Ķīmiskās vielas nodrošina, ka mums ir siltums un enerģija, ka mēs varam iegādāties preces un apģērbu, un ka mums ir nepārtraukta piekļuve telekomunikācijām, medijiem un mūzikai, lai kur mēs atrastos. Daudzas izmaiņas, ko novērojam dabiskajā pasaulē, patiesībā izraisa ķīmiskas reakcijas, piemēram, lapu krāsu maiņa un ziedu augšana. Ķīmiskās vielas ir nozīmīgs ieguldījums mūsu ekonomikā. Tāpēc pareiza ķīmisko vielu pārvaldība visā ķīmiskās vielas dzīves cikla laikā – no ekstrakcijas vai ražošanas līdz utilizācijai – ir būtiska, lai izvairītos no riska cilvēku veselībai un videi1.
Ķīmisko vielu pārvaldību Eiropā galvenokārt regulē divas regulas:
Šobrīd Eiropas Savienībā ir visaptveroša sistēma, kas ietver aptuveni 40 tiesību aktus, kas regulē ķīmiskās vielas, tostarp REACH, CLP un daudzi citi tiesību akti, kas attiecas uz rotaļlietu, kosmētikas, biocīdu, augu aizsardzības līdzekļu, pārtikas, drošību darba vietā, kā arī tiesību akti par vides aizsardzību2.
REACH ir Eiropas Savienības regula, kas pieņemta, lai uzlabotu cilvēku veselības un vides aizsardzību pret riskiem, ko var radīt ķīmiskās vielas, vienlaikus uzlabojot Eiropas Savienības ķīmiskās rūpniecības konkurētspēju. REACH veicina alternatīvas metodes vielu bīstamības novērtēšanai, lai samazinātu izmēģinājumu skaitu ar dzīvniekiem. REACH regula attiecas uz visām ķīmiskajām vielām, ne tikai tām, ko izmanto rūpnieciskajos procesos, bet arī mūsu ikdienas dzīvē, piemēram, tīrīšanas līdzekļos, krāsās, kā arī tādos izstrādājumos kā apģērbs, mēbeles un elektroierīces, līdz ar to šī regula ietekmē lielāko daļu uzņēmumu Eiropā. Lai nodrošinātu atbilstību regulai, uzņēmumiem ir jāidentificē un jāpārvalda riski, kas saistīti ar vielām, kuras tie ražo un tirgo Eiropas Savienībā. Uzņēmumiem ir jāveic visas nepieciešamās darbības, lai pierādītu, ka vielu var droši lietot, un jāpaziņo lietotājiem riska pārvaldības pasākumi. Ja riskus nevar pārvaldīt, kontrolējošās iestādes var ierobežot vielu lietošanu dažādos veidos un/vai produktos.
REACH regula nosaka procedūras informācijas apkopošanai un novērtēšanai par vielu īpašībām un to bīstamību. Uzņēmumiem ir jāreģistrē savas vielas un, lai to izdarītu, jāsadarbojas ar citiem uzņēmumiem, kas reģistrē to pašu vielu. Eiropas ķīmisko vielu aģentūra (turpmāk - ECHA) saņem un novērtē individuālo reģistrāciju atbilstību, un Eiropas Savienības dalībvalstis novērtē atlasītās vielas, lai noskaidrotu sākotnējās bažas par cilvēku veselību un/vai vidi. Iestādes un ECHA zinātniskās komitejas novērtē, vai vielu riskus var pārvaldīt. Iestādes var aizliegt bīstamas vielas, ja to radītais risks nav pārvaldāms, kā arī nolemt ierobežot izmantošanu vai noteikt, ka tam ir nepieciešama iepriekšēja atļauja3.
CLP regula ir balstīta uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Globāli harmonizēto sistēmu (GHS), un tās mērķis ir nodrošināt augstu veselības un vides aizsardzības līmeni, kā arī vielu, maisījumu un izstrādājumu brīvu apriti. CLP ir juridiski saistoša visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un tieši piemērojama visās rūpniecības nozarēs. Tajā vielu vai maisījumu ražotājiem, importētājiem vai pakārtotajiem lietotājiem ir atbilstoši jāklasificē, jāmarķē un jāiepako bīstamās ķīmiskās vielas pirms to laišanas tirgū.
Viens no galvenajiem CLP mērķiem ir noteikt, vai vielai vai maisījumam piemīt īpašības, kas izraisa bīstamu klasifikāciju. Šajā kontekstā klasifikācija ir sākumpunkts paziņošanai par bīstamību. Ja attiecīgā informācija (piemēram, toksikoloģiskie dati) par vielu vai maisījumu atbilst CLP klasificēšanas kritērijiem, vielas vai maisījuma bīstamību identificē, piešķirot noteiktu bīstamības klasi un kategoriju. CLP bīstamības klases aptver fizikālķīmiskās īpašības, cilvēka veselību, vides un papildu apdraudējumus.
Kad viela vai maisījums ir klasificēts, identificētie apdraudējumi ir jāpaziņo citiem piegādes ķēdes dalībniekiem, tostarp patērētājiem. Bīstamības marķēšana ļauj bīstamības klasifikāciju kopā ar etiķetēm un drošības datu lapām darīt zināmu vielas vai maisījuma lietotājiem, lai brīdinātu viņus par apdraudējuma esamību un nepieciešamību pārvaldīt saistītos riskus. CLP nosaka detalizētus kritērijus marķēšanas elementiem: piktogrammas, signālvārdi un standarta paziņojumi par bīstamību, novēršanu, reaģēšanu, uzglabāšanu un utilizāciju katrai bīstamības klasei un kategorijai. Tā arī nosaka vispārējos iepakojuma standartus, lai nodrošinātu drošu bīstamo vielu un maisījumu piegādi4.
Kā mēs plānojam tiekties uz ilgtspējīgu ķīmisko vielu izmantošanu? Atbildot uz šo jautājumu, 2020. gada oktobrī Eiropas Komisija pieņēma Ķīmisko vielu ilgtspējas stratēģiju. Šī stratēģija ir daļa no ES nulles piesārņojuma mērķa labāk aizsargāt iedzīvotājus un vidi no kaitīgām ķīmiskām vielām, veicināt inovācijas un veicinot drošāku un ilgtspējīgāku ķīmisko vielu izmantošanu.
Ķīmisko vielu ilgtspējas stratēģijas mērķi ir sekojoši:
Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarts ESRS E2 “Piesārņojums”. Standarts ietver informāciju par vielu, kas rada bažas (arī vielu, kas rada ļoti lielas bažas), ražošanu, izmantošanu un/vai izplatīšanu un komercializāciju, ko veic uzņēmums. Mērķis prasībām atklāt informāciju par vielām, kas rada bažas, ir sniegt lietotājiem izpratni par esošo vai potenciālo ietekmi, kas saistīta ar šādām vielām, ņemot vērā iespējamos ierobežojumus attiecībā uz to izmantošanu un/vai izplatīšanu un komercializāciju.
Saskaņā ar ESRS, vielas, kas rada bažas ir vielas, kas:
➢ 1. un 2. kategorijas kancerogēni;
➢ 1. un 2. kategorijas cilmes šūnu mutagēni;
➢ 1. un 2. kategorijas reproduktīvās sistēmas toksikanti;
➢ cilvēka veselības endokrīnie disruptori;
➢ vides endokrīnie disruptori;
➢ noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas un/vai ļoti noturīgas, ļoti bioakumulatīvas vielas;
➢ 1. kategorijas elpceļu sensibilizatori;
➢ 1. kategorijas ādas sensibilizatori;
➢ 1.–4. kategorijas hroniski ūdensvides apdraudējumi;
➢ ozona slānim bīstamas vielas;
➢ 1. un 2. kategorijas toksiska ietekme uz mērķorgānu - atkārtota iedarbība;
➢ 1. un 2. kategorijas toksiska ietekme uz mērķorgānu - vienreizēja iedarbībā vai
Saskaņā ar ESRS, vielas, kas rada ļoti lielas bažas ir vielas, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (REACH) 57. pantā noteiktajiem kritērijiem un ir apzinātas saskaņā ar minētās regulas 59. panta 1. punktu.
Lai noteiktu, vai “Vielas, kas rada bažas” un/vai “Vielas, kas rada ļoti lielas bažas” ir uzņēmumam būtiskās ilgtspējas tēmas, saskaņā ar ESRS prasībām, nepieciešams veikt dubultā būtiskuma analīzi. Uzņēmumi, kuriem “Vielas, kas rada bažas” un/vai “Vielas, kas rada ļoti lielas bažas” dubultā būtiskuma analīzes ietvaros varētu tikt identificēts kā būtiskā ilgtspējas joma ir uzņēmumi, kuri pārstāv ķīmisko vielu un maisījumu ražošanas industriju un liela apjoma lietotājus.
Ja dubultā būtiskuma analīzes rezultātā “Vielas, kas rada bažas” un/vai “Vielas, kas rada ļoti lielas bažas” tiek noteikts kā būtiskā ilgtspējas joma, uzņēmumam savā ilgtspējas pārskatā ir jāatklāj informācija, kas noteikta ESRS E2 “Piesārņojums” informācijas atklāšanas prasībās.
Informācijas atklāšanas prasības zem ESRS E2 “Piesārņojums”, kas būtu jāņem vērā, ja “Vielas, kas rada bažas” un/vai “Vielas, kas rada ļoti lielas bažas”tiek identificēta kā būtiskā ilgtspējas joma ir sekojošas:
Lai nodrošinātu atbilstību ziņošanas prasībām, uzņēmumam nepieciešams izveidot ķīmisko vielu pārvadlības modeli. Efektīva ķīmisko vielu pārvaldība uzņēmumā ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu drošību, atbilstību, cilvēka veselības un vides aizsardzību.
1 European Chemicals Agency. Chemicals in our life - why are chemicals important.
2 European Commission. Chemicals Strategy for Sustainability.
3 European Chemicals Agency. Understanding REACH.
4 European Chemicals Agency. Understanding CLP.
5 European Environment Agency. Managing the systemic use of chemicals in Europe.