības sajūtu arī savos darbiniekos. Nereti vadības redzējums paliek vadītāju galvās, nesasniedzot padotos. Ikvienam darbiniekam jāzina uzņēmuma mērķi un jāredz, kāda ir viņa loma kopējo sasniegumu veicināšanā”.

“Regulējuma ietekme ir visaptveroša un laikā gaitā tikai pieaugs,” uzsver PwC Legal vecākais jurists Māris Butāns, norādot, ka līdz šim uzņēmumi pārsvarā paļaujas uz to, ka vadītāji paši spēs kontrolēt uzņēmējdarbības atbilstību likumam, kas, protams, kļūst arvien sarežģītāk. Ar nākamo gadu fizisko personu datu aizsardzības jomā naudas sodi jau būs mērāmi miljonos. Uzņēmumiem jāsāk ieviest sistemātiskas risku pārvaldības un atbilstības kontroles procedūras, kas iekļauj ne vien darbinieku apmācības vai rokasgrāmatu izstrādi, bet arī jaunu amatu izveidi.

Par pētījumu

Globālajā aptaujā, kuras rezultāti tika prezentēti šā gada pasaules ekonomikas forumā Davosā, šogad piedalījās 1379 vadītāji. Baltijas aptaujā piedalījās 123 Latvijas, 93 Igaunijas un 105 Lietuvas uzņēmumu vadītāji.

Par PwC

PwC uzņēmumi palīdz radīt juridiskām un fiziskām personām vajadzīgo vērtību. Mūsu uzņēmumu tīklā 157 valstīs strādā gandrīz 223 000 darbinieku, kuru uzdevums ir sniegt kvalitatīvus revīzijas pakalpojumus, kā arī nodokļu un biznesa konsultācijas. Pastāstiet mums par sev būtisko un uzziniet vairāk, apmeklējot mūs www.pwc.com.

“PwC” apzīmē PwC uzņēmumu tīklu, kā arī vienu vai vairākus tā dalībniekus, kurā katrai dalīborganizācijai ir atsevišķas juridiskās personas statuss. Sīkāka informācijas pieejama www.pwc.com/structure.

Sazinieties ar mums

Kalvis Gavars

Kalvis Gavars

Mārketinga un komunikācijas vadītājs, PwC Latvia

Tel: +371 67094400

Sekojiet mums