Zaļās norādes: drīkstēs vai nedrīkstēs izmantot?
06/02/24
Eiropas Savienības (ES) institūcijas šobrīd aktīvi strādā pie dažādiem dokumentiem, kas regulēs tā dēvētās zaļās norādes, ar kurām ražotāji mēģina pārliecināt pircējus, ka to produkti ir videi draudzīgāki nekā citi. 2024. gada 17. janvārī ES Parlaments pirmajā lasījumā apstiprināja direktīvas1 projektu (Patērētāju direktīva), ar kuru plānots stiprināt patērētāju aizsardzību pret zaļmaldināšanu (angliski - greenwashing). Tāpat šobrīd ES institūcijās tiek apspriesta arī tā dēvētā Zaļo norāžu direktīva2, kuras projekts varētu tikt apstiprināts jau šā gada sākumā.
Bet ko drīkstēs uzņēmumi, kas vēlēsies saviem produktiem izmantot zaļās norādes?
Patērētāju direktīvas prasības attiecībā uz zaļajām norādēm
Patērētāju direktīvas projekts ir viens no vairākiem ES izstrādātajiem dokumentiem, kuru mērķis ir mazināt zaļmaldināšanu un stāties pretī ražotāju maldinošajai praksei mēģināt kompensēt savu negatīvo ietekmi uz vidi, ieguldot tādos projektos, kuru galvenais mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas citās jomās (tā dēvētais oglekļa kompensācijas mehānisms, angliski - carbon offsetting). Ar patērētāju direktīvas projektu ES faktiski aizliedz oglekļa kompensācijas mehānismu izmantošanu, kas ir slikta ziņa uzņēmumiem, kuri līdz šim savu negatīvo ietekmi uz vidi mēģināja kompensēt ar šādiem mehānismiem (piemēram, aviosabiedrības, auto ražotāju nozare). Ar šāda dokumenta pieņemšanu ES skaidri definē savu mērķi veicināt, lai uzņēmumi pieņemtu taustāmus un efektīvus pasākumus, lai samazinātu savu ietekmi uz vidi, nevis paļautos uz kompensācijas stratēģijām.
Galvenās ieviestās izmaiņas
Tā kā Patērētāju direktīvas projekts ievieš izmaiņas negodīgas komercprakses direktīvā, galvenās izmaiņas vērstas uz to, lai papildinātu sarakstu ar to, kas uzskatāms par negodīgu komercpraksi. Turpmāk par negodīgu komercpraksi varēs uzskatīt šādu uzņēmumu rīcību:
- ja uzņēmums izteiks nepamatotus apgalvojumus par to, ka tā produkti ir videi draudzīgi;
- tāpat uzņēmumi nedrīkstēs izmantot ilgtspējīgus marķējumus, kas nebūs radīti ES apstiprinātajās marķēšanas sistēmās;
- uzņēmumi nedrīkstēs apgalvot, ka tā produkts ir ilgtspējīgs, ja tikai kāda produkta sastāvdaļa būs videi draudzīga;
- tāpat uzņēmumi nedrīkstēs apgalvot, ka tā produkti ir videi draudzīgi, ja tas būs pamatots ar tā dēvēto oglekļa kompensācijas mehānismu.
Gadījumos, ja produkti tiks pārdoti ar distances līdzekļu starpniecību, pirmslīgumā norādāmajā informācijā būs skaidri jānorāda par produkta garantijas nosacījumiem, tajā skaitā par tādu garantiju, ko uzņēmums izvēlas nodrošināt papildus likumā noteiktajam divu gadu garantijas periodam.
Zaļo norāžu direktīva
Zaļo norāžu direktīvas mērķis ir izveidot sistēmu, kas uzliek uzņēmumiem pienākumu pamatot savus apgalvojumus par to, ka to produkti vai pakalpojumi ir videi draudzīgi, ļaujot patērētājiem pieņemt informētus lēmumus par pirkumiem. Ieviešot šādas stingrākas prasības, ES cer cīnīties ar tādu negodprātīgu uzņēmumu praksi, kas mēģina reklamēt sevi, savus produktus un pakalpojumus kā videi draudzīgus vai ilgtspējīgus, tādējādi radot sev priekšrocības tirgū.
Galvenie noteikumi
Zaļo norāžu direktīvas projekts aizliedz uzņēmumiem izmantot vispārīgas norādes, kas nav pamatotas ar konkrētiem datiem par to, ka to produkts ir videi draudzīgs. Piemēram, šobrīd populārās norādes par videi draudzīgu kosmētiku vai bioloģiski noārdāmiem maisiņiem vairs nedrīkstēs izmantot, ja vien nebūs pieejami konkrēti pierādījumi, kas pamatos norādēs paustos apgalvojumus. Tāpat nebūs pieļaujami vispārīgi apgalvojumi, ka uzņēmums ir ilgtspējīgs, ja vien tas nebūs pamatots ar konkrētiem datiem.
Turpmāk zaļajām norādēm būs jābūt pamatotām ar zinātnes atziņām un aktuālajiem tehnikas sasniegumiem, turklāt tām būs, piemēram, jāidentificē:
- vai apgalvojumi attiecas uz produktu kopumā vai tikai uz kādu produkta daļu;
- vai attiecīgā produkta videi draudzīgie raksturlielumi faktiski ir labāki nekā parastiem attiecīgās produktu grupas ražojumiem;
- vai apstākļi, kādos panākti produkta videi draudzīgi raksturlielumi, nav atstājuši negatīvu ietekmi uz vidi.
Informāciju, kas pamato norādes par ietekmi uz vidi, uzņēmēji varēs darīt pieejamu klientiem. Lai izvairītos no situācijas, kur preces iepakojumu, kas jau šobrīd ir piepildīts ar obligāti sniedzamu informāciju, ES dod iespēju informāciju par zaļo norāžu pamatojumu darīt pieejamu, piemēram, izmantojot uzņēmuma tīmekļa vietni vai QR kodu. Svarīgi, ka uzņēmumiem būs arī pienākums sekot līdzi zinātnes attīstībai un, ja tiek iegūtas jaunas zināšanas par produkta būtisku ietekmi uz vidi vai ja mainās izpētes stāvoklis, būs pienākums atkārtoti izvērtēt zaļajā norādē ietverto apgalvojumu.
Ja uzņēmums vēlēsies zaļās norādes izvietot uz produktiem, to drīkstēs darīt tikai tad, ja būs saņemts atbilstoši sertificētas iestādes izsniegts apliecinājums, ka norāde satur patiesu pamatojumu par videi draudzīgiem raksturlielumiem.
Zaļo norāžu direktīvas mērķis ir arī ierobežot pieaugošo vides marķēšanas sistēmu izplatību, ko ievieš ES dalībvalstis un privātais sektors. Tāpēc turpmāk ES dalībvalstu iestādes vairs nedrīkstēs ieviest jaunas marķēšanas sistēmas, ja vien tās nespēs pierādīt īpašu pievienoto vērtību salīdzinājumā ar esošajām valsts, reģionālajām vai ES shēmām.
Izaicinājumi un iespējas uzņēmumiem
Lai gan ES apstiprinātie un plānotie noteikumi par zaļajām norādēm ir pozitīvs solis ceļā uz pārredzamāku un atbildīgāku tirgu, kā arī zaļmaldināšanas ierobežošanu, uzņēmumi saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, lai pielāgotu savu līdzšinējo praksi jaunajiem ES standartiem par zaļajām norādēm.
- Pirmkārt, uzņēmumiem jāņem vērā stingrās prasības par zaļo norāžu pamatošanas pienākumu. Tas uzņēmumiem uzliek slogu ieguldīt atbilstošu datu vākšanas, mērīšanas un ziņošanas mehānismos, radot izaicinājumu mazākiem uzņēmumiem ar ierobežotiem resursiem.
- Otrkārt, ES ierosinātā standartizētu vides marķējumu ieviešana zaļajām norādēm rada izaicinājumu uzņēmumiem, kas vēlas savus produktus padarīt atšķirīgākus. Attiecīgi uzņēmumiem būs jāpielāgo savas mārketinga stratēģijas, lai ar to palīdzību produkti izceltos pārējo līdzīgo produktu vidū.
- Treškārt, ir jāņēm vērā iespējamais patērētāju skepticisms. Latvijā zaļmaldināšanas praksi uzraugošā institūcija Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) par nekorekti izmantotām norādēm uz produktiem ir runājusi jau kopš 2021.gada un atzinusi, ka pat puse no analizētajām zaļajām norādēm atzīstamas par maldinošām3. PTAC gan pēc savas iniciatīvas, gan pēc sūdzību saņemšanas ir veicis pārbaudes vairākos uzņēmumos tieši attiecībā uz maldinošu zaļo norāžu izmantošanu, secinot, ka šāda prakse vēl joprojām tiek izmantota. Pārvarēt šo patērētāju skepsi un efektīvi informēt par patiesiem centieniem būt videi draudzīgākam var izrādīties sarežģīti.
Tomēr stingrais ES regulējums dos uzņēmumiem arī iespējas, kuras būtu vērts izmantot, ja uzņēmums vēlas piedāvāt patiešām videi draudzīgus produktus.
Tā, piemēram, uzņēmumi, kas savā ilgtspējas praksē aktīvi izmanto pārredzamību, var iegūt konkurences priekšrocības. Saskaņojot savu darbību ar ES noteikumiem un sniedzot skaidrus pierādījumus par ietekmes uz vidi samazināšanu, uzņēmumi var pozicionēt sevi kā tirgus līderi noteiktās jomās.
Pielāgošanās jaunajiem ES noteikumiem noteikti pavērs iespējas inovācijai uzņēmumu praksē. Lai samazinātu savu ietekmi uz vidi, uzņēmumi varēs izpētīt un ieviest jaunākās tehnoloģijas un videi draudzīgus risinājumus. Tas ne tikai nodrošinās atbilstību ES prasībām, bet arī palielinās patērētāju pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem produktiem un pakalpojumiem.
Ar jauno prasību ievērošanu uzņēmumi noteikti varēs uzlabot sava zīmola uzticamību, jo patiesa zaļo norāžu izmantošana rada patērētāju uzticību. Un, kā rāda pētījumi, paterētāju pieprasījums pēc videi draudzīgiem produktiem ir ievērojami audzis.
Secinājums
Tā kā ES institūcijas turpina pilnveidot noteikumus par zaļajām norādēm, uzņēmumiem ir jāspēj izdzīvot sarežģītā izaicinājumu, bet arī iespēju tirgū. Pārredzamības ievērošana, ieguldījumi ilgtspējīgā praksē un efektīva patiesu zaļo norāžu izmantošana ir izšķiroši soļi, lai uzņēmumi ne tikai ievērotu noteikumus, bet arī attīstītos laikmetā, kurā atbildība par vidi ir galvenais faktors patērētāju lēmumu pieņemšanā. Risinot problēmas un izmantojot inovācijas iespējas, uzņēmumi var dot ieguldījumu ilgtspējīgākas nākotnes veidošanā, vienlaikus saglabājot konkurētspēju tirgū.
Atsauces
1 EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko attiecībā uz patērētāju spēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam, nodrošinot viņiem labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un viņu labāku informētību, groza Direktīvu 2005/29/EK un Direktīvu 2011/83/ES, pieejams šeit.
2 Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko attiecībā uz patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam, nodrošinot viņiem labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un viņu labāku informētību, groza Direktīvu 2005/29/EK un Direktīvu 2011/83/ES, pieejams šeit.
3 ES patērētāju uzraudzības iestādes, to skaitā PTAC, koordinētās izmeklēšanās konstatējušas - gandrīz puse “zaļo paziņojumu” ir maldinoši, pieejams šeit.
Kontakti
