Vēsture
1938. gadā zinātnieks Gajs Stjuarts Kalendars (Guy Stewart Callendar) veica pirmos pētījumus, kas liecināja, ka rūpniecības apvērsuma dēļ augošās oglekļa emisijas ir pacēlušas vidējo gaisa temperatūru. Lai arī sabiedrība šādus apgalvojumus uztvēra skeptiski, tie raisīja spraigas debates zinātnieku aprindās1.
1956. gadā tika izbūvēta Čārlza Kīlinga (Charles Keeling) oglekļa koncentrācijas mērījumu stacija, kurā iegūto datu apkopojums šodien pazīstams kā Kīlinga līkne2. Tā pamato secinājumu, ka oglekļa koncentrācijas dubultošanās atmosfērā nozīmēs vidējās temperatūras celšanos par 2 °C3.
1988. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) izveidoja Klimata pārmaiņu starpvaldību padomi (“IPCC”). Tās galvenais mērķis bija zinātnisku pētījumu veikšana, lai izprastu klimata pārmaiņas un to ietekmi uz ekonomiku un politiku. Pētījumu rezultāti bija satraucoši, un 1997. gadā ANO 3. Klimata pārmaiņu konferencē tika pieņemts Kioto protokols, kurš stājās spēkā 2005. gada 16. februārī. Šobrīd Kioto protokolu ir ratificējušas 192 valstis4, tostarp Latvija. Tas ir saistošs protokols, kura mērķis ir mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas ekonomiski un industriāli attīstītās valstīs. 2015. gadā stājās spēkā Parīzes nolīgums, kas ir pirmais starptautiski saistošais līgums, jo attiecas uz pilnīgi visām valstīm5.
Eiropas Savienība
Eiropas Savienība (ES) ir līdere klimata pārmaiņu jautājumos. Kopš Parīzes nolīguma spēkā stāšanās 2015. gadā ES aktīvi pilnveido normatīvo regulējumu, kas saistīts ar klimata pārmaiņām. 2019. gadā tika prezentēts ES zaļais kurss, kura galvenais mērķis ir klimatneitrāla6 Eiropa līdz 2050. gadam. 2020. gadā Eiropas Parlaments un Padome publicēja Regulu (ES) 2020/852 jeb ES taksonomiju vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko aktivitāšu noteikšanai, kas ir viens no svarīgākajiem rīkiem investīciju plūsmu novirzīšanai uz ilgtspējīgiem projektiem.
2023. gada janvārī stājās spēkā Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (ES) 2022/2464 (“CSRD”)7, kas aizstāj Nefinanšu ziņošanas direktīvu 2014/95/ES (“NFRD”)8. Saskaņā ar NFRD ap 10 000 uzņēmumiem ES bija pienākums ziņot par savu sniegumu ilgtspējas jomā, bet CSRD šo skaitu pieckāršo, uzliekot ziņošanas pienākumu ap 50 000 uzņēmumiem. Pēdējais līdz šim paveiktais darbs ilgtspējas jomas normatīvā regulējuma pilnveidē ir 2023. gada 31. jūlijā apstiprinātie Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (ES) 2023/2772 (“ESRS”)9, kuros ir detalizētāk izklāstītas ziņošanas prasības atbilstoši CSRD. ESRS sastāv no visaptverošiem standartiem (ESRS 1 un ESRS 2) un desmit tematiskiem standartiem. Šobrīd noris darbs pie nozaru specifisko standartu izstrādes.
Tematiskajos standartos ir iekļautas gan apakštēmas, gan apakštēmu apakštēmas. Katru no tām apskatīsim detalizētāk nākamā pusotra gada laikā. Par jaunākajiem apakštēmu rakstiem informēsim ikmēneša jaunumu apskatā.
ESRS E1 – pielāgošanās klimata pārmaiņām
Pierādījumi par klimata pārmaiņām ir neapgāžami. Arī Latvijā jūtam klimata pārmaiņu ietekmi – ziemas kļūst īsākas, vasaras pagarinās un vidējā gaisa temperatūra ceļas10. IPCC 2023. gada ziņojums par klimata pārmaiņām11 norāda uz nopietnām globālās sasilšanas sekām, kuras jūtamas jau šodien un ir noteikti cilvēku izraisītas. Vairāk nekā 3 miljardi cilvēku dzīvo reģionos, kur ir īpaši izteikta klimata pārmaiņu ietekme. Tā izpaužas dažādi – pārāk augsta temperatūra, kurā ilgstoši uzturēties ir dzīvībai bīstami, paaugstināts ugunsgrēku risks, plūdi. Ja klimata pārmaiņas ietekmē 3 miljardus cilvēku, tās ietekmē arī uzņēmumu darbības nepārtrauktību, kas tiešā vai netiešā veidā skar visu pasauli, arī Latviju. Lai labāk izprastu potenciālās klimata pārmaiņu ietekmes uz uzņēmējdarbību, kā piemēru varam minēt 2023. gada vasaras karstuma viļņus un plūdus Itālijā. Uzņēmumi ar sadarbības partneriem Itālijā varēja novērot, ka 2023. gada vasarā piegādes no Itālijas ievērojami kavējās.
2022. gada 7. novembra PwC publikācijā Lielbritānijas PwC partnere Emma Koksa (Emma Cox) apraksta klimata pārmaiņu ietekmi uz viedtālruņu vērtību ķēdi. Publikācijā interaktīvā veidā ir parādīts, kā klimata pārmaiņas ietekmē gan izejvielu ieguvi, gan viedtālruņu ražošanu un izplatīšanu. Ikvienam uzņēmumam būtu jāveic šāds mājasdarbs, lai izprastu klimata pārmaiņu ietekmi uz uzņēmumu un tā vērtību ķēdi. Piemēram, vidējās gaisa temperatūras celšanās karstajās vasaras dienās nozīmēs lielāku enerģijas patēriņu telpu dzesēšanai. Ja uzņēmumam ir daudz fizisku objektu, tad jārēķinās ar pastiprinātu nokrišņu (piemēram, lielgraudu krusas) izraisītu uzturēšanas izmaksu pieaugumu.
Klimata pārmaiņas negatīvi ietekmē ne tikai uzņēmuma saimniecisko darbību, bet arī finanšu rādītājus, jo var radīt nopietnus neparedzētus izdevumus. Kā papildu piemēru apskatīsim kavētās piegādes no Itālijas 2023. gada vasarā. Šāds kavējums var radīt uzņēmumam grūtības sniegt savu pamatpakalpojumu un ievērot noslēgto līgumu termiņus. Termiņu neievērošana var būt par pamatu līgumsodiem. Šāda neplānota finansiāla ietekme ir liels slogs jebkuram uzņēmumam un nopietni apdraud tā spēju pastāvēt ilgtermiņā, tāpēc ir svarīgi izprast, kā klimata pārmaiņas ietekmēs uzņēmumu, lai spētu tām pielāgoties un mazinātu to radīto finansiālo ietekmi.
Lai arī nepatīkami, rezultāti nav šokējoši. Ikvienu nozari vairāk vai mazāk ietekmē visi klimata riski vai lielākā daļa. Kā piemēru apskatīsim karstuma viļņu ietekmi uz lauksaimniecību. Karstuma viļņi un gaisa temperatūras celšanās negatīvi ietekmē ražas daudzumu. Šogad Latvijā baudījām garu un patīkamu vasaru ar periodiski mitrāku laiku, taču šādi laikapstākļi būtiski ietekmēja siena kvalitāti un kvantitāti. Salīdzinot ar 2022. gadu, siena cena palielinājās aptuveni piecas reizes, bet kvalitāte sausuma dēļ kļuva sliktāka.12 13 Silti un mitri laikapstākļi ir arī īpaši labvēlīgi dažādu kaitēkļu un augu slimību izplatībai. Piemēram, kartupeļu lakstu puve ietekmē gan ražas kvalitāti, gan kvantitāti, tādēļ kartupeļu cenas tirgū ir netipiski augstas.14
Lai izprastu, kā klimata riski ietekmēs jūsu uzņēmumu, var sākt ar nozares analīzi. Lūk, dažas vietnes, kas var sniegt vērtīgu ieskatu jūsu nozarei nozīmīgās ilgtspējas tēmās:
S&P Globālo reitingu ESG būtiskuma kartes (angliski);
SASB būtisko jomu karte (angliski);
MSCI būtisko jomu karte (angliski).
Identificētie klimata riski nākotnē būs svarīga risku izvērtējuma daļa, jo tie atstās būtisku ietekmi uz uzņēmuma darbību. Identificēto klimata risku ietekme būs svarīga arī stratēģijas veidošanā. Klimata risku apzināšanās un ietekmi mazinošu pasākumu plāna izstrāde nevar būt viena darbinieka uzdevums, tam jābūt visa uzņēmuma mērķim. Klimata riski ietekmēs uzņēmumus dažādos aspektos, un atbalstam jānāk kā no uzņēmuma vadības, tā no katras struktūrvienības vadītāja. Lai pielāgotos klimata riskiem, savs ieguldījums jāsniedz ikvienam, jo tikai tā uzņēmums var pēc iespējas precīzāk identificēt risku mazinošos pasākumus.
Visas šīs darbības ir īpaši svarīgas uzņēmumiem, kam būs jāizstrādā ilgtspējas pārskati saskaņā ar ESRS prasībām. Ar prasībām, kas saistītas ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, var iepazīties standartā “ESRS E1 – klimata pārmaiņas”, kurš būs svarīgs ikvienam. Pat ja uzņēmums secina, ka klimata pārmaiņas to būtiski neietekmē un uzņēmums būtiski neietekmē klimata pārmaiņas, uzņēmuma pienākums būs detalizēti paskaidrot, kā tas nonācis pie šāda secinājuma. Ja uzņēmums secina, ka klimata pārmaiņām ir būtiska ietekme, tad tā būs jāapraksta, kā arī jāizklāsta uzņēmuma stratēģija attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un citas izstrādātās politikas, kas saistītas ar uzņēmuma mērķiem pielāgoties klimata pārmaiņām.
Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva un ESRS E1 standarts ir vērsts uz to, lai uzņēmumi ziņotu par savas darbības pozitīvo un negatīvo ietekmi uz klimata pārmaiņām. Tas ietver visus darbības aspektus – gan emisijas, kas rodas no patērētā enerģijas daudzuma ražošanas procesā, gan emisijas, kas rodas uzņēmuma augšupejošā un lejupejošā vērtības ķēdē. Jaunais ziņošanas regulējums nosaka, ka ilgtspējas ziņojumā jāiekļauj informācija par to, kas notiek tagad un kas varētu notikt nākotnē. Uzņēmumam jāparedz un jāņem vērā iespējamā ietekme, ar ilgtspējas stratēģijas palīdzību sniedzot ietekmes pusēm skatījumu uz uzņēmuma mērķiem. Lai iegūtu pilnīgu izpratni par uzņēmuma centieniem klimata pārmaiņu mazināšanā, uzņēmuma ilgtspējas pārskatā ir nepieciešams iekļaut informāciju par salīdzinošo gadu jeb bāzes gadu, nevis tikai par ziņošanas gadu.
Viens no ESRS E1 standarta nozīmīgākajiem aspektiem ir prasība izklāstīt pārejas plānu klimata pārmaiņu mazināšanai (informācijas atklāšanas prasība ESRS E1-1). Šis plāns ir stratēģisks pārmaiņu veikšanas ceļvedis, kas ietver informāciju par SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājiem, kā arī norāda dekarbonizācijas sviras, plānotās darbības/iniciatīvas klimata pārmaiņu mazināšanā un citus aspektus. Lai pilnībā izprastu ESRS E1 standarta prasības, tas jālasa kopā ar ESRS 1 un 26.
.png)
| ESRS E1 | ||||
| Klimata pārmaiņas | ||||
| Satura rādītājs | ||||
| Mērķis | ||||
| Mijiedarbība ar citiem ESRS | ||||
| Informācijas atklāšanas prasības | ||||
| ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija | ||||
| Pārvaldība | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 GOV-3 “Ar ilgtspēju saistīta snieguma iekļaušana stimulēšanas shēmās” | ||||
| Stratēģija | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-1. Klimata pārmaiņu mitigācijai veltīts pārkārtošanās plāns | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 SBM-3 “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli” | ||||
| Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 IRO-1 “Procesu apraksts, ar kuriem identificē un novērtē būtisko ar klimatu saistīto ietekmi, riskus un iespējas” | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-2. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītās rīcībpolitikas | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-3. Darbības un resursi, kas saistīti ar klimata pārmaiņu rīcībpolitikām | ||||
| Rādītāji un mērķrādītāji | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-4. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītie mērķrādītāji | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-5. Enerģijas patēriņš un energoresursu struktūra | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-6. 1., 2., 3. pakāpes bruto SEG emisijas un kopējās SEG emisijas | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-7. Ar oglekļa kredītiem finansētie SEG piesaistes un SEG mazināšanas projekti | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-8. Iekšējā oglekļa cenu noteikšana | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-9. Paredzamais finansiālais iespaids, ko rada būtiski fiziskie un pārkārtošanās riski un potenciālās ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības | ||||
| A papildinājums. Piemērošanas prasības | ||||
| ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija | ||||
Stratēģija |
||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-1. Klimata pārmaiņu mitigācijai veltīts pārkārtošanās plāns | ||||
Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība |
||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-2. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītās rīcībpolitikas | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-3. Darbības un resursi, kas saistīti ar klimata pārmaiņu rīcībpolitikām | ||||
Rādītāji un mērķrādītāji |
||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-4. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītie mērķrādītāji | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-5. Enerģijas patēriņš un energoresursu struktūra | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-6. 1., 2., 3. pakāpes bruto SEG emisijas un kopējās SEG emisijas | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-7. Ar oglekļa kredītiem finansētie SEG piesaistes un SEG mazināšanas projekti | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-8. Iekšējā oglekļa cenu noteikšana | ||||
| Informācijas atklāšanas prasība E1-9. Paredzamais finansiālais iespaids, ko rada būtiski fiziskie un pārkārtošanās riski un potenciālās ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības | ||||
Atsauces
1 Pasaules ekonomikas forums, 2022. gada 25. februārī, “The Callendar effect: Here's how this man connected humans to global warming in 1938”
2 Skripsa okeanogrāfijas institūts, 2013. gada 3. aprīlī, “The History of the Keeling curve”
3 Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, “How do we know climate change is real?”
4 Parties to the United Nations Framework Convention on Climate Change (UNFCCC)
5 UNFCC, “Key aspects of the Paris Agreements”
6 Klimatneitralitāte – Stāvoklis, kurā cilvēka darbība rada "nulles" neto ietekmi uz klimata sistēmu. Šāda stāvokļa sasniegšanai nepieciešams līdzsvarot siltumnīcefekta gāzu emisijas ar oglekļa dioksīda piesaisti.
7 2022. gada 14. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES (CSRD)
8 2014. gada 22. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/95/ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (NFRD)
9 2023. gada 31. jūlija Komisijas deleģētā regula (ES) 2023/2772, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES papildina attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (ESRS)
10 Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, “Klimata pārmaiņas Latvijā līdz 2100. gadam”
11 Klimata pārmaiņu starpvaldību padome, 2023. gada ziņojums par klimata pārmaiņām
12 Neatkarīgā Rīta Avīze, 2023. gada 18. augusts, “Lopbarības trūkums un cenu kāpums liek Igaunijas fermeriem pieņemt smagus lēmumus”
13 Latvijas Sabiedriskie Mediji (LSM), 2023. gada 28. jūlijs, “Lauksaimniekiem Latgalē grūti pabarot lopus – siena ruļļu cenas trīskāršotas”
14 LSM, 2023. gada 14. augusts “Kartupeļu audzētāji rēķinās ar vidēju ražu, tupeņu cena joprojām augsta“
Kontakti
