Ilgtspējas ziņošanas rīki – mums to vajag vai nevajag?

  • Novembris 20, 2024

Lielām sabiedriskas nozīmes organizācijām, kuras jau šobrīd izstrādā ilgtspējas nefinanšu ziņojumus, būs jāziņo par 2024. gadu. Uzņēmumiem, kuri atbilst diviem no kritērijiem: nodarbina 250 darbiniekus un/vai tiem ir 50 miljonu apgrozījums un/vai 25 miljonu aktīvi, būs jāziņo par 2025. gadu. Biržā kotētajiem mazajiem uzņēmumiem, kas atbilst vienam no kritērijiem: nodarbina līdz 250 darbiniekiem, un/vai apgrozījums līdz 50 miljoniem, un/vai aktīvi līdz 25 miljoniem, kā arī mazām un nesarežģītām kredītiestādēm un kapitīvām apdrošināšanas sabiedrībām būs jāziņo par 2026. gadu. Par 2028. gadu jāziņo trešo valstu uzņēmumiem, kuru neto apgrozījums ES pārsniedz 150 miljonus EUR, ja tiem Eiropas savienībā ir vismaz viens meitasuzņēmums vai filiāle, kas pārsniedz noteiktas robežvērtības. Sagatavojamais ziņojums nav tikai ziņojums par faktiski paveikto ilgtspējas nodrošināšanai, bet arī par izvirzītajiem mērķiem, veiktajām aktivitātēm. Turklāt ziņojumam jābūt auditējamam.

Uzņēmumi ir uzsākuši datu apkopošanu, gatavojas pārskata iesniegšanai. Pārliecinoši lielākā daļa datus apkopo manuāli, t.i., datus apkopo MS Excel, lai manuāli vai, izmantojot esošos atskaišu veidošanas rīkus, sagatavotu pārskata fragmentus, kurus pēc tam speciālists saliek vienā ziņojumā. Vienkārši un saprotami.

Sākotnēji manuāla pieeja ir pietiekama, tomēr ilgtermiņā tas būs grūti. Saskatu analoģiju ar grāmatvedības kārtošanas evolūciju. 3,000 gadus pirms mūsu ēras radās matemātika. Primāri grāmatvedībai, lai uzskaitītu piramīdu celtnieku un armijas pārtikas devas un atalgojumu. Evolucionēja gan grāmatvedība, gan datori. Tomēr prasība, ka grāmatvedība jākārto elektroniski sistēmā, likumdošanā tika noteikta tikai šajā gadsimtā. Domāju, ka ar ilgtspēju nebūs tik ilgi jāgaida, un uzņēmumi sāks izmantot specifiskas sistēmas, analogi kā grāmatvedībai.

Latvijā pieejami vairāki rīki ilgtspējas ziņošanai. Rīki nav tikai ziņošanai, tie nodrošina pilnu ilgtspējas pārvaldības ciklu. Sākot ar ilgtspējas mērķu definēšanu, kaskadēšanu meitas uzņēmumiem vai filiālēm, datu apkopošanu un salīdzināšanu ar izvirzītajiem mērķiem, ziņojuma sagatavošanu.

Rīku funkcionalitāte ir līdzīga:

Parasti finanšu vadības sistēma, personāla pārvaldības sistēma u.c. uzņēmuma sistēmas. Iespēja noteikt datu savākšanas laiku, piemēram, reizi mēnesī tiek apkopoti dati par elektroenerģijas patēriņu no finanšu vadības sistēmas.

Piemēram, uzņēmums apņēmies līdz 2030. gadam izmantot tikai atjaunojamo elektroenerģiju.

Piemēram, ja šobrīd nevienā uzņēmuma sistēmā neuzkrāj datus par komandējumos izmantotajiem transporta veidiem, datus aizpilda manuāli, piemēram, MS Excel formā. Datni augšuplādē sistēmā.

Dažādi rīki iegūst koeficientus no dažādām ārējām datu bāzēm – gan maksas, gan bezmaksas avotiem. Kādus koeficientus izgūst no kādām datu bāzēm iekļauts sistēmas dokumentācijā.

Ilgtspējas pārvaldībai iespējami gan atvērtā koda rīki, gan jau zināmu ražotāju rīki. Rīki pārsvarā nodrošina funkcionalitāti un datu apstrādi mākoņpakalpojumā, lielākā daļa rīku šobrīd ir attīstības fāzē un pieejamas plašas iespējas rīku pielāgošanai uzņēmuma vajadzībām. Atvērtā koda rīki attīstās industrijām specifiskās nišās, to brieduma līmenis pagaidām ir zems. Atvērtā koda risinājumus var izskatīt, ja uzņēmums pārsvarā jau izmanto atvērtā koda rīkus, uzņēmumā ir pieejami speciālisti gan risinājumu izvēlei, gan ieviešanai un uzturēšanai. Teju visi programmatūras ražotāji piedāvā risinājumus ilgtspējas ziņošanai: Microsoft Cloud for Sustainability, SAP Sustainability Control Tower. PwC izstrādājis risinājumu PwC Sustainability Manager, kas balstās Microsoft tehnoloģijās, ir piemērots datu uzkrāšanai un ziņojuma sagatavošanai uzņēmumu grupām. 

Lai izvēlētos piemērotāko risinājumu, jāveic šādi secīgi soļi:

Uzņēmuma ilgtspējas speciālistam jānodefinē risinājuma prasības

Piemēram, sistēmai jānodrošina iespēja reizi mēneši uzkrāt datus par elektroenerģijas patēriņu, norādot atsevišķi atjaunojamos resursus. Prasības jāpapildina drošības speciālistam, vadoties no uzņēmuma drošības politikas. Piemēram, sistēmā izmantojamā autorizācija. Visbeidzot informācijas tehnoloģiju speciālistam prasības jāpapildina ar risinājuma ieviešanai specifiskām prasībām, piemēram, integrācijas tehnoloģijām ar esošajām uzņēmuma sistēmām.

Jāizvērtē, kādas informācijas tehnoloģijas uzņēmumā jau pieejamas

Jāizvērtē, kādas informācijas tehnoloģijas uzņēmumā jau pieejamas, jo par tām, to uzturēšanu uzņēmumā jau būs pieejamas zināšanas. Piemēram, ja uzņēmums izmanto MS Dynamics finanšu vadībai un izmanto MS Azure, piemērotāks būs Microsoft tehnoloģijas. Ja finanšu vadībai izmanto SAP, tad jāskatās SAP virzienā. Savukārt, atvērtā koda risinājumu lietotājiem jāapskata tirgū pieejamie atvērtā koda risinājumi.

Risinājumu alternatīvas savā starpā jāsalīdzina

Risinājumu alternatīvas savā starpā jāsalīdzina, vērtējot atbilstību nodefinētajām prasībām, speciālistu pieejamību risinājuma ieviešanai, kā arī risinājuma izmaksas. Vērtējot risinājuma izmaksas, jāizskata uzņēmuma iespējām atbilstošas kopējā dzīves cikla izmaksas, t.i., jāsummē licenču, ieviešanas pakalpojumu, uzturēšanas izmaksas, piemēram, pieciem gadiem.

Ilgtspējas pārvaldība uzņēmumos, ieskaitot ziņošanu, vēl nav nostabilizēts process, kas izgājis pilnu ciklu. Proti, gan speciālistiem, gan vadībai vēl trūkst secinājumu gan par pārskatu veidošanu, gan par auditu. Daudzos uzņēmumos vēl nav skaidrs, no kuriem datu avotiem datus iegūt vai arī datu vienkārši trūkst. Uzņēmumiem būtu jāiziet viens pilns cikls, ziņojumu sagatavojot manuāli. Tas ļaus labāk nodefinēt prasības un izvēlēties atbilstošāku rīku.

Kontakti

PwC Latvija

Marijas iela 2A, PwC Latvia

Tel: +371 67094400

Sekojiet mums

Ar * atzīmētie lauki ir jāaizpilda obligāti

Aizvērt