Dabīga augsne ir būtiska cilvēka un dabas veselības uzturēšanai. Dabīga augsne ir būtisks resurss pārtikas, biomasas un šķiedrvielu ražošanai, kā arī ūdens aizturei un filtrēšanai. Augsne ir nozīmīgs efektīvas aprites ekonomikas partneris, jo tā neapšaubāmi ir lielākā reciklēšanas sistēma uz mūsu planētas: tā reciklē ūdeni, oglekli, barības vielas un tā arī spēj noārdīt un filtrēt piesārņotājus. Turklāt augsni daudzās ekonomikas nozarēs izmanto par izejmateriālu, piemēram, būvniecības nozarē izmanto tādus dabas resursus kā smiltis, granti un mālu. Augsnes piesārņojums ietekmē augsnes auglību, kas secīgi apdraud mūsu nodrošinātību ar pārtiku. Tas apdraud arī cilvēku veselību — gan netieši, patērējot pārtiku, kas no augsnes ir uzņēmusi piesārņotājus un dzeramo ūdeni, gan tieši, saskaroties ar piesārņotu augsni1.
Augsnes var tikt piesārņotas dažādos veidos. Piemēram, atkārtota pesticīdu lietošana ir nopietns augsnes piesārņotājs, jo samazinās augsnes bioloģiskā daudzveidība un noturību, kā arī rodas pārtikas piesārņojums.
Augsnes piesārņojumu var izraisīt dažādas cilvēka darbības, un vairākām nozarēm ir nozīmīga loma augsnes piesārņojuma veicināšanā. Rūpnieciskie procesi, piemēram, ieguves rūpniecība, ražošana un atkritumu apglabāšana, izdala toksiskas vielas vidē. Šīs ķīmiskās vielas ietver, piemēram, smagos metālus, šķīdinātājus un rūpnieciskos atkritumus. Kad šie piesārņotāji iesūcas augsnē, tiem var būt kaitīga ietekme uz augsnes kvalitāti. Nepareiza rūpniecisko atkritumu uzglabāšana un iznīcināšana saasina problēmu, izraisot augsnes piesārņojumu. Negadījumi, piemēram, naftas noplūdes vai ķīmisku vielu noplūde, arī rada nopietnas sekas augsnes veselībai2. Eiropā ir aptuveni 2,8 miljoni potenciāli piesārņotu vietu, no kurām 19% ir vajadzīgi vai varētu būt nepieciešami sanācijas vai riska samazināšanas pasākumi3. Latvijā Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā ir iekļautas 3634 vietas, kuras ir sadalītas kategorijās atkarībā no pieejamās informācijas par piesārņojumu – 279 vietas kategorijā piesārņota vieta, 2611 – potenciāli piesārņota vietas un 744 – nav piesārņota (apzināta vai pilnībā attīrīta vieta). Rūpnieciskās un komerciālās darbības, atkritumu apglabāšana un apstrāde ir izraisījusi gandrīz divas trešdaļas no punktveida augsnes piesārņojuma Eiropā4.
Lai gan pesticīdi ir būtiski kultūraugu aizsardzībai un lauksaimniecības produktivitātes palielināšanai, to pārmērīga un nepareiza lietošana var piesārņot augsni. Pesticīdi, kas paredzēti kaitēkļu (piemēram, kukaiņu, nezāļu un sēņu) kontrolei, var saglabāties augsnē un negatīvi ietekmēt tās kvalitāti. Arī lauksaimniecībā izmantotie mēslošanas līdzekļi var veicināt augsnes piesārņojumu. Tādas nozares kā tekstilrūpniecība, metalurģija, miecētavas, akumulatoru ražošana, stikla rūpnīcas un mikroelektronika ražo piesārņotājus, kas tieši vai netieši nonāk augsnē. Barības vielu pārpalikums ir vēl viens augsnes piesārņojuma avots. Tie izraisa ekosistēmu eitrofikāciju un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, kā arī rodas mēslošanas un kūtsmēslu lietošanas vai noteiktu gaisa piesārņotāju nogulsnēšanās rezultātā5.
Eiropas Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns, kura redzējums 2050. gadam: veselīga planēta itin visiem - Gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums ir samazināts līdz līmenim, ko vairs neuzskata par kaitīgu ne veselībai, ne dabiskajām ekosistēmām un kas nepārkāpj mūsu planētas iespēju robežas, tādējādi panākot no toksikantiem brīvu vidi.
Šajā rīcības plānā ir izvirzīti mērķi līdz 2030. gadam par 50% samazināt ķīmisko pesticīdu lietošanu un to radītos riskus, kā arī par 50% samazināt bīstamāko pesticīdu lietošanu. Rīcības plānā ir noteikts mērķis līdz 2030. gadam vismaz par 50 % samazināt barības vielu zudumus, kas saistīti ar pārmērīgu barības vielu izmantošanu. Vēl viens mērķis, kas veicinās veselīgākas augsnes, prasa par 25 % samazināt to zemes platību, ko ietekmē gaisa piesārņojums6.
2021. gadā ES tika izstrādāta ES Augsnes stratēģija 2030. gadam. Šajā stratēģijā atkārtoti noteikts nulles piesārņojuma mērķis, proti, līdz 2050. gadam augsnes piesārņojumam jābūt tik zemam, lai tas vairs nekaitētu cilvēku veselībai. Stratēģijā prioritāte ir piesārņojuma novēršana tā avotā, kas atbilst nulles piesārņojuma hierarhijai. Augsnes stratēģijā ir ierosināts turpmāks augsnes veselības likums. Paredzams, ka tas ietvers noteikumus par piesārņoto vietu noteikšanu, uzskaiti un sanāciju, tādējādi ievērojami samazinot riskus7.
Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti ietver standartu ESRS E2 “Piesārņojums”, kurā ir noteiktas informācijas atklāšanas prasības, kas ļautu ilgtspējas pārskata lasītājiem izprast to, kā uzņēmums ietekmē ūdens piesārņojumu. “Augsnes piesārņojums” attiecas uz uzņēmuma radītajām emisijām augsnē, kā arī šādu emisiju novēršanu, kontroli un samazināšanu.
Lai noteiktu, vai “Augsnes piesārņojums” ir uzņēmumam būtiskā ilgtspējas tēma, saskaņā ar ESRS prasībām, nepieciešams veikt dubultā būtiskuma analīzi. Uzņēmumi, kuriem augsnes piesārņojums dubultā būtiskuma analīzes ietvaros varētu tikt identificēts kā būtiskā ilgtspējas joma ir uzņēmumi, kuri pārstāv nozares, kas rada lielāko augsnes piesārņojumu: lauksaimniecība, tekstilrūpniecība ražošana u.c.
Ja dubultā būtiskuma analīzes rezultātā “Augsnes piesārņojums” tiek noteikts kā būtiskā ilgtspējas joma, uzņēmumam savā ilgtspējas pārskatā ir jāatklāj informācija, kas noteikta ESRS E2 “Piesārņojums” informācijas atklāšanas prasībās.
Informācijas atklāšanas prasības zem ESRS E2 “Piesārņojums”, kas būtu jāņem vērā, ja “Augsnes piesārņojums” tiek identificēta kā būtiskā ilgtspējas joma ir sekojošas:
- ESRS 2 IRO-1 “To procesu apraksts, ar ko identificē un novērtē būtisko ar piesārņojumu saistīto ietekmi, riskus un iespējas”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmums apraksta soļus, kas veikti, lai identificētu un novērtētu būtiskās ar piesārņojumu saistītās ietekmes, riskus un iespējas. Tas ietver metodikas un rīku aprakstu, kas izmantoti, lai noteiktu faktisko un potenciālo ar piesārņojumu saistīto ietekmi, riskus un iespējas gan pašu darbībās, gan augšupejošajā un lejupejošajā vērtības ķēdē;
- E2-1 “Rīcībpolitikas attiecībā uz piesārņojumu”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmums apraksta ieviestās politikas, lai pārvaldītu ar piesārņojuma novēršanu un kontroli saistītās būtiskās ietekmes, riskus un iespējas. Tas nozīmē, ka ir jāprecizē, vai un kā šīs politikas risina ar gaisa piesārņojumu saistītās negatīvās ietekmes mazināšanu;
- E2-2 “Darbības un resursi saistībā ar piesārņojumu”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmumam ir jāsniedz informācija par savu rīcību saistībā ar piesārņojumu un tās veikšanai piešķirtajiem resursiem. Tas ietver ar piesārņojumu saistītu rīcības plānu aprakstu saskaņā ar ESRS 2 MDR-A principiem. Papildus ESRS 2 MDR-A uzņēmums var norādīt, kuram līmenim šādā mazināšanas hierarhijā var piešķirt kādu darbību un resursus. Seku mazināšanas hierarhija ietver piesārņojuma novēršanu tā avotā, piesārņojuma samazināšanu līdz minimumam un ekosistēmu atjaunošanu un pārveidošanu, kur ir konstatēts piesārņojums;
- E2-3 “Mērķrādītāji saistībā ar piesārņojumu”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmumam ir pienākums atklāt savus ar piesārņojumu saistītos mērķus, tostarp informāciju, kas noteikta ESRS 2 MDR-T “Rīcībpolitiku un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus”. Iekļautajai informācijai būtu ne tikai jāietver noteiktie mērķi, bet arī jāsniedz informācija par to, kā šie mērķi ir saistīti ar gaisa piesārņojuma novēršanu un kontroli.
- E2-4 “Gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmumam ir jāatklāj detalizēta informācija par piesārņotājiem, ko tas rada pašu darbības. Atklātajā informācijā uzņēmumam jānorāda izmaiņas laika gaitā, mērījumu metodoloģija un datu apkopošanas procedūras;
- E2-5 “Vielas, kas rada bažas, un vielas, kas rada ļoti lielas bažas”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmumam jāatklāj informācija par tādu vielu ražošanu, izmantošanu, izplatīšanu, komercializāciju un importu/eksportu, kas rada bažas un vielas, kas rada lielas bažas neatkarīgi no tā, vai tās tiek izmantotas neatkarīgi, maisījumos vai izstrādājumos;
- E2-6 “Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt būtiski ar piesārņojumu saistītie riski un iespējas”: Ilgtspējas pārskatā uzņēmumam ir pienākums ziņot par iespējamo pozitīvo un negatīvo finansiālo ietekmi, ko rada ar piesārņojumu saistīta ietekme, riski un iespējas. Tas, cik vien iespējams, ietver iespējamās finansiālās ietekmes kvantitatīvu noteikšanu naudas izteiksmē. Nepieciešama arī konteksta informācijas atklāšana, kas ietver tādu nozīmīgu incidentu aprakstu, kuros piesārņojumam ir vai varētu būt negatīva ietekme uz vidi vai uzņēmuma finansiālo stāvokli, naudas plūsmām vai finanšu rezultātiem īstermiņā, vidējā un ilgtermiņā8.
Atsauces
1 Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komisijai un Reģionu Komitejai. ES Augsnes stratēģija 2030. gadam. Veselīgas augsnes cilvēku, pārtikas, dabas un klimata labā.
2 European Environment Agency. Soil pollution and health.
3 Food and Agriculture Organization of the United Nations. Global assessment of soil pollution: Report.
4 Valsts vides dienests. Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija.
5 Food and Agriculture Organization of the United Nations. Global assessment of soil pollution: Report.
6 Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komisijai un Reģionu Komitejai - Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns.
7 Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komisijai un Reģionu Komiteja. ES Augsnes stratēģija 2030. gadam. Veselīgas augsnes cilvēku, pārtikas, dabas un klimata labā.
8 Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2023/2772 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES papildina attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem.
Kontakti
