Tīrs gaiss ir būtisks ikviena cilvēka veselībai un apkārtējai videi. Gaisa piesārņojums ir lielākais fizisko slimību un priekšlaicīgas nāves cēlonis, īpaši bērniem, cilvēkiem ar noteiktiem veselības traucējumiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Gaisa piesārņojums izraisa tādas slimībās kā astma, sirds un asinsvadu saslimšanas, plaušu vēzis u.c. Gaisa piesārņojums ne tikai ietekmē cilvēku veselību, bet tas ir arī viens no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības samazināšanās iemesliem pārmērīga slāpekļa piesārņojuma un skābo lietu dēļ. Gaisa piesārņojums rada izmaksas arī mūsu ekonomikai, jo tiek zaudētas darba dienas un rodas augstas darbinieku veselības aprūpes izmaksas1. Tiešas cilvēka darbības dēļ, gaisa kvalitāte ir ievērojami pasliktinājusies.
Šobrīd Eiropā vislielākie gaisa piesārņojuma avoti saistīti ar sekojošām nozarēm2:
- enerģijas ražošana un apkures nodrošināšana rada aptuveni 60 % sēra dioksīda (SO2) emisiju;
- transports, it īpaši dīzeļdzinēja automašīnas, rada vairāk nekā 40 % slāpekļa oksīdu (NOx) emisiju. Paaugstināts gaisa piesārņojums no transporta galvenokārt rodas no satiksmes, jo īpaši pilsētu teritorijās un noslogotās ielās;
- lauksaimniecības nozare rada vairāk nekā 90 % no visām amonjaka (NH3) emisijām. Emisijas lauksaimniecības nozarē rada ekosistēmu eitrofikāciju un vides paskābināšanos;
- ražošanas procesos aptuveni 50% no kopējām emisijām ir sēra dioksīda (SO2) emisijas un 30% slāpekļa oksīda (NOx) emisijas.
Lai arī gaisa piesārņojuma emisijas pēdējo divu desmitgadu laikā ir samazinājušās, tā rezultātā uzlabojot gaisa kvalitāti, gaisa piesārņojums joprojām ir lielākais vides veselības apdraudējums Eiropā. Piemēram, 2021. gadā aptuveni 97% cilvēku, kas dzīvo pilsētās, bija pakļauti smalko daļiņu PM2,5 koncentrācijai, kas ievērojami pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk WHO) vadlīnijās noteiktās robežas3. Šobrīd pieciem nozīmīgiem gaisa piesārņotājiem ir noteikti samazināšanas mērķrādītāji: slāpekļa oksīdi (NOx), nemetāna gaistošie organiskie savienojumi (NMVOC), sēra dioksīds (SO2), amonjaks (NH3) un smalkās daļiņas (PM2.5), lai samazinātu šo vielu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. Lai rūpētos par savu veselību, ikviens no mums ir aicināts sekot līdzi paziņojumiem par gaisa kvalitāti Latvijā vai arī sekot līdzi informācijai Eiropas Vides aģentūras (turpmāk – EEA) mājaslapā, kurā ir pieejama interaktīva karte, kurā ir atspoguļota gaisa kvalitāte Eiropā. Gaisa kvalitātes karte pieejama šeit.
2023. gada novembrī, EEA publicēja pētījumu, kurā ir sniegta informācija 2021. gadam par aplēsto kaitējumu cilvēka veselībai, ko rada trīs gaisa piesārņotāji: smalkās daļiņas, slāpekļa dioksīds un ozons. EEA pētījumā ir novērtēta ietekme uz veselību, kas saistīta ar konkrētām slimībām, kuras veicina gaisa piesārņojums. Saskaņā ar EEA pētījuma rezultātiem, gaisa piesārņotāju koncentrācija 2021. gadā saglabājās krietni virs WHO gaisa kvalitātes vadlīnijās noteiktajiem līmeņiem gaisu piesārņojošajām vielām. Gaisa piesārņojuma samazināšana līdz šiem vadlīniju līmeņiem novērstu ievērojamu skaitu attiecināmu nāves gadījumu Eiropas dalībvalstīs; 253 000 no smalko daļiņu (PM2,5) iedarbības; un 52 000 no slāpekļa dioksīda (NO2) iedarbības. Turklāt, samazinot īslaicīgu ozona (O3) iedarbību, būtu izdevies izvairīties no 22 000 attiecināmu nāves gadījumu4. Iepazīties ar EEA pētījumu.
Lai veicinātu gaisa kvalitātes uzlabošanos un samazinātu gaisa piesārņojuma emisijas, izstrādāti vairāki tiesību akti, standarti un vadlīnijas, piemēram, ES gaisa kvalitātes standarti galvenajiem gaisa piesārņotājiem, Pasaules Veselības organizācijas gaisa kvalitātes vadlīnijas, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ direktīvu 2001/81/EK (turpmāk NEC direktīva), nulle piesārņojuma rīcības plāns u.c. Paralēli Eiropā noteiktajiem tiesību aktiem, standartiem un vadlīnijām, arī Latvijā izstrādāta virkne normatīvo aktu gaisa aizsardzībai, kas apkopoti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā.
NEC direktīva nosaka emisiju samazināšanas saistības attiecībā uz dalībvalstu sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx), nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS), amonjaka (NH3) un smalko daļiņu (PM2.5) antropogēnajām emisijām gaisā un nosaka, ka ir jāizstrādā, jāpieņem un jāīsteno valstu gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmas un ka ir jāveic ar minētajām piesārņojošām vielām un pārējām piesārņojošām vielām, kas minētas direktīvas I pielikumā, saistītu emisiju un to ietekmju monitorings. Latvijai noteikto emisiju samazināšanas saistības ir norādītas tabulā5.
| Spēkā esošās emisiju samazināšanas saistības Latvijā | ||
| Viela | Emisiju samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu (%) | |
| Kādā no gadiem laika posmā no 2020. gada līdz 2029. gadam | Kādā no gadiem laika posmā no 2029. gada | |
| SO2 | 8 | 46 |
| NOx | 32 | 34 |
| NMGOS | 27 | 38 |
| NH3 | 1 | 1 |
| PM2,5 | 16 | 43 |
Paralēli NEC direktīvai, Eiropas Zaļā kursa ietvaros ir izstrādāts ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns (turpmāk – Nulles piesārņojuma rīcības plāns).
Nulles piesārņojuma rīcības plāns paredz gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma samazināšanu līdz tādam līmenim, kas vairs netiek uzskatīts par kaitīgu cilvēka veselībai un dabiskajām ekosistēmām ievērojot robežas ar kurām mūsu planēta var tikt galā, tādējādi radot vidi, kas ir brīva no dažādiem toksiskiem piesārņotājiem. Kā viens no Nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķrādītājiem gaisa piesārņojuma samazināšanai ir noteikts, ka līdz 2030. gadam par vairāk nekā 55 % jāsamazina gaisa piesārņojuma ietekme uz cilvēka veselību, tādejādi arī samazinot priekšlaicīgas nāves gadījumus.
Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti ietver standartu ESRS E2 “Piesārņojums”, kurā ir noteiktas informācijas atklāšanas prasības, kas ļautu ilgtspējas pārskata lasītājiem izprast to, kā uzņēmums ietekmē gaisa piesārņojumu. Ar apzīmējumu “gaisa piesārņojums” tiek saprastas uzņēmuma radītās emisijas gaisā (gan iekštelpās, gan ārā), kā arī rīcības šādu emisiju novēršanai, kontrolei un samazināšanai.
Lai noteiktu, vai “Gaisa piesārņojums” ir uzņēmumam būtiskā ilgtspējas tēma, saskaņā ar ESRS prasībām, nepieciešams veikt dubultā būtiskuma analīzi. Uzņēmumi, kuriem gaisa piesārņojums dubultā būtiskuma analīzes ietvaros varētu tikt identificēts kā būtiskā ilgtspējas joma ir uzņēmumi, kuri pārstāv nozares, kas rada lielāko gaisa piesārņojumu: enerģijas ražošana, lauksaimniecība, transports un ražošana.
Ja dubultā būtiskuma analīzes rezultātā “Gaisa piesārņojums” tiek noteikts kā būtiskā ilgtspējas joma, uzņēmumam savā ilgtspējas pārskatā ir jāatklāj informācija, kas noteikta ESRS E2 “Piesārņojums” informācijas atklāšanas prasībās.
Informācijas atklāšanas prasības zem ESRS E2 “Piesārņojums”, kas būtu jāņem vērā, ja “Gaisa piesārņojums” tiek identificēta kā būtiskā ilgtspējas joma ir sekojošas:
ESRS 2 IRO-1 “To procesu apraksts, ar ko identificē un novērtē būtisko ar piesārņojumu saistīto ietekmi, riskus un iespējas”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmums apraksta soļus, kas veikti, lai identificētu un novērtētu būtiskās ar piesārņojumu saistītās ietekmes, riskus un iespējas. Tas ietver metodikas un rīku aprakstu, kas izmantos, lai noteiktu faktisko un potenciālo ar piesārņojumu saistīto ietekmi, riskus un iespējas gan paša operācijās, gan augšupejošajā un lejupejošajā vērtības ķēdē;
E2-1 “Rīcībpolitikas attiecībā uz piesārņojumu”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmums apraksta ieviestās politikas, lai pārvaldītu ar piesārņojuma novēršanu un kontroli saistītās būtiskās ietekmes, riskus un iespējas. Tas nozīmē, ka ir jāprecizē, vai un kā šīs politikas risina ar gaisa piesārņojumu saistītās negatīvās ietekmes mazināšanu;
E2-2 “Darbības un resursi saistībā ar piesārņojumu”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmumam ir jāsniedz informācija par savu rīcību saistībā ar piesārņojumu un tās veikšanai piešķirtajiem resursiem. Tas ietver ar piesārņojumu saistītu rīcības plānu aprakstu saskaņā ar ESRS 2 MDR-A principiem. Papildus ESRS 2 MDR-A uzņēmums var norādīt, kuram līmenim šādā mitigācijas hierarhijā var piešķirt kādu darbību un resursus. Seku mazināšanas hierarhija ietver piesārņojuma novēršanu tā avotā, piesārņojuma samazināšanu līdz minimumam un ekosistēmu atjaunošanu un pārveidošanu, kur ir konstatēts piesārņojums;
E2-3 “Mērķrādītāji saistībā ar piesārņojumu”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmumam ir pienākums atklāt savus ar piesārņojumu saistītos mērķus, tostarp informāciju, kas noteikta ESRS 2 MDR-T “Rīcībpolitiku un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus”. Iekļautajai informācijai būtu ne tikai jāietver noteiktie mērķi, bet arī jāsniedz informācija par to, kā šie mērķi ir saistīti ar gaisa piesārņojuma novēršanu un kontroli.
E2-4 “Gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmumam ir jāatklāj detalizēta informācija par piesārņotājiem, ko tas rada paša operācijās. Atklātajā informācijā uzņēmumam jānorāda izmaiņas laika gaitā, mērījumu metodoloģija un datu apkopošanas procedūras;
- E2-5 “Vielas, kas rada bažas, un vielas, kas rada ļoti lielas bažas”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmumam jāatklāj informācija par tādu vielu ražošanu, izmantošanu, izplatīšanu, komercializāciju un importu/eksportu, kas rada bažas un vielas, kas rada lielas bažas neatkarīgi no tā, vai tās tiek izmantotas neatkarīgi, maisījumos vai izstrādājumos;
- E2-6 “Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt būtiski ar piesārņojumu saistītie riski un iespējas”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmumam ir pienākums ziņot par iespējamo pozitīvo un negatīvo finansiālo ietekmi, ko rada ar piesārņojumu saistīta ietekme, riski un iespējas. Tas, cik vien iespējams, ietver iespējamās finansiālās ietekmes kvantitatīvu noteikšanu naudas izteiksmē. Nepieciešama arī konteksta informācijas atklāšana, kas ietver tādu nozīmīgu incidentu aprakstu, kuros piesārņojumam ir vai varētu būt negatīva ietekme uz vidi vai uzņēmuma finansiālo stāvokli, naudas plūsmām vai finanšu rezultātiem īstermiņā, vidējā un ilgtermiņā.
Uzņēmumi var samazināt pašu operācijās radīto gaisa piesārņojumu. Latvijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi un publicējusi virkni ieteikumu kā var samazināt gaisa piesārņojumu caur vienkāršām darbībām. Ar ieteikumiem ikviens var iepazīties šeit.
Atsauces
1 The National Aeronautics and Space Administration, “Responding to Climate Change”
2 European Environment Agency (EEA), 2023. gada 19. decembrī, “Climate change mitigation: reducing emission”
3 EEA, 2023. gada 24. oktobrī, “Trends and projections in Europe 2023”
4 Valsts kanceleja, 2023. gada 5. decembrī, “Aktualizētais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam projekts un tā kopsavilkuma iesniegšana Eiropas Komisijā izvērtēšanai”
5 Swedbank, 2022. gada 3. jūnijā, “CO2 emisiju noteikšana uzņēmuma vērtību ķēdē”
6 2023. gada 31. jūlija Komisijas deleģētā regula (ES) 2023/2772 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES papildina attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (ESRS)
Kontakti
