Plastmasa ir materiāls ar kuru sastopamies un izmantojam ikdienas gaitās. Dažādas plastmasas mēs varam izmantot atkārtoti vai pārstrādāt, un daudzas no tām spēlē svarīgu lomu tādās jomās kā medicīna un sabiedriskā drošība, bet citi priekšmeti, piemēram, salmiņi, bija paredzēti tikai vienai lietošanas reizei. Ilgu laiku vairāk nekā 40 procenti plastmasas tika izmantoti tikai vienu reizi, pirms tā tika izmesta, kur tā ilgstoši paliek vidē. Plastmasas materiāli bieži sadalās mazākās un mazākās daļiņās, ko sauc par mikroplastmasu1.
Mikroplastmasa ir nelielas plastmasas daļiņas, kas rodas gan komerciālu produktu izstrādes, gan lielāku plastmasas gabalu sadalīšanās rezultātā. Mikroplastmasu iedala divās kategorijās:
- Primārā mikroplastmasa, kas tiešā veidā nonāk vidē kā nelielas daļiņas. Primārās mikroplastmasas galvenie avoti ir sisntētiskie tekstila apģērbi, automašīnu riepu nodilums, kā arī apzināti pievienota mikroplastmasa dažāda veida personīgās higiēnas līdzekļos.
- Sekundārā mikroplastmasa, kas rodas lielāku plastmasas gabalu, piemēram, zvejas tīklu, plastmasas pudeļu un citu produktu sadalīšanās rezultātā.
Šobrīd aptuveni 15-31 % mikroplastmas, kas sastopama okeānos nāk no primārajiem avotiem un 69-81% no sekundārajiem avotiem2.
Nokļūstot vidē, mikroplastmasa bioloģiski nesadalās un to nevar no vides izdalīt. Mikroplastmasa uzkrājas dzīvniekos, piemēram, zivīs un caur barības ķēdi, nokļūst arī cilvēka organismā. Mikroplastmasa šobrīd ir atrodama jūras, saldūdens un sauszemes ekosistēmās, kā arī pārtikā un dzeramajā ūdenī. To nepārtraukta izdalīšanās veicina pastāvīgu mūsu ekosistēmu un pārtikas ķēžu piesārņojumu3.
Pamatojoties uz bažām par vidi un cilvēku veselību, vairākas valstis jau ir ieviesušas vai ierosinājušas aizliegumus nacionālā līmenī tiešas mikroplastmasas izmantošanai patēriņa precēs. Aizliegumi galvenokārt attiecas uz mikropērlīšu izmantošanu kosmētikā, kuras pēc lietošanas tiek noskalotas, kur mikroplastmasu izmanto kā abrazīvus un pulēšanas līdzekļus. Katru gadu aptuveni 42 tūkst. tonnu mikroplastmasas nonāk vidē, kad tiek izmantoti to saturoši izstrādājumi. Tiek aplēsts, ka mikroplastmasa, kas rodas sadaloties lielākiem plastmasas izstrādājumiem un nonāk Eiropas virszemes ūdeņos ir aptuveni 176 tūkst. tonnu gadā3.
Atskatoties uz Latvijas kopējo situāciju, 2023. gadā noslēdzās Daugavpils Universitātes aģentūras “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” LVAF finansētā projekta “Mikroplastmasas piesārņojuma monitoringa pilnveidošana upēs un jūras piekrastes smiltīs” (Nr.1-08/37/2022) īstenošana. Projekta mērķis bija pilnveidot mikroplastmasas piesārņojuma monitoringa metodes Latvijas upēs un jūras piekrastes smiltīs, izveidojot vadlīnijas regulāram monitoringam, kas ļautu noteikt un raksturot ar mikroplastmasas piesārņojuma daudzuma izmaiņām saistītas tendences jūras vidē. Vairāk par projektu lūdzu lasīt Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas mājaslapā.
Lai samazinātu mikroplastmasas piesārņojumu no dažādiem avotiem, Eiropas Komisija aktīvi pārskata un sagatavo normatīvā regulējuma grozījumus. Piemēram, no 2021. gada 3. jūlija Eiropas Savienības valstu tirgos apgrozībā nevar laist vienreizējās lietošanas plastmasas šķīvjus, galda piederumus, salmiņus, balonu kociņus un vates kociņus. Turklāt tas pats pasākums attiecas uz krūzēm, pārtikas un dzērienu tvertnēm, kas izgatavotas no putupolistirola, un visiem produktiem, kas izgatavoti no oksodegradējošas plastmasas. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem ir aizliegti daži izmetami plastmasas izstrādājumi, kuriem pastāv alternatīvas5.
Paralēli vienreiz lietojamas plastmasas ierobežojumiem, kas var palīdzēt samazināt plastmasas un mikroplastmasas piesārņojumu vidē, Eiropas Zaļā kursa ietvaros ir izstrādāts ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns (turpmāk – Nulles piesārņojuma rīcības plāns). Nulles piesārņojuma rīcības plāns paredz gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma samazināšanu līdz tādam līmenim, kas vairs netiek uzskatīts par kaitīgu cilvēka veselībai un dabiskajām ekosistēmām, ievērojot robežas ar kurām mūsu planēta var tikt galā, tādējādi radot vidi, kas ir brīva no dažādiem toksiskiem piesārņotājiem. Kā viens no Nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķrādītājiem paredz līdz 2030. gadam par 50 % samazināt plastmasas piesārņojumu jūrā un par 30 % — mikroplastmasas daudzumu, kas nonāk vidē6.
Kā nākošais solis, kas sperts, lai samazinātu mikroplastmasas daudzumu vidē, ir Komisijas regula (ES) 2023/2055 ar ko attiecībā uz sintētisko polimēru mikrodaļiņām groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kura attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH).
Jaunie noteikumi aizliedz laist tirgū mikroplastmasu kā tādu, kā arī tādus izstrādājumus, kuriem mikroplastmasa ir pievienota ar nolūku, un kas, lietojot, izdala mikroplastmasu. Tipiskie piemēri ir kosmētika, mazgāšanas līdzekļi un mākslīgo sporta segumu materiāli. Uz izstrādājumiem, ko izmanto rūpnieciskās vietās vai no kuriem lietošanas laikā neizdalās mikroplastmasa, ir atkāpe no tirdzniecības aizlieguma, taču to ražotājiem būs jāsniedz norādījumi par produkta lietošanu un utilizāciju, lai novērstu mikroplastmasas emisijas, un katru gadu jāziņo par aplēsto mikroplastmasas emisiju daudzumu.
Ierobežojumā izmantotā mikroplastmasas definīcija ir plaša, aptverot visas sintētiskās polimēru daļiņas, kuru izmērs ir mazāks par pieciem milimetriem un kuras ir organiskas, nešķīstošas un izturīgas pret (bio)noārdīšanos. Ietekmēto mikroplastmasu saturošu produktu piemēri: Granulētais pildījuma materiāls, ko izmanto mākslīgiem sporta segumiem – tas ir lielākais apzināti pievienotas mikroplastmasas izplūdes avots vidē. Aizliegums stājas spēkā 8 gadus pēc regulas spēkā stāšanās brīža, lai dotu laukumu īpašniekiem un pārvaldniekiem laiku pāriet uz alternatīvām un ļautu lielākajai daļai esošo sporta laukumu sasniegt savas kalpošanas beigas. Mikroplastmasu, ko izmanto kosmētikā vairākiem mērķiem, piemēram, pīlingam vai noteiktas tekstūras, smaržas vai krāsas iegūšanai. Aizliegums nekavējoties attiecas uz kosmētiku, kas satur mikrokrelles, proti, mazas plastmasas krelles, ko izmanto pīlingam. Pārējiem kosmētikas līdzekļiem to piemēro pēc 4–12 gadiem pēc regulas spēkā stāšanās brīža atkarībā no produkta sarežģītības un piemērotu alternatīvu pieejamības 7 8.
2023. gada oktobrī, Eiropas Komisija ierosina pasākumus, lai novērstu piesārņojumu ar mikroplastmasu, kas izriet no nejaušas plastmasas granulu noplūdes. Pašlaik nepareizas apstrādes dēļ visā piegādes ķēdē katru gadu vidē nonāk no 52 līdz 184 tūkst.tonnu plastmasas granulu. Plastmasas granulas ir izejmateriāls, ko izmanto visu plastmasu ražošanai. Lielākā daļa granulu ir mikroplastmasa (līdz 5 mm), bet neliela daļa var būt nedaudz lielāka. Ražošanas vai citu procesu laikā piegādes ķēdē (piemēram, transportēšanas laikā) daļa šo granulu var nonākt apkārtējā vidē9.
Arī Eiropas ilgtspējas ziņošanas prasības atdresē miroplastmasas lietošanu. Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti ietver standartu ESRS E2 “Piesārņojums”, kurā ir noteiktas informācijas atklāšanas prasības, kas ļautu ilgtspējas pārskata lasītājiem izprast to, kā uzņēmums atdresē piesārņojumu, kas rodas no mikroplastmasas.
Lai noteiktu, vai “Mikroplastmasa” ir uzņēmumam būtiskā ilgtspējas tēma, saskaņā ar ESRS prasībām, nepieciešams veikt dubultā būtiskuma analīzi. Uzņēmumi, kuriem “Mikroplastmasa” dubultā būtiskuma analīzes ietvaros varētu tikt identificēta kā būtiskā ilgtspējas joma ir uzņēmumi, kuri pārstāv tādas nozares kā tekstilrūpniecība, kosmētika, u.c.
Ja dubultā būtiskuma analīzes rezultātā mikroplastmasa un /vai tās radītais piesārņojums tiek noteikta kā būtiskā ilgtspējas joma, uzņēmumam savā ilgtspējas pārskatā ir jāatklāj informācija, kas noteikta ESRS E2 “Piesārņojums” informācijas atklāšanas prasībās.
Informācijas atklāšanas prasības zem ESRS E2 “Piesārņojums”, kas būtu jāņem vērā, ja mikroplastmasa un /vai tās radītais piesārņojums tiek identificēta kā būtiskā ilgtspējas joma ir sekojošas:
- ESRS 2 IRO-1 “To procesu apraksts, ar ko identificē un novērtē būtisko ar piesārņojumu saistīto ietekmi, riskus un iespējas”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmums apraksta soļus, kas veikti, lai identificētu un novērtētu būtiskās ar piesārņojumu saistītās ietekmes, riskus un iespējas. Tas ietver metodikas un rīku aprakstu, kas izmantoti, lai noteiktu esošo un potenciālo ar piesārņojumu saistīto ietekmi, riskus un iespējas gan pašu darbībās, gan augšupejošajā un lejupejošajā vērtības ķēdē;
- E2-1 “Rīcībpolitikas attiecībā uz piesārņojumu”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmums apraksta ieviestās politikas, lai pārvaldītu ar piesārņojuma novēršanu un kontroli saistītās būtiskās ietekmes, riskus un iespējas. Tas nozīmē, ka ir jāprecizē, vai un kā šīs politikas risina ar mikroplastmasu saistītās negatīvās ietekmes mazināšanu;
- E2-2 “Darbības un resursi saistībā ar piesārņojumu”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmumam ir jāsniedz informācija par savu rīcību saistībā ar piesārņojumu un tās veikšanai piešķirtajiem resursiem. Tas ietver ar piesārņojumu saistītu rīcības plānu aprakstu saskaņā ar ESRS 2 MDR-A principiem. Papildus ESRS 2 MDR-A uzņēmums var norādīt, kuram līmenim šādā mazināšanas hierarhijā var piešķirt kādu darbību un resursus. Seku mazināšanas hierarhija ietver piesārņojuma novēršanu tā avotā, piesārņojuma samazināšanu līdz minimumam un ekosistēmu atjaunošanu un pārveidošanu, kur ir konstatēts piesārņojums;
- E2-3 “Mērķrādītāji saistībā ar piesārņojumu”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmumam ir pienākums atklāt savus ar piesārņojumu saistītos mērķus, tostarp informāciju, kas noteikta ESRS 2 MDR-T “Rīcībpolitiku un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus”. Iekļautajai informācijai būtu ne tikai jāietver noteiktie mērķi, bet arī jāsniedz informācija par to, kā šie mērķi ir saistīti ar mikroplastmasas piesārņojuma novēršanu un kontroli.
- E2-4 “Gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmumam ir jāatklāj detalizēta informācija par piesārņotājiem, ko tas rada pašu darbības, kā arī mikroplastmasu, ko tas rada vai izmanto. Atklātajā informācijā uzņēmumam jānorāda izmaiņas laika gaitā, mērījumu metodoloģija un datu apkopošanas procedūras;
- E2-6 “Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt būtiski ar piesārņojumu saistītie riski un iespējas”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmumam ir pienākums ziņot par iespējamo pozitīvo un negatīvo finansiālo ietekmi, ko rada ar piesārņojumu saistīta ietekme, riski un iespējas. Tas, cik vien iespējams, ietver iespējamās finansiālās ietekmes kvantitatīvu noteikšanu naudas izteiksmē. Nepieciešama arī konteksta informācijas atklāšana, kas ietver tādu nozīmīgu incidentu aprakstu, kuros piesārņojumam ir vai varētu būt negatīva ietekme uz vidi vai uzņēmuma finansiālo stāvokli, naudas plūsmām vai finanšu rezultātiem īstermiņā, vidējā un ilgtermiņā10.
Atsauces
1 National Geographic. Plastic Pollution.
2 European Parliament. Microplastics: sources, effects and solutions.
3 European Commission. Questions and Answers on restriction to intentionally added microplastics.
4 European Chemicals Agency. Microplastics.
5 European Commission. EU restrictions on certain single-use plastics.
6 Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komisijai un Reģionu Komitejai. ES Gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma rīcības plāns.
7 Komisijas regula (ES) 2023/2055 ar ko attiecībā uz sintētisko polimēru mikrodaļiņām groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kura attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH).
8 European Commission. Questions and Answers on restriction to intentionally added microplastics.
9 European Commission. The Commission proposes measures to reduce microplastic pollution from plastic pellets.
10 Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2023/2772 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES papildina attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem.
Kontakti
