Pašu personāls - Darba nosacījumi

Pašu personāla jēdziens 

Standartos noteiktās informācijas atklāšanas prasības piemērojas uzņēmuma pašu personālam, kas ietver gan personas, kuras ir darba attiecībās ar uzņēmumu (“darbinieki”), gan personas, kuras ir ārštata darbinieki un kuras ir vai nu noslēgušas līgumu ar uzņēmumu par darbaspēka piedāvāšanu (“pašnodarbinātie”), vai arī personas, kurus nodrošina uzņēmumi, kas galvenokārt nodarbojas ar “darbaspēka meklēšanu un nodrošināšanu ar personālu”.

Darba-privātās dzīves līdzsvars

Nākamais nozīmīgais elements ir darba-privātās dzīves līdzsvars, kas ir priekšnoteikums labai darbinieku produktivitātei un darbinieku mentālajai un fiziskajai veselībai. Darba-privātās dzīves līdzsvars veicina lielāku apmierinātību ar darba vietu, kas sekmē darbaspēka motivāciju, produktivitāti, kā arī palielina darba vietas pievilcību darba tirgū.

ESRS standartu A.2. un A.3. papildinājumā ietvertas norādes par darba-privātās dzīves līdzsvaru veicinošām aktivitātēm, piemēram, (1) elastīgu darba laiku, tostarp hibrīda darba iespējām, (2)  bērnu aprūpes pieejamību darba vietā. Tas nav izsmeļošs saraksts un uzņēmumi var to papildināt.

Papildus ESRS standarti darba-privātās dzīves līdzsvaru definē arī kā ar ģimeni saistīto atvaļinājumu pieejamību darba vidē, proti, grūtniecības un bērna kopšanas perioda izmantošanu u.c. Attiecīgi, uzņēmumiem ziņojumā būs jāiekļauj arī to darbinieku procentuālais īpatsvars, kuriem ir šāds atvaļinājums, sadalījumā pa dzimumiem.

Ar šādiem un līdzīgiem risinājumiem darba devējs tiek motivēts paplašināt ģimenes atvaļinājuma izmantošanas tiesības (ja tādas nav noteiktas konkrētas valsts likumos) un darba laika noteikumu elastību, t.sk. palielinot bērna aprūpes nodrošināšanai paredzēto laiku.

Koplīgumu slēgšana, sociālais dialogs un biedrošanās brīvība

Standarts paredz, ka uzņēmumiem būs jāatklāj informācija par to, vai darbinieku darba nosacījumus nosaka vai ietekmē darba koplīgumi un cik lielā mērā uzņēmuma darbinieki ir pārstāvēti sociālajā dialogā. Sociālā dialoga jēdziens paredz prasību nodrošināt komunikāciju starp darba devēju un darbinieku pārstāvjiem par kopīgu interešu jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmuma ekonomikas un sociālo rīcībpolitiku, tajā skaitā koplīgumiem. 

Koplīgumu slēgšana ir cieši saistīta ar sociālo dialogu, jo darba devējam ir svarīgi iesaistīt darbiniekus sarunās, sniedzot iespēju paust viedokli par koplīguma nosacījumiem. Šādi tiek nodrošināta pilnvērtīga komunikācija starp darba devēju un darbiniekiem, adekvātu darba apstākļu nodrošināšana un diskusiju par citām tēmām, tostarp, par ilgtspējas jautājumiem, esamība. 

Attiecīgi, darba devējam būs jāziņo par personāla iesaisti koplīguma sarunās un to darbinieku skaitu, uz ko attiecas darba koplīgumi. 

Uzņēmumam jāziņo:

• to darbinieku skaits (proporcijā), uz kuriem attiecas darba koplīgumi;
• ja uzņēmums atrodas EEZ, vai uzņēmumam ir viens vai vairāki darba koplīgumi, jāziņo par uzņēmuma darbinieku kopējo procentuālo daļu, uz kuru attiecas šāds(-i) koplīgums(-i) katrā valstī, kurā uzņēmums nodarbina ievērojamu darbinieku skaitu, proti, vismaz 50 darbinieku, kas pārstāv vismaz 10 % no kopējā uzņēmuma darbinieku skaita, un
• ārpus EEZ — pašu darbinieku procentuālo daļu, uz kuru attiecas koplīgumi, dalījumā pa reģioniem.

Vienlaikus svarīgs aspekts ir darbinieku pārstāvju esamība organizācijā ar mērķi nodrošināt, ka darbiniekiem ir savs pārstāvis sarunās ar darba devēju. Attiecīgi, darba devējam būs jāvērtē arodbiedrību un/vai darbinieku padomju pārstāvības apjoms uzņēmumā, arī grupā. Līdztekus tam darba devējam jārespektē arī savu darbinieku tiesības dibināt arodbiedrības un uzņemt biedrus, nepieļaujot biedru un darbinieku pārstāvju diskriminēšanu darba vidē. 

Kopsavilkums

CSRD un tai pakārtotie Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti regulē un vienlaikus atvieglo ar sociālo faktoru ievērošanu saistītās informācijas vākšanas un apmaiņas procesu, stimulējot uzņēmumus ieviest ilgtspējīgas vērtības. Jauni pienākumi veicina arī sabiedrības izpratni par ilgtspējīgas attīstības nozīmi un veicina individuālo un kolektīvo apņemšanos dzīvot videi draudzīgāk un sociāli atbildīgāk. Tie kļūst par virzītājspēku uzņēmējdarbības inovācijām un pozitīvu izmaiņu tendencēm. 

Visu minēto ESRS standartā “S1:pašu personāls - Darba nosacījumi” definēto sociālo faktoru apzināšana, godprātīgā piemērošana un atskaitīšanās par to izpildi veicinās gan darba devēju ilgtspējīgu domāšanu, gan cels uzņēmumu ekonomiskās darbības radītājus. Atbilstoši, godīgi un sociāli atbildīgi darba nosacījumi sniegs ilgtermiņa labumu gan darba devējiem un ņēmējiem, gan arī sabiedrībai kopumā, jo tieši šādi sociāli atbildīgi uzņēmumi kļūs par modeli un paraugu, mudinot arī citus darba devējus uzlabot darba vides kvalitāti.