Ķīmiskās vielas nodrošina, ka mums ir siltums un enerģija, ka mēs varam iegādāties preces un apģērbu, un ka mums ir nepārtraukta piekļuve telekomunikācijām, medijiem un mūzikai, lai kur mēs atrastos. Daudzas izmaiņas, ko novērojam dabiskajā pasaulē, patiesībā izraisa ķīmiskas reakcijas, piemēram, lapu krāsu maiņa un ziedu augšana. Ķīmiskās vielas ir nozīmīgs ieguldījums mūsu ekonomikā. Tāpēc pareiza ķīmisko vielu pārvaldība visā ķīmiskās vielas dzīves cikla laikā – no ekstrakcijas vai ražošanas līdz utilizācijai – ir būtiska, lai izvairītos no riska cilvēku veselībai un videi1.
Ķīmisko vielu pārvaldību Eiropā galvenokārt regulē divas regulas:
- Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķīmisko vielu reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH - no angļu valodas Registration, Evaluation, Authorisation and restriction of CHemicals) un
- Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (CLP - no angļu valodas Classification, Labelling and Packaging).
Šobrīd Eiropas Savienībā ir visaptveroša sistēma, kas ietver aptuveni 40 tiesību aktus, kas regulē ķīmiskās vielas, tostarp REACH, CLP un daudzi citi tiesību akti, kas attiecas uz rotaļlietu, kosmētikas, biocīdu, augu aizsardzības līdzekļu, pārtikas, drošību darba vietā, kā arī tiesību akti par vides aizsardzību2.
REACH ir Eiropas Savienības regula, kas pieņemta, lai uzlabotu cilvēku veselības un vides aizsardzību pret riskiem, ko var radīt ķīmiskās vielas, vienlaikus uzlabojot Eiropas Savienības ķīmiskās rūpniecības konkurētspēju. REACH veicina alternatīvas metodes vielu bīstamības novērtēšanai, lai samazinātu izmēģinājumu skaitu ar dzīvniekiem. REACH regula attiecas uz visām ķīmiskajām vielām, ne tikai tām, ko izmanto rūpnieciskajos procesos, bet arī mūsu ikdienas dzīvē, piemēram, tīrīšanas līdzekļos, krāsās, kā arī tādos izstrādājumos kā apģērbs, mēbeles un elektroierīces, līdz ar to šī regula ietekmē lielāko daļu uzņēmumu Eiropā. Lai nodrošinātu atbilstību regulai, uzņēmumiem ir jāidentificē un jāpārvalda riski, kas saistīti ar vielām, kuras tie ražo un tirgo Eiropas Savienībā. Uzņēmumiem ir jāveic visas nepieciešamās darbības, lai pierādītu, ka vielu var droši lietot, un jāpaziņo lietotājiem riska pārvaldības pasākumi. Ja riskus nevar pārvaldīt, kontrolējošās iestādes var ierobežot vielu lietošanu dažādos veidos un/vai produktos.
REACH regula nosaka procedūras informācijas apkopošanai un novērtēšanai par vielu īpašībām un to bīstamību. Uzņēmumiem ir jāreģistrē savas vielas un, lai to izdarītu, jāsadarbojas ar citiem uzņēmumiem, kas reģistrē to pašu vielu. Eiropas ķīmisko vielu aģentūra (turpmāk - ECHA) saņem un novērtē individuālo reģistrāciju atbilstību, un Eiropas Savienības dalībvalstis novērtē atlasītās vielas, lai noskaidrotu sākotnējās bažas par cilvēku veselību un/vai vidi. Iestādes un ECHA zinātniskās komitejas novērtē, vai vielu riskus var pārvaldīt. Iestādes var aizliegt bīstamas vielas, ja to radītais risks nav pārvaldāms, kā arī nolemt ierobežot izmantošanu vai noteikt, ka tam ir nepieciešama iepriekšēja atļauja3.
CLP regula ir balstīta uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Globāli harmonizēto sistēmu (GHS), un tās mērķis ir nodrošināt augstu veselības un vides aizsardzības līmeni, kā arī vielu, maisījumu un izstrādājumu brīvu apriti. CLP ir juridiski saistoša visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un tieši piemērojama visās rūpniecības nozarēs. Tajā vielu vai maisījumu ražotājiem, importētājiem vai pakārtotajiem lietotājiem ir atbilstoši jāklasificē, jāmarķē un jāiepako bīstamās ķīmiskās vielas pirms to laišanas tirgū.
Viens no galvenajiem CLP mērķiem ir noteikt, vai vielai vai maisījumam piemīt īpašības, kas izraisa bīstamu klasifikāciju. Šajā kontekstā klasifikācija ir sākumpunkts paziņošanai par bīstamību. Ja attiecīgā informācija (piemēram, toksikoloģiskie dati) par vielu vai maisījumu atbilst CLP klasificēšanas kritērijiem, vielas vai maisījuma bīstamību identificē, piešķirot noteiktu bīstamības klasi un kategoriju. CLP bīstamības klases aptver fizikālķīmiskās īpašības, cilvēka veselību, vides un papildu apdraudējumus.
Kad viela vai maisījums ir klasificēts, identificētie apdraudējumi ir jāpaziņo citiem piegādes ķēdes dalībniekiem, tostarp patērētājiem. Bīstamības marķēšana ļauj bīstamības klasifikāciju kopā ar etiķetēm un drošības datu lapām darīt zināmu vielas vai maisījuma lietotājiem, lai brīdinātu viņus par apdraudējuma esamību un nepieciešamību pārvaldīt saistītos riskus. CLP nosaka detalizētus kritērijus marķēšanas elementiem: piktogrammas, signālvārdi un standarta paziņojumi par bīstamību, novēršanu, reaģēšanu, uzglabāšanu un utilizāciju katrai bīstamības klasei un kategorijai. Tā arī nosaka vispārējos iepakojuma standartus, lai nodrošinātu drošu bīstamo vielu un maisījumu piegādi4.
Kā mēs plānojam tiekties uz ilgtspējīgu ķīmisko vielu izmantošanu? Atbildot uz šo jautājumu, 2020. gada oktobrī Eiropas Komisija pieņēma Ķīmisko vielu ilgtspējas stratēģiju. Šī stratēģija ir daļa no ES nulles piesārņojuma mērķa labāk aizsargāt iedzīvotājus un vidi no kaitīgām ķīmiskām vielām, veicināt inovācijas un veicinot drošāku un ilgtspējīgāku ķīmisko vielu izmantošanu.
Ķīmisko vielu ilgtspējas stratēģijas mērķi ir sekojoši:
- Veicināt ķīmisko vielu izmantošanu, kas pēc konstrukcijas ir drošas un ilgtspējīgas, izmantojot ķīmiskās rūpniecības novatoriskās spējas, lai nodrošinātu tehnoloģijas, materiālus un produktus, kas ir netoksiski, ar zemu oglekļa emisiju un ir piemēroti aprites principiem;
- Kaitīgu vielu lietošanas pakāpeniska izņemšana no tirgus. Kaitīgas ķīmiskās vielas jālieto tikai tad, ja tās ir nepieciešamas sabiedrības veselībai, drošībai vai ir kritiskas sabiedrības funkcionēšanai un ja nav pieņemamu alternatīvu; un
- Ķīmisko vielu risku pārvaldīšana vielas grupējot, nevis apskatot pa vienai, lai paātrinātu iedzīvotāju un vides aizsardzību5.
Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarts ESRS E2 “Piesārņojums”. Standarts ietver informāciju par vielu, kas rada bažas (arī vielu, kas rada ļoti lielas bažas), ražošanu, izmantošanu un/vai izplatīšanu un komercializāciju, ko veic uzņēmums. Mērķis prasībām atklāt informāciju par vielām, kas rada bažas, ir sniegt lietotājiem izpratni par esošo vai potenciālo ietekmi, kas saistīta ar šādām vielām, ņemot vērā iespējamos ierobežojumus attiecībā uz to izmantošanu un/vai izplatīšanu un komercializāciju.
Saskaņā ar ESRS, vielas, kas rada bažas ir vielas, kas:
- Atbilst REACH regulas 57. pantā noteiktajiem kritērijiem un ir identificēta saskaņā ar REACH 59. panta 1. punktu;
- ir klasificēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (33) VI pielikuma 3. daļā vienā no šādām bīstamības klasēm vai bīstamības kategorijām:
➢ 1. un 2. kategorijas kancerogēni;
➢ 1. un 2. kategorijas cilmes šūnu mutagēni;
➢ 1. un 2. kategorijas reproduktīvās sistēmas toksikanti;
➢ cilvēka veselības endokrīnie disruptori;
➢ vides endokrīnie disruptori;
➢ noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas un/vai ļoti noturīgas, ļoti bioakumulatīvas vielas;
➢ 1. kategorijas elpceļu sensibilizatori;
➢ 1. kategorijas ādas sensibilizatori;
➢ 1.–4. kategorijas hroniski ūdensvides apdraudējumi;
➢ ozona slānim bīstamas vielas;
➢ 1. un 2. kategorijas toksiska ietekme uz mērķorgānu - atkārtota iedarbība;
➢ 1. un 2. kategorijas toksiska ietekme uz mērķorgānu - vienreizēja iedarbībā vai
- vielas, kas negatīvi iespaido tādu materiālu atkalizmantošanu un reciklēšanu, ko satur produkts, kurā tā ir klātesoša, kā definēts relevantajās Savienības ekodizaina prasībās, kas piemērojamas konkrētiem produktiem.
Saskaņā ar ESRS, vielas, kas rada ļoti lielas bažas ir vielas, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (REACH) 57. pantā noteiktajiem kritērijiem un ir apzinātas saskaņā ar minētās regulas 59. panta 1. punktu.
Lai noteiktu, vai “Vielas, kas rada bažas” un/vai “Vielas, kas rada ļoti lielas bažas” ir uzņēmumam būtiskās ilgtspējas tēmas, saskaņā ar ESRS prasībām, nepieciešams veikt dubultā būtiskuma analīzi. Uzņēmumi, kuriem “Vielas, kas rada bažas” un/vai “Vielas, kas rada ļoti lielas bažas” dubultā būtiskuma analīzes ietvaros varētu tikt identificēts kā būtiskā ilgtspējas joma ir uzņēmumi, kuri pārstāv ķīmisko vielu un maisījumu ražošanas industriju un liela apjoma lietotājus.
Ja dubultā būtiskuma analīzes rezultātā “Vielas, kas rada bažas” un/vai “Vielas, kas rada ļoti lielas bažas” tiek noteikts kā būtiskā ilgtspējas joma, uzņēmumam savā ilgtspējas pārskatā ir jāatklāj informācija, kas noteikta ESRS E2 “Piesārņojums” informācijas atklāšanas prasībās.
Informācijas atklāšanas prasības zem ESRS E2 “Piesārņojums”, kas būtu jāņem vērā, ja “Vielas, kas rada bažas” un/vai “Vielas, kas rada ļoti lielas bažas”tiek identificēta kā būtiskā ilgtspējas joma ir sekojošas:
- ESRS 2 IRO-1 “To procesu apraksts, ar ko identificē un novērtē būtisko ar piesārņojumu saistīto ietekmi, riskus un iespējas”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmums apraksta soļus, kas veikti, lai identificētu un novērtētu būtiskās ar piesārņojumu saistītās ietekmes, riskus un iespējas. Tas ietver metodikas un rīku aprakstu, kas izmantoti, lai noteiktu faktisko un potenciālo ar piesārņojumu saistīto ietekmi, riskus un iespējas gan pašu darbībās, gan augšupejošajā un lejupejošajā vērtības ķēdē;
- E2-1 “Rīcībpolitikas attiecībā uz piesārņojumu”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmums apraksta ieviestās politikas, lai pārvaldītu ar piesārņojuma novēršanu un kontroli saistītās būtiskās ietekmes, riskus un iespējas. Tas nozīmē, ka ir jāprecizē, vai un kā šīs politikas atdresē vielu, kas rada bažas, aizstāšanu un samazināšanu līdz minimumam, kā arī vielu, kas rada ļoti lielas bažas, lietošanas pakāpenisku izbeigšanu, jo īpaši sabiedrībai nebūtiskiem lietojumiem un patēriņa produktos.
- E2-3 “Mērķrādītāji saistībā ar piesārņojumu”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmumam ir pienākums atklāt savus ar piesārņojumu saistītos mērķus, tostarp informāciju, kas noteikta ESRS 2 MDR-T “Rīcībpolitiku un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus”.
- E2-5 “Vielas, kas rada bažas, un vielas, kas rada ļoti lielas bažas”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmumam jāatklāj informācija par tādu vielu ražošanu, izmantošanu, izplatīšanu, komercializāciju un importu/eksportu, kas rada bažas un vielas, kas rada lielas bažas neatkarīgi no tā, vai tās tiek izmantotas neatkarīgi, maisījumos vai izstrādājumos;
- E2-6 “Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt būtiski ar piesārņojumu saistītie riski un iespējas”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmumam ir pienākums ziņot par iespējamo pozitīvo un negatīvo finansiālo ietekmi, ko rada ar piesārņojumu saistīta ietekme, riski un iespējas. Papildus uzņēmums ziņo par neto ieņēmumu daļu, kas gūta no produktiem un pakalpojumiem, kuri ir vielas, kas rada bažas, un vielas, kas rada ļoti lielas bažas, vai kuri satur šādas vielas.
Lai nodrošinātu atbilstību ziņošanas prasībām, uzņēmumam nepieciešams izveidot ķīmisko vielu pārvadlības modeli. Efektīva ķīmisko vielu pārvaldība uzņēmumā ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu drošību, atbilstību, cilvēka veselības un vides aizsardzību.
- Izveidota ķīmisko vielu un maisījumu inventarizācija - saglabājiet detalizētu visu uz vietas esošo ķīmisko vielu reģistru (nosaukums, vielas idnetifikācijas numuri, vielas/maisījuma klasifikācija, UFI kodi, u.c.) tostarp to daudzumu un atrašanās vietu uzņēmuma noliktavā.
- Atbilstošs marķējums - nodrošiniet, ka visi ķīmisko vielu iepakojumi ir skaidri marķēti ar vielas nosaukumu, brīdinājumiem par bīstamību un drošības instrukcijām.
- Drošības datu lapas - pārliecinieties, ka katrai ķīmiskajai vielai ir pieejama drošības datu lapa un ka tā ir jaunāka pieejamā redakcija. Gādājiet, ka drošības datu lapa ir pieejama visiem darbiniekiem, kas darbojas ar vielu/maisījumu.
- Apmācības - regulāri apmāciet darbiniekus par drošu rīcību ar ķīmiskajām vielām, uzglabāšanu un iznīcināšanu. Papildus vēlams, ka darbinieki, kas veic darbības ar ķīmiskajām vielām pārzina vielu/maisījumu klasificēšanas un marķēšanas principus.
- Atbilstoša uzglabāšana - uzglabājiet ķīmiskās vielas/maisījumus atbilstoši to bīstamības klasifikācijai, nodrošinot, ka nesaderīgas vielas tiek uzglabātas atsevišķi, piemēram, vielas/maisījumus ar skābu un bāzisku vidi neglabāt vienkopus, vai vielas/maisījumus ar zemu uzliesmošanas temperatūru neglabāt vietā, kas pakļauta tiešiem saules stariem vai paaugstinātām teperatūrām.
- Individuālie aizsardzības līdzekļi - nodrošiniet, ka darbiniekiem, kas darbojas ar ķīmiskajām vielām/ maisījumiem pieejami atbilstoši individuālie aizsardzības līdzekļi, kas atbilst ražotāja norādītajiem standartiem.
- Ārkārtas situāciju procedūras - izstrādājiet skaidras procedūras ķīmisko vielu/maisījumu noplūdes, iedarbības un citu ārkārtas situāciju risināšanai. Nodrošiniet, ka ar procedūrām ir iepazinušies visi darbinieki, kas darbojas ar ķīmiskajām vielām/maisījumiem.
- Atkritumu apsaimniekošana - ieviest atbilstošas ķīmisko atkritumu utilizācijas metodes, lai samazinātu ietekmi uz vidi. Procedūras tiek veidotas balstoties uz ražotāja norādījumiem par ķīmiskās vielas/ maisījuma utilizāciju.
Atsauces
1 European Chemicals Agency. Chemicals in our life - why are chemicals important.
2 European Commission. Chemicals Strategy for Sustainability.
3 European Chemicals Agency. Understanding REACH.
4 European Chemicals Agency. Understanding CLP.
5 European Environment Agency. Managing the systemic use of chemicals in Europe.
Kontakti
